Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Bērni paši pelna skolas piederumiem un apģērbam

Druva
08:56
14.08.2009
66
Img 3486 300 X 200

Diemžēl dzīvojam laikā, kad bērni vasarā sapelnīto naudu netērē vairs saldējumam vai kādai sen kārotai mantai, bet par pašu sapelnīto iegādājas apģērbu un skolai nepieciešamo.

Tuvojošos rudeni rajona sociālie darbinieki vērtē dažādi. Kāds uz mācību gada sākumu skatās visai optimistiski, bet citi neslēpj un atzīst, ka šis rudens būs smags daudzām ģimenēm. Turklāt ne tikai maznodrošinātām vai trūcīgām.

Dzērbenes pagastā sastapām vairākus skolas vecuma jauniešus, kuri vismaz daļu vasaras veltījuši tam, lai nopelnītu naudu.

Una Iknere šogad mācīsies 9. klasē. Vasaras pēdējo mēnesi meitene velta tam, lai nopelnītu naudu apģērbam un skolas lietu iegādei, lasot avenes tuvējā saimniecībā. Arī gadu jaunākā Unas māsa Ina naudu skolas piederumiem pelna pati.

„Par kilogramu aveņu mums maksā vidēji 55 santīmus. Ja dienā salasīju desmit litrus ogu, man samaksāja apmēram piecus vai sešus latus,” skaidro Una un stāsta, ka četrus gadus jau pa vasarām piepelnās. Sanāk – no 11 gadu vecuma.

„Pagājušajā vasarā strādāju Taurenē veikalā „Elvi”. Bija jākārto plaukti, jādara citi ne pārāk smagi darbiņi. Taču darba diena kopumā bija gara un nogurdinoša. Laikam jau pašai vairāk patīk lasīt avenes,” stāsta meitene un neslēpj, ka par šovasar nopelnītajiem 60 latiem iegādāsies skolai drēbes, darba burtnīcas un kādas smukas kladītes.

„Abi vecāki strādā, taču viņi augstu vērtē to, ka mēs paši nopelnām arī naudiņu. Turklāt, pelnot pašiem, radusies cita attieksme pret naudu. Retāk sevis nopelnīto izšķiežam saldumos un nevajadzīgos niekos,” saka Una. Viņa stāsta, ka ģimenē ir arī brālis, kurš šogad uzsāks mācības 11. klasē. Pa vasaru viņš strādā pie kāda zemnieka uz traktora un pļauj sienu. Arī brālim šī nav pirmā darba vasara.

Gadu jaunākā māsa Ina Iknere pa vasarām strādā kopš desmit gadu vecuma. Turklāt Inas darba pieredze ir bērnu auklēšanā, par ko viņai arī tiek samaksāta naudiņa.

„Es laikam darītu visus darbiņus, pat dārzu ravētu, ja par to pienācīgi maksātu. Man patīk strādāt un saņemt naudu par nopelnīto darbu. Aveņu lasīšanā man gan tik raiti neiet kā māsai, taču kādus 20 latus divās nedēļās nopelnījusi būšu,” smaidot saka Ina. Viņām ir deviņus gadus veca māsīca Rēzija, kura arī jau otro vasaru sev naudiņu pelna, lasot avenes.

„Viņa ir maza, bet čakla. Par nopelnīto naudiņu mamma viņai arī pērk nepieciešamo skolai,” stāsta Ina.

Šogad vietējās skolas 9. klasē mācīsies dzērbeniete Beatrise Gusmane, kura arī darba nebaidās.

„Avenes tepat Dzērbenē lasu jau ceturto gadu. Kā papildu darbiņš no agra pavasara līdz vēlam rudenim ir arī kapu kopšana,” saka Beatrise. Par aveņu lasīšanu viņa būs nopelnījusi apmēram 35 latus, bet par kapu sakopšanu naudiņa kopā būs lielāka.

„Negribētu ravēt dārzus, arī mežā ogas nelasītu, jo man bailes no čūskām. Bet labprāt auklētu mazus bērnus, strādātu veikalā un darītu citus darbiņus. Man patīk pašai nopelnīt naudiņu, jo zinu, ka par to sev kaut ko varēšu nopirkt. Tas ir citādāk, nekā ja naudu iedod mamma, bet strādāt nav viegli,” teic Beatrise un uzskaita, ka skolai darba burtnīcas jau nopirkusi. Vēl tikai jāiegādājas kancelejas preces un kaut kas no apģērba.

Beatrises mamma Inese Gusmane atzīst, ka viena bērna sagatavošanai skolai nepieciešami kā minimums 100 lati. Taču šī gada laikā darba algas tikai mazinātas, bet veikalos dažādām skolas precēm cenas tikpat kā nav kritušās.

„Šogad noteikti būs grūtāk sagatavot bērnus skolai. Līdz šim katru gadu pirms skolas sākšanās ņēmu pārsimts latu kredītu, pēc tam gada laikā to atmaksāju. Šogad kredītu gan vairs neņemšu, jo atalgojums darbā ir sarucis un nezinu, kāda būs dzīvošana turpmāk. Ģimenē esmu viena pelnītāja. Vīrs no ģimenes aizgāja, taču nesūdzos – bērni palīdz, atbalsta un kopā galā tiekam. Beatrise nopelna naudiņu, mazākie bērni apdara mājas soli. Bet patiesībā priecājos par bērniem, kuri vasaru velta naudas pelnīšanai. Ir labi, ka bērnos tiek ieaudzināts darba tikums. Bērni iemācās nopelnīt naudu,” domās dalās trīs bērnu mamma un atzīst, ka novērtē to, ka vecākā meita pati raujas dažādos darbiņos.

„Kādreiz jau man Beatrise saka: „Mammu, maināmies ar darbu- es iešu strādāt tavā vietā bibliotēkā, bet tu ej lasīt avenes!” Taisnība ir, ka aveņu lasīšana noteikti ir fiziski smagāks nekā darbs bibliotēkā. Taču tieši tādēļ novērtēju bērnu uzcītību un gribasspēku, kuri vasarā vismaz mēnesi velta naudas pelnīšanai. Taču tā ir, ka 1. septembris daudziem vecākiem ir gada saspringtāks mirklis, jo bērniem jāsapērk viss nepieciešamais skolai. Labi, ka drēbes mūsdienās iespējams nopirkt lētāk. Arī Sarkanais Krusts un pašvaldība cenšas palīdzēt. Bet nav ko gausties, jādomā, kā izgrozīties,” teic Beatrises mamma. Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Uz “Mākslas šķūni” pēc dāvanām

06:28
17.12.2025
8

Šķūnis Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolas    pagalmā nedēļas nogalē bija izgaismots, skanēja mūzika un piesaistīja ikviena garāmgājēja uzmanību. “Mums ir šķūnis, kuru var pārvērst par “Mākslas šķūni”,” saka pedagoģe, Ziemassvētku tirdziņa projekta vadītāja Ilma Strazdiņa. Te skolas audzēkņi agrāko gadu tieši tirdziņam    radītie darbi salikti kā izstādē, izgaismoti. Gleznas, zīmējumi, grafikas, keramika, […]

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
92

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
127

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
54

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
193

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
140

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi