„Ir gājis visādi. Ļoti labi un arī slikti, bet nekad neesmu apsvērusi domu, ka varētu pamest Latviju, it īpaši Cēsis, lai dotos peļņā uz ārzemēm. Arī brīdī, kad veselu gadu nevarēju atrast darbu. Lai kaut kā aizpildītu savu laiku, iestājos biznesa augstskolas “Turība” Cēsu filiālē, ” stāsta cēsniece Līva Ulmane (25 gadi).
Līva drīzāk atzīst, ka gads, kuru pavadījusi darba meklējumos, radījis lielāku motivāciju. Viņa sevi piespiedusi celties un iet, lai dienas beigās varētu teikt, ka to nav palaidusi vējā. „No ģimenes vai mīļotā cilvēka puses strādāšana man nekad nav bijusi spiesta lieta, bet, neskatoties uz to, vienmēr esmu vēlējusies papildu naudu, lai varētu, piemēram, iegādāties lietas mājas dizainam vai produktus vakariņām. Darbu meklēju daudzās vietās. No sākuma nozarēs, kuras atbilst manai specialitātei, bet vēlāk brīvās vakances netika šķirotas. Vēlējos atrast darbu, lai ikdienā būtu, ko darīt, bet nekā. Par laimi, pēc ilgiem darba meklējumiem jau septiņus mēnešus strādāju kosmētikas veikalā „Stenders” par pārdevēju konsultanti. Lai arī nestrādāju savā profesijā, tomēr nekur nav teikts, ka to nedarīšu rīt vai aizparīt, vai pēc gada, ” piedzīvotajā dalās cēsniece.
Līva teic, ka Cēsīs viņai ir viss – ģimene, draugi un otrā pusīte. Vai tiešām tikai naudas dēļ ir jādodas prom uz ārzemēm, lai to pelnītu? „Es neesmu no tiem cilvēkiem, kas dzenas pēc materiālām vērtībām. Man dzīvē daudz svarīgāka ir ģimene, attiecības un mīlestība, jo nauda nespēj dot to, ko līdzcilvēki. Protams, tā ir svarīga, bet tā nav primārā vajadzība manā dzīvē. Aizbraucot prom un atstājot ģimeni, var nokavēt tik daudz svarīgu brīžu. Kad māsas meitiņai apritēja septītais mēnesītis, reiz biju aizdomājusies, kā tas būtu, ja tagad sakravātu savas mantas un dotos prom. Tomēr tikpat ātri atmetu šo domu, jo gribēju redzēt to brīdi, kad mazulīte spers savus pirmos solīšus, jo to piedzīvoju ar viņas brālīti. Tās ir neaprakstāmas emocijas, kas tev paliek, nauda tādu prieku nespēj sniegt. Lai arī daudziem šķiet, ka mazpilsētā kā Cēsis daudz iespēju nav, tomēr nekur citur nekad nebūs tā, kā ir mājās. Iespējams, naudas ziņā ārzemēs ir labāk, jo, tur aizbraucot, vari būt bez attiecīgās izglītības. Bet, atgriežoties atpakaļ Latvijā, Cēsīs, laiks, ko būsi pavadījis svešumā, dzīvei šeit būs zaudēts, ” spriež Līva.
Viņa teic, ka jaunieši, kuri nevar atrast iespēju, kā palikt Latvijā un veidot savu dzīvi, lai sasniegtu kaut ko labāku, vienmēr par vieglāko ceļu uzskata došanos prom. „Lielākā daļa jauniešu grib strādāt labās darbavietās, nedarīt neko un saņemt labu algu, tajā pašā laikā neuzskata par vajadzīgu iegūt atbilstošu izglītību. Viņi nesaprot, ka, lai kaut ko sasniegtu, ir daudz jāiegulda. Nekas nenotiek vienā dienā. Tāpat arī izglītība ir vajadzīga, jo tādējādi cilvēks sevi izglīto, un, kā saka mans tētis, – augstskolas diploms kabatu nekad nespiež,” norāda cēsniece.
Jautāta, kā vērtē to, ka Cēsis kandidē uz Jauniešu galvaspilsētu 2016, Līva teic, lai jaunieši rīkojas, jo Cēsīs jau īsti neesot neviena cita, kurš to darītu. „Jauniešos mīt neizsmeļama enerģija, cik esmu dzirdējusi un zinu, jaunieši Cēsīs ir ļoti motivēti. Vienīgi uzskatu, ka Jauniešu domei vajadzētu aktīvāk iziet sabiedrībā, parādīt, ka viņi aktīvi darbojas, jo patiesībā daudzi nezina, ko Jauniešu dome dara. Viņiem vajag parādīt, ka iesaistās cēsnieku ikdienas gaitās,” pārdomās dalās cēsniece Līva Ulmane.
Komentāri