Skolēnu skatuves runas konkursā Vidzemes mērogā pirmās pakāpes diplomu saņēmuši Filips Rasmussens no Cēsu 1. pamatskolas 3. klases ar iegūtiem 48 punktiem no 50 iespējamiem un Tomass Gusts Grizāns no Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskolas 4. klases.
Abi zēni guvuši ievērību lielā konkurencē, jo pirms tam uzvaras gūtas skatuves runas konkursos kā skolas, tā Cēsu mērogā. Latvijas novados konkursi turpinās. Kad novadu kārtas būs pagājušas, skolēni, kas ieguvuši vislielāko punktu skaitu, saņems uzaicinājumu uz noslēgumu Rīgā. Mazais Filips Rasmussens šādu uzaicinājumu varētu saņemt jau otro gadu pēc kārtas.
Par to, kā pieaugušie ģimenē un mācību iestādē var raisīt bērnu interesi par uzstāšanos auditorijas priekšā, pieredzē dalās māmiņa un Cēsu 1.pamatskolas skolotāja Andreta Rasmussena: “Pieaugušajiem jāpalīdz piemeklēt skolēna vecumam atbilstošus tekstus, jo viens no žūriju vērtēšanas kritērijiem ir tieši šis faktors. Veiksmīgāka uzstāšanās ir tiem runātājiem, kuri sajūt to, par ko runā. Kas ir veiksmīgs teksts? Tas, ko bērns iepriekš lasījis un izrādījis interesi. Uzstāšanās atslēdziņa ir sajūtas. Var bērnam iemācīt runāt uz augšu un uz leju, bet svarīgāk iemācīt nodot skatītājiem sajūtas. Es uzticos bērniem.”
Skolotāja novērojusi, ka liela ietekme uz skatuves esot uztraukumam. No reizes uz reizi tas var būt citāds. “Daudz atkarīgs no tā, kāda bērnam veidojusies diena, cik viņš ir noskaņots un kā pieaugušais atbalstījis. Bērnam, kuram jāiet uzstāties, vislabāk ļaut sajust konkursu kā notikumu un prieku, nevis kā konkurenci. Izdarīs darbiņu, tad varēs palepoties,” atzīst skolotāja.
Šajā gadā konkursa rīkotāji ieteica izraudzīties literāros darbus par sevi, mājām, skolu, dzimteni. Tās ir tēmas, kas saprotamas visiem vecumiem.
“Var iemācīties raiti runāt, bet svarīgi arī, lai skolēns prastu domu nodot tiem, kas klausās. Tas nozīmē, ka iemācīto tekstu runātājs pieņem kā savējo,” saka A. Rasmussena un piebilst, ka Cēsu 1. pamatskolā skatuves runas konkursi ir svētki.” Vispirms tie notiek katrā klasē, pēc tam skolas zālē, kur mazākie, nākot citu priekšā, kāpj uz improvizētas skatuves. Skolasbiedri paši analizē un pēc tam nobalso, kuram uzticēt klasi pārstāvēt skolas līmenī. Daudzi bērni ir varoši, tāpēc izšķiršanās, kuri ir labākie, ir grūta. Skolas konkursā rīkojam papildu kārtas un tajās nosakām skolas pārstāvjus novada skatuves runas un mazo literāro uzvedumu konkursam.”
Komentāri