Cēsniecei Kitijai Kalniņai ir 17 gadu un viņa mācīsies 11.klasē Cēsu Valsts ģimnāzijā. Pēc skolas absolvēšanas jauniete domā studēt Banku augstskolā vai Latvijas Universitātē. Iespējams, nākotni saistīs ar sava biznesa izveidi. Šī vasara Kitijai ir īpaša ar to, ka strādājot nopelnījusi pirmo naudu un kopā ar ģimeni devusies ceļojumā. “Kaimiņiem pieder ziedu salons “Elīna” un šajā vasarā viņiem bija nepieciešams palīgs, tāpēc es piedāvāju savu palīdzību. Tagad strādāju gandrīz katru darba dienu – esmu puķu pārdevēja, apkalpoju pircējus,” tā Kitija Kalniņa. Jauniete strādājusi no jūlija un turpinās to darīt līdz augusta beigām. Meitene priecājas, ka viņas pirmā darba vieta izrādījusies tieši ziedu salonā “Elīna”: “Domāju, ka šis darbs būs ļoti viegls, bet tā nebūt nav. Tas ir diezgan piņķerīgs. Ik pēc pusstundas vāzēs jāpārbauda katra rozīte, vai tā vēl ir laba un vai
dzer ūdeni. Ja roze novecojusi, tad tā kļūst mīksta. Divas reizes nedēļā tiek rīkotas ūdens dienas. Tad apgriežu rozēm galiņus un pievēršu īpašu uzmanību sīkumiem. Esmu apguvusi par puķēm daudz jauna, kas man noderēs nākotnē. Tagad zinu daudz knifiņu un, ieejot citā puķu veikalā, redzu, kuri ziedi jau veci, kuri – svaigi un kuri drīz noziedēs. Iemācījos arī daudzu griezto puķu un telpaugu nosaukumus.”
Kitija stāsta, ka klientu veikalā ir daudz. Lielāko daļu viņa Cēsīs
pirms tam nav redzējusi, tāpēc iepazīst cēsniekus. Vaicājot, kas puķes pērk vairāk – sievietes vai vīrieši, Kitija apgalvo, ka to pateikt būs grūti, jo abu dzimumu pārstāvji iepērkas vienlīdz bieži. “Dažkārt ziedu salonā iepērkas puiši, kuri atnāk sanervozējušies. Tad var saprast, ka viņiem droši vien priekšā satikšanās ar meiteni. Bieži vien uztraukums dara savu un puiši nezina, kādas puķes pirkt. Tad palīdzu ar padomu.” No nopelnītās naudas daļa ir iekrāta, par to meitene nopirkšot kaut ko savam priekam. Līdz šim nopirkusi kurpes. Noteikti daļa ietaupījumu tiks iztērēta jaunām drēbēm.
Kitijai patīk dejot, spēlēt tenisu un ceļot. “Vasaru izbaudu, gandrīz katru vakaru braukājot ar velosipēdu un siltās dienas pavadu jūras krastā. Atpūšos kopā ar draugiem piknikos,” stāsta Kitija. “Par tradīcija katru vasaru kļuvusi ceļošana kopā ar ģimeni. Šovasar pabijām Albānijā, Maķedonijā un Melnkalnē. Ceļoju kopā ar māsu, mammu, tēti un ģimenes draugiem. Bijām trīs mašīnās. Lai gan Albānijai braucām cauri,
tā likās interesanta jau ar to, ka tur neeksistē satiksmes noteikumi. Radās sajūta, ka visi tikai mācās vadīt automašīnas. Melnkalnē dzīvojām pie pašas Adrijas juras – skaisti dabas skati, dzidrs ūdens. Braucām ar jahtu, un tas bija citādāk, nekā pa Rīgas jūras līci. Beidzot varēju saskatīt jūras būtību –
salas, peldēt cauri alām. Ūdens dzidrs tirkīzzilā krāsā. Vienīgais – ūdens bija ļoti sāļš. Tāpat kā Latvijā
āboli, tur kokos bija aprikozes, citroni, apelsīni un persiki. Laura Deruma, ViA studente
Komentāri