“Fonoklubs” šoruden svin piecu gadu jubileju un atskatās uz paveikto. Kluba pārstāvis Jānis Sildniks norāda, lai arī pieci gadi pagājuši ātri, paspēts izdarīt daudz.
-Pirms dažām nedēļām “Fonoklubs”, noslēdzot vasaras sezonu, organizēja pasākumu Rīgas centrā, Esplanādē, pulcējot ap septiņiem tūkstošiem apmeklētāju. Kā jūtaties pēc šāda mini festivāla Rīgā? J. Sildniks: – Pirmo reizi “Fonoklubs” bija Rīgā un organizēja pasākumu, sadarbojoties ar Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu. Vakara gaitā uzstājās četras grupas – “Tribes of the city”, “Mango”, “Pienvedēja piedzīvojumi” un “Skyforger”. Pēdējās grupas uzstāšanās laikā Esplanāde bija cilvēku pilna, un tas bija milzīgs gandarījums.
Šajā pasākumā Rīgā prezentējām sevi kā klubu, bija prieks, ka daudziem mūsu nosaukums ir pazīstams un komentārus neprasa. Protams, tas arī pateicoties festivālam, ko iepriekšējos gados rīkojām Amatas novada Uplandos. Taču vēl būtiskāk, ka rīdziniekiem stāstījām un rādījām pašu veidoto video par Cēsīm, kurā aicinām ikvienu braukt uz mūsu pilsētu. Video stāstām, ka Cēsīs ir daudz ko redzēt un baudīt. Un tā mēs ļaužu pārpildītajā Esplanādē vairākas reizes vakara gaitā demonstrējām šo sižetu.
-No Rīgas pilsētas saņēmāt arī pateicību par šī pasākuma organizēšanu. Vai par to ir prieks? – Protams. Vispirms jau ir prieks pašiem par sevi, ka esam gatavi sadarboties un pasākumu noorganizēt kaut galvaspilsētā. Un prieks arī, ka mūs novērtē.
-Vai šī piecu gadu jubilejas vasara klubam bijusi nozīmīga daudzējādā ziņā? -Noteikti. Vispirms jau jāsāk ar to, ka šis bija pirmais gads, kad neorganizējām Fonofestu. Līdz ar to savu darbību vairāk pievēršam klubam. Jūnijā vasaras sezonu iesākām ar apmeklētāju rekordu klubā, jūlijā organizējām pasākumu pilsētas svētku laikā, kas arī bija ļoti izdevies un apmeklēts, augustā klubam atvērām otro stāvu. Arī tas mums ir liels notikums. Pēdējie pieci gadi rāda, ka esam auguši un domājuši ne tikai par kluba attīstību, bet arī apmeklētāju interesēm. Ir daudz ieguldīts, daudz strādāts, rezultāts patiešām priecē.
-Ja runājam par klubiem, noteikti var teikt, ka tie ir dažādi, sākot no vienkāršām dzertuvēm, beidzot ar vietām, kas piedāvā kvalitatīvu atpūtu nedēļas nogalēs. -Tā kā spēlēju grupā un nereti vadu arī diskotēkas, nācies būt daudzos klubos Latvijā. Taču man ļoti nepatīk salīdzināt un teikt, ka mēs esam ļoti labi vai kaut kā tā. Turklāt laikam arī es būtu visai neobjektīvs vērtētājs, jo “Fonoklubs” ir manas mājas un tajā jūtos vislabāk. Taču, nenoliedzami, Latvijā ir daudzi jauki klubi, ir tādi, kuri īsu laiku pastrādā un tiek aizvērti. Šī nav viegla biznesa nozare, īpaši Latvijā, jo vairāk Cēsīs, mazā pilsētā ar ne visai lielu jauniešu skaitu, tāpēc esam ļoti priecīgi par reizēm, kad uz klubu ierodas jaunieši un bijušie cēsnieki no citām pilsētām. Tādā veidā iegūstam iespēju parādīt gan sevi, gan Cēsis. -Kopā ar grupu “Linga” pagājušajā nedēļā nosvinējāt kluba piecu gadu jubileju. -Jā, pasākums bija jauks, un tagad varam domāt par nākamajiem pieciem gadiem. -Kādas dzimšanas dienas dāvanas esat saņēmuši šajos gados? -Jā, dāvanas mēs saņemam katru gadu. Tās, kurām ir derīguma termiņš, mēs apēdam, bet citas stāv mūsu biroja telpā. Runājot par dāvanām, esam saņēmuši puķes podos, sienas pulksteni, kas arī atrodas klubā. Saņemam ik gadu šampanieša pudeli ar īpašu Fonokluba etiķeti, kuras dizains katru gadu mainās. Dāvana ir arī tā, ka kluba dzimšanas dienā daudzi ierodas, tērpušies glītās kleitās un uzvalkos. Ka viņi ir kopā ar mums. -Kāds ir emocionālākais vai jaukākais piedzīvojums tev pašam kluba pastāvēšanas laikā? -Par šo jautājumu nesen runājām savā starpā. Jā, viens tāds noteikti ir. Tas, šķiet, bija 2009. gads, kad klubā bija paredzēta kārtējā Toma Grēviņa ballīte. Viņš iepriekš zvanīja un teica, ka līdzi paņemšot kaut kādu jaunu, foršu ārzemnieku grupu, kas tā kā iesildīs viņa ballīti. Viņi uzstājoties maskās. Tā arī Grēviņš atbrauca kopā ar solīto grupu, kura pie mums nospēlēja vienu no saviem pirmajiem koncertiem. Un tā grupa nebija neviena citā kā Latvijā pazīstamie “Instrumenti” savās pandu maskās. Tagad ar lepnumu atceramies šo notikumu. Mēs arī vieni no pirmajiem uzzinājām, kas zem maskām slēpjas. Tāpat prātā vienmēr paliks, ka festivālā savas karjeras pirmsākumos uzstājās Lielbritānijas folkroka pārstāvis Frenks Tērners, uz kura koncertu, kas nesen notika Vemblija stadionā, bija izpirktas visas biļetes. Tomēr jāatzīst, ka pašam visiespaidīgākie liekas savas grupas “Enhet” koncerti, kad pūli veido teju visi draugi un paziņas – tie neapšaubāmi ir emocionāli vakari. -Kādu redzi atpūtu klubos nākotnē, kādi būs klubi? -“Fonoklubu” nākotnē redzu kā foršu, ekskluzīvu vietu, kurp brauc atpūsties cilvēki no dažādām Latvijas pilsētām, tostarp Rīgas. Domāju, nākotnē arī kluba apmeklētāju prasības augs un līdz ar to ar lielāku kvalitāti strādās visi klubi. Paši plānojam aicināt ciemos labas ārzemju grupas. Protams, tas ir finanšu jautājums, un jau šobrīd daudzas mūziķu uzstāšanās klubā finansējam paši, jo ar ieejas biļetēm nepieciešamo summu nevaram savākt, taču tas ir tā vērts.
-Kas vēl jauns gaidāms? -Jā, mums jau ir sākusies jauna tradīcija – džema ceturtdienas turpmāk būs ikmēneša tradīcija. Tas nozīmē, ka klubā ir atvērtā skatuve, jebkurš var nākt ar savu instrumentu un kopā ar citiem nepazīstamiem cilvēkiem kāpt uz skatuves un spēlēt. Tā ir improvizācija, un tajā mirklī sanāk jauni skaņdarbi. Tas ir interesanti, tāpēc ceram uz atsaucību, lai ar laiku tas izveidotos par patstāvīgu un gaidītu pasākumu, jo galu galā ar šiem vakariem dodam iespēju skatuves garšu sajust arī pavisam jauniem mūziķiem. Liene Lote Grizāne
Komentāri