Svētdiena, 14. decembris
Vārda dienas: Auseklis, Gaisma

Uzzināt, izjust un saprast

Sarmīte Feldmane
07:47
24.03.2025
65
Ukr

Mūzikā atgriežas mājās. Ukraiņu mūziķe Darja Leleko Pasaules latviešu mākslas centrā Cēsīs. FOTO: Sarmīte Feldmane

Par Ukrainas karu stāsta fotomāksla un mūzika

Laikā, kad pasaule grīļojas, māksla un mūzika ir spēka, ticības un mīlestības avoti. Divās izstādēs Pasaules latviešu mākslas centrā ikdienas domas, rūpes un emocijas paliek pilsētas kņadā. Te uzrunā sāpes un cerība, labestība un ticība, ka karš Ukrainā beigsies. Tāds vēstījums bija arī ukraiņu mūziķes, bandūras virtuozes Darjas Leleko koncertā.

Sāpes, neziņa, cerības

Natālijas Ņesterkinas foto­grāfiju izstāde “Bezgalīgā cerība” ir kā kliedziens, lai cerība kļūst par īstenību. “Fotogrāfijas ieraudzīju Ļvivā. Mani satrauca to vēstījums. Tās atgādina par Ukrainas bruņoto spēku 30. brigādes kaujās ar Vāgnera spēkiem Bahmutas virzienā pazudušo ukraiņu karavīru sievām, mātēm, māsām un ģimenēm. Viņu tuvinieki devās uz fronti, un viņiem katra diena ir piepildīta ar cerībām, gaidām un izmisumu. Vīru un dēlu meklēšana kļuvusi par viņu svarīgāko misiju. Cerība, bailes, izmisums un vēlme uzzināt patiesību pavada viņus katru dienu,” stāsta izstādes kurators Arnis Šablovskis. Fotogrāfijās tie, kuri cer un gaida. Viņi tur rokās savu mīļo fotogrāfijas. “Neviens īsti nezina, cik Ukrainas karavīru ir pazuduši, cerības, ka atgriezīsies, ir    diviem no tūkstoša. Ukrainai vēl skarbāk jārunā par to, kas notiek, lai pasaule dzird, ko valstij un tautai nodara agresors,” saka izstādes kurators.

Izstādes atklāšanā klātesošos uzrunāja fotogrāfe Natālija Ņes­terkina. “Kara sagrautās      ģimenes    cer, meklē savējos, viņiem ir drosme gaidīt, interesēties, kas noticis. Sievietes ir bezgalīgās cerības simbols,” sacīja fotogrāfe.

Turpat līdzās Ingemāras Trei­jas gleznošanas studijas “Krās­mute”    mākslinieču darbi, kuros viņu attieksme, emocijas par karu, brīvību un dzīvi. “Kad sākās karš, dāmas studijā sprieda, kā viņas varētu atbalstīt Ukrainu. Tad arī radās ideja – gleznot. Ļvivā gleznas parādīju    fotomuzeja direktoram un runājām par izstādi. To sarīkot    neizdevās, bet tika izgatavotas fotoreprodukcijas oriģinālā izmērā. Tās pabijušas ne tikai Ļvivā, arī vairākās citās pilsētās, līdz nonāca Harkivā. Tur Rotari klubs sarīkoja izsoli, nopirka reprodukcijas un naudu nodeva bērnu, kuri zaudējuši vienu vai abus vecākus, atbalstam. Harkivā viņu ir ap tūkstoti,” stāsta A.Šablovskis.     

Viņš drīz pēc kara sākuma kopā ar domubiedriem regulāri brauc uz Ukrainu. “Redzot, kas notiek kara plosītajā zemē, satiekot ukraiņus, sapratu, cik svarīgs viņiem ir psiholoģiskais atbalsts, un tukumnieču gleznas to sniedz, arī tas, ka kara šausmas fotogrāfijās redz citās valstīs,” uzsver A.Šablovskis.

Mūzika ir spēka avots

Darja Leleko nepilnu mēnesi pēc kara sākuma kopā ar meitām ieradās Latvijā.

“Dzīvojām Ukrainas dienvidos, Mikolajivā, strādāju muzikāli dramatiskajā teātrī. Vīrs bija režisors Odesā, plānojām, ka      arī es    pārcelšos. Tas bija tad,” klusā balsī stāstījumu sāk Darja. Pagājušovasar vīrs gāja bojā, arī viņa māsas vīrs. “Līdz brīdim, kad viņš krita, bija viena dzīve, tagad cita. Dzīvoju šodienai, nedomājot par to, ka tad, kad beigsies karš, atgriezīsimies un darīsim to vai to,” saka ukrainiete.

No atmiņas neizdzēst    24. februāra rītu. Grūti bija noticēt, ka sācies karš. Ģimene dzīvoja dažus    kilometrus no militārā lidlauka, kuru bombardēja. Vīrs atsteidzās no Odesas un jau nākamajā dienā devās karā. “Desmit dienas nosēdējām pagrabā, lidoja raķetes. Bija ļoti bail,” atmiņās kavējas Darja un piebilst – bija skaidrs, ka jārīkojas, lai glābtu meitas.    Komandantstunda, uzlidojumi, neziņa, kas būs rīt…Ģimene dzīvoja pilsētas tajā pusē, no kuras uzbruka agresoru karaspēks.

Ceļš līdz Latvijai ilga desmit dienas. Caur Moldovu uz Ru­māniju, Poliju, Lietuvu uz Latviju, kur viņu sagaidīja paziņa. “Ieradāmies, domājot, ka jau maijā atgriezīsimies mājās,” ar skumju smaidu saka ukrainiete. Darja dzīvoja Siguldā, tagad jau kādu laiku Rīgā. “Jaunākā meita sāka iet bērnudārzā, vecākā skolā, bet viņai bija ļoti grūti, jutās slikti un divus gadus mācījās tālmācībā, tas bija sarežģīti. Kad rudenī ieminējos, ka vajadzētu iet skolā, viņa piekrita. Meitām ir draugi, viņas apmeklē pulciņus. Jaunākā ir pirmklasniece, jau labi runā latviski. Abas ir iedzīvojušās, bet ilgojas pēc mājām,” pastāsta mamma. Arī Darjas vecāki ieradušies Rīgā un ikdienā palīdz mazmeitām.

“Man nebija ne bandūras, ne nošu, ne tērpu. Tomēr es izveidoju programmu. Man patīk spēlēt kopā ar latviešu mūziķiem. Gri­bētu sagatavot latviešu tautasdziesmu programmu bandūras pavadījumā, vēl jāizdomā koncepcija, gribas iesaistīt arī latviešu mūziķus, varbūt kādu koklētāju,” atklāj ukraiņu mūziķe.

Viņa strādā Ukrainas mājā, vada nodarbības bērniem, māca bandūras spēli, tiek dziedātas ukraiņu tautasdziesmas. Darja uzsver: “Lai bērni neaizmirst tautas tradīcijas. Tie, kuri vēlas, gan bērni, gan pieaugušie, nākam kopā un dziedam ukraiņu dziesmas. Mūzika ir spēka avots.”

Koncertā izskanēja daudzas pazīstamas ukraiņu dziesmas,    klausītāji dziedāja līdzi, bet “Tumša nakte, zaļa zāle” vienoja visus, kuri bija atnākuši uz Pasaules latviešu mākslas centru. Tika arī vākti ziedojumi Harkivas bērnu atbalstam.

“Man draugi saka, ka palikšu Latvijā, nē, domāju par atgriešanos,” teic ukraiņu mūziķe Darja Leleko.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
31

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
954
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
137

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Meksika - senu un mūsdienīgu tradīciju zeme

06:21
08.12.2025
55

Aivis Dombrovskis ir psihologs, psihoterapeits, viņa sirds pieder vienīgi Cēsīm, bet darba dzīve ir Rīgā un ārzemēs. Šoruden viņš bija Meksikā, piedalījās pasaules transpersonālās psiholoģijas un psihoterapijas konferencē “2025 XOLOTL”. Pasākuma norises laiks pielāgots meksikāņiem tik nozīmīgajām Mirušo dienas svinībām. Piepildīt sapņus – iepazīt Meksiku Kad ģeogrāfijas skolotāja Cēsu 1. vidusskolā rādīja filmu par Meksiku, […]

Sabiedrības līdzatbildības izjūta aug

06:06
07.12.2025
498
4

Iedzīvotāju ziņojumi par iespējamu vardarbību kļūst aizvien biežāki, netrūkst ne dzērājšoferu, ne pieaugošas agresijas izpausmju, kā arī aizvien vairāk ir telefonkrāpnieku upuru. Par raizēm un arī panākumiem darbā Policijas dienas, 5. decembra, priekšvakarā uz sarunu aicinājām Valsts policijas (VP) Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) Dienvidvidzemes iecirkņa priekšnieci Ingu Randari. -Kā jutāties, uzsākot dienestu policijā, un kā […]

Savējie jāpalutina

05:15
06.12.2025
144

Valija Viļuma paspēj būt visur. Viņa dzied senioru ansamblī “Mantojums”, darbojas Līgatnes Muzikālajā teātrī, pensionāru klubā “Možums”, un vēl darāmais mājās, dārzā. “Tikai jākustas, tik daudz kas notiek, nevar sēdēt mājās,” teic līgatniete un piebilst, ka divreiz nedēļā ir teātra, vienreiz ansambļa mēģinājumi, brīvdienās koncerti, izrādes. Gada nogale būs notikumiem bagāta, koncerts kultūras namā, pensionāru […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
14
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
14
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
34
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
37
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
35
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi