Trešdiena, 26. marts
Vārda dienas: Eiženija, Ženija

Uzzināt, izjust un saprast

Sarmīte Feldmane
07:47
24.03.2025
16
Ukr

Mūzikā atgriežas mājās. Ukraiņu mūziķe Darja Leleko Pasaules latviešu mākslas centrā Cēsīs. FOTO: Sarmīte Feldmane

Par Ukrainas karu stāsta fotomāksla un mūzika

Laikā, kad pasaule grīļojas, māksla un mūzika ir spēka, ticības un mīlestības avoti. Divās izstādēs Pasaules latviešu mākslas centrā ikdienas domas, rūpes un emocijas paliek pilsētas kņadā. Te uzrunā sāpes un cerība, labestība un ticība, ka karš Ukrainā beigsies. Tāds vēstījums bija arī ukraiņu mūziķes, bandūras virtuozes Darjas Leleko koncertā.

Sāpes, neziņa, cerības

Natālijas Ņesterkinas foto­grāfiju izstāde “Bezgalīgā cerība” ir kā kliedziens, lai cerība kļūst par īstenību. “Fotogrāfijas ieraudzīju Ļvivā. Mani satrauca to vēstījums. Tās atgādina par Ukrainas bruņoto spēku 30. brigādes kaujās ar Vāgnera spēkiem Bahmutas virzienā pazudušo ukraiņu karavīru sievām, mātēm, māsām un ģimenēm. Viņu tuvinieki devās uz fronti, un viņiem katra diena ir piepildīta ar cerībām, gaidām un izmisumu. Vīru un dēlu meklēšana kļuvusi par viņu svarīgāko misiju. Cerība, bailes, izmisums un vēlme uzzināt patiesību pavada viņus katru dienu,” stāsta izstādes kurators Arnis Šablovskis. Fotogrāfijās tie, kuri cer un gaida. Viņi tur rokās savu mīļo fotogrāfijas. “Neviens īsti nezina, cik Ukrainas karavīru ir pazuduši, cerības, ka atgriezīsies, ir    diviem no tūkstoša. Ukrainai vēl skarbāk jārunā par to, kas notiek, lai pasaule dzird, ko valstij un tautai nodara agresors,” saka izstādes kurators.

Izstādes atklāšanā klātesošos uzrunāja fotogrāfe Natālija Ņes­terkina. “Kara sagrautās      ģimenes    cer, meklē savējos, viņiem ir drosme gaidīt, interesēties, kas noticis. Sievietes ir bezgalīgās cerības simbols,” sacīja fotogrāfe.

Turpat līdzās Ingemāras Trei­jas gleznošanas studijas “Krās­mute”    mākslinieču darbi, kuros viņu attieksme, emocijas par karu, brīvību un dzīvi. “Kad sākās karš, dāmas studijā sprieda, kā viņas varētu atbalstīt Ukrainu. Tad arī radās ideja – gleznot. Ļvivā gleznas parādīju    fotomuzeja direktoram un runājām par izstādi. To sarīkot    neizdevās, bet tika izgatavotas fotoreprodukcijas oriģinālā izmērā. Tās pabijušas ne tikai Ļvivā, arī vairākās citās pilsētās, līdz nonāca Harkivā. Tur Rotari klubs sarīkoja izsoli, nopirka reprodukcijas un naudu nodeva bērnu, kuri zaudējuši vienu vai abus vecākus, atbalstam. Harkivā viņu ir ap tūkstoti,” stāsta A.Šablovskis.     

Viņš drīz pēc kara sākuma kopā ar domubiedriem regulāri brauc uz Ukrainu. “Redzot, kas notiek kara plosītajā zemē, satiekot ukraiņus, sapratu, cik svarīgs viņiem ir psiholoģiskais atbalsts, un tukumnieču gleznas to sniedz, arī tas, ka kara šausmas fotogrāfijās redz citās valstīs,” uzsver A.Šablovskis.

Mūzika ir spēka avots

Darja Leleko nepilnu mēnesi pēc kara sākuma kopā ar meitām ieradās Latvijā.

“Dzīvojām Ukrainas dienvidos, Mikolajivā, strādāju muzikāli dramatiskajā teātrī. Vīrs bija režisors Odesā, plānojām, ka      arī es    pārcelšos. Tas bija tad,” klusā balsī stāstījumu sāk Darja. Pagājušovasar vīrs gāja bojā, arī viņa māsas vīrs. “Līdz brīdim, kad viņš krita, bija viena dzīve, tagad cita. Dzīvoju šodienai, nedomājot par to, ka tad, kad beigsies karš, atgriezīsimies un darīsim to vai to,” saka ukrainiete.

No atmiņas neizdzēst    24. februāra rītu. Grūti bija noticēt, ka sācies karš. Ģimene dzīvoja dažus    kilometrus no militārā lidlauka, kuru bombardēja. Vīrs atsteidzās no Odesas un jau nākamajā dienā devās karā. “Desmit dienas nosēdējām pagrabā, lidoja raķetes. Bija ļoti bail,” atmiņās kavējas Darja un piebilst – bija skaidrs, ka jārīkojas, lai glābtu meitas.    Komandantstunda, uzlidojumi, neziņa, kas būs rīt…Ģimene dzīvoja pilsētas tajā pusē, no kuras uzbruka agresoru karaspēks.

Ceļš līdz Latvijai ilga desmit dienas. Caur Moldovu uz Ru­māniju, Poliju, Lietuvu uz Latviju, kur viņu sagaidīja paziņa. “Ieradāmies, domājot, ka jau maijā atgriezīsimies mājās,” ar skumju smaidu saka ukrainiete. Darja dzīvoja Siguldā, tagad jau kādu laiku Rīgā. “Jaunākā meita sāka iet bērnudārzā, vecākā skolā, bet viņai bija ļoti grūti, jutās slikti un divus gadus mācījās tālmācībā, tas bija sarežģīti. Kad rudenī ieminējos, ka vajadzētu iet skolā, viņa piekrita. Meitām ir draugi, viņas apmeklē pulciņus. Jaunākā ir pirmklasniece, jau labi runā latviski. Abas ir iedzīvojušās, bet ilgojas pēc mājām,” pastāsta mamma. Arī Darjas vecāki ieradušies Rīgā un ikdienā palīdz mazmeitām.

“Man nebija ne bandūras, ne nošu, ne tērpu. Tomēr es izveidoju programmu. Man patīk spēlēt kopā ar latviešu mūziķiem. Gri­bētu sagatavot latviešu tautasdziesmu programmu bandūras pavadījumā, vēl jāizdomā koncepcija, gribas iesaistīt arī latviešu mūziķus, varbūt kādu koklētāju,” atklāj ukraiņu mūziķe.

Viņa strādā Ukrainas mājā, vada nodarbības bērniem, māca bandūras spēli, tiek dziedātas ukraiņu tautasdziesmas. Darja uzsver: “Lai bērni neaizmirst tautas tradīcijas. Tie, kuri vēlas, gan bērni, gan pieaugušie, nākam kopā un dziedam ukraiņu dziesmas. Mūzika ir spēka avots.”

Koncertā izskanēja daudzas pazīstamas ukraiņu dziesmas,    klausītāji dziedāja līdzi, bet “Tumša nakte, zaļa zāle” vienoja visus, kuri bija atnākuši uz Pasaules latviešu mākslas centru. Tika arī vākti ziedojumi Harkivas bērnu atbalstam.

“Man draugi saka, ka palikšu Latvijā, nē, domāju par atgriešanos,” teic ukraiņu mūziķe Darja Leleko.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

"Esam te jauniešu dēļ"

06:52
25.03.2025
83

Šodien (21.03.2025.) Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumā notiek salidojums “Turpinājums”. Skola, kura ar šādu nosaukumu svin piecu gadu jubileju, sevī apvienojusi labāko no Priekuļu tehnikuma, kam aprit 115 gadi, Cēsu arodskolas, kurai aprit 105 gadi, Jāņmuižas Profesionālās vidusskolas un Ērgļu arodvidusskolas. “Druvas” saruna ar iestādes direktoru Artūru Sņegoviču par skolas darbu, apvienojot pārbaudītas vērtības izglītībā […]

No palaidnībām līdz piemēram apkārtējiem

06:05
21.03.2025
33

Kaspars Markševics ir mūziķis, Latvijas Radio 2 programmu vadītājs un organizācijas “Latvijas Bērnu atbalsta fonds” vadītājs. Ar koncertprogrammu “Tava karaļvalsts” viņš viesojās Zosēnu Kultūras namā. Viņa vadītais fonds Liepas pagasta Skangaļu muižā rīko koncertus un arī nometnes bērniem, visus ienākumus novirzot vietas attīstībai, lai tā iespējami labāk būtu piemērota bērniem un jauniešiem. Kaspars pats ir […]

Pozitīvi zvērīga andelēšanās

07:07
20.03.2025
44

Mākslas telpā “Mala” pozitīvā noskaņā aizvadīta otrā “Zvērīgā andele”, kurā šogad tirgojās ne tikai ar apģērbiem, apaviem, grāmatām, bērnu rotaļlietām, bet arī senlietām, kas glabājušās lauku mājas bēniņos. Andeles idejas autores ir Vilku Ilze jeb Ilze Ceļmillere un Lāču Anna jeb Anna Ločmele. Ilze zīmē vilkus, Anna – lāčus, tāpēc arī pasākumam dots tāds nosaukums. […]

Ar vilcienu no Cēsīm uz Tartu divās stundās

07:36
19.03.2025
129

Braukt ar vilcienu paticis man kopš bērnības, un bijusi arī iespēja to darīt. Dzīvesvieta vienmēr atradusies tuvu dzelzceļa stacijai, kājām jāiet ne ilgāk kā desmit minūtes. Abi ar vīru nolēmām, ka ir jāizmēģina jaunais, pareizāk – atjaunotais – vilcienu savienojums no Cēsīm uz Tartu. Piedzīvojums lielisks. Tikai Valgas dzelzceļa stacijā, kur jāpārsēžas no Lietuvas nodrošinātā […]

Delikatese no kalpu galda

12:22
18.03.2025
191

“Sviests ar kaņepēm”, ko ražo piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Straupe”, ir produkts, ko gatavo tikai Latvijā. Savukārt “Straupe” ir vienīgais piena pārstrādes uzņēmums valstī, kur jau 29 gadus, ņemot par pamatu nedaudz precizētu tautas recepti, šādu sviestu gatavo. Šodien sviests ar kaņepēm ir delikatese, ko iecienījuši gardēži, veselīgu produktu cienītāji un saim­nieces, kurām patīk jauninājumi ģimenes […]

Pārliecinājās, ka “Straumes” kaķis ir pelēks

06:34
18.03.2025
169

Jaunpiebalgas Kultūras centra vadītājai Egitai Zariņai patīk dzīvnieki un tuva ir daba, iespējams, tieši tāpēc tik ļoti aizkustināja filma “Straume” . “Agrāk biju pārliecināta, ka esmu kaķu cilvēks. Bet tagad man ir pilnīgi skaidrs, ka esmu suņkaķu cilvēks, pilnīgs dzīvnieku mīlis,” saka E.Zariņa. Viņa pastāsta, ka jaunpiebaldzēni “Straumi” kuplā skaitā noskatījās jau septembrī, pirms vēl […]

Tautas balss

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
18
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
34
42
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
15
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
28
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
26
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Sludinājumi