Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

Iveta Rozentāle
06:24
08.07.2024
290
Suni Marsn

Radīt prieku. . Kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova ar suni Rūnu vienmēr cenšas iepriecināt cilvēkus, pie kuriem abas devušās. FOTO: Sintija Cērpiņa

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova.

“Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to saucu par draudzēšanos. Jo labāk saprotam, kā pret suni izturēties, jo saskarsme būs abpusēji patīkamāka un drošāka,” teic T.Kabakova, un piebilst: “Mūsu nodarbībās izmantoju spēles, kuras palīdz to mācīties.”

Romanjas ūdenssuns Rūna, ar kuru darbojas T.Kabakova, bija patīkams pārsteigums Priekuļu apvienības svētkos Mārsnēnos. Dzīvnieks saimnieces pavadībā rādīja dažādus vingrinājumus, tika iesaistīta arī publika, ļaujot Rūnu iepazīt tuvāk. “Kaniste­ra­pijas suņi ir ļoti dažādi, bet visiem ir vienojošā iezīme – tie ir labvēlīgi noskaņoti pret cilvēkiem. Katram dzīvniekiem ir savs raksturs, prasmes, kas padodas labāk, to ir ļoti svarīgi izmantot. Piemēram, Romanjas ūdenssuņus Itālijā izmanto trifeļu meklēšanai, šīs šķirnes suņiem patīk un vajag kustēties, tiem ir izcila oža. Darbojoties ar Rūnu, cenšos izdomāt spēles, kurās viņa var izmantot savu degunu un izkustēties arī tad, ja ciemojamies pansionātā pie senioriem. Rūnai būtu grūti mierīgi gulēt un ļauties paijāšanai,” skaidro T.Kabakova.

Suņa saimniece pastāsta, ka Rū­na, lai arī ir aktīva, ir liela novērotāja: “Viņa mani vēro nepārtraukti un pazīst ik kustību vai noskaņojumu. Rūna ir jūtīga un emocionāla, brīnišķīga, mīļa, bet dažkārt viņai vajag nedaudz laika, lai iejustos starp nepazīstamiem cilvēkiem. Es uzmanu, lai suns justos labi. Publiskos pasākumos vienmēr žonglēju starp to, ko esmu iecerējusi un kā konkrētajā brīdī jūtas dzīvnieks. Rūna tāpat kā visi suņi tiecas uz to, kas ir patīkams, un cenšas izvairīties no nepatīkamā. Tāpēc, mācot viņai trikus, man bija jāiemācās savaldīt emocijas, gaidas un uztvert to visu rotaļīgi un viegli. Ja darbošos negatīvā noskaņojumā, Rūna centīsies izvairīties. Dar­bo­joties ar suņiem, ir vajadzīga emo­­cionāla pašregulācija.”

T.Kabakova atzīst, ka publiskos pasākumos uzstāties ir satraucoši: “Bet vienmēr cenšos sevi nomierināt, jo suns jūt visu, ko jūtu es. Tam ir zinātnisks pamatojums. Dzīvnieki ļoti labi nolasa mūs no mīmikas, kustībām, kā arī ķīmiskajiem elementiem, ko izdalām ar hormoniem, kas rodas priecājoties, bēdājoties vai satraucoties. Un suns spoguļo to, ko redz gan savā saimniekā, gan apkārtējos. Tāpēc, kad mēs uzstājamies, es iztēlojos, ka visi ir mani draugi, ka priecājamies cits citu redzēt, ka varēšu dalīties ar ko labu un iedvesmojošu.

Programmā ir daudz improvizācijas, jo atkarībā no tā, kas notiek, mainu arī rotaļas. Jo vairāk izplāno, jo lielāks ir stress un arī vilšanās, un suns to jūt. Tāpēc mūsu darbošanos veidoju kā spēli un rotaļu arī ar skatītājiem, ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Man patīk, ja pieslēdzas arī pieaugušie, mēs visi vairojam pozitīvo enerģiju un prieku. Cil­vēkiem un suņiem ir kopīga iezīme, visi vēlamies būt mīlēti un pieņemti tādi, kādi esam. Un tas ir tas, ko mēs ar Rūnu darām – mīlam, pieņemam un rotaļājamies.”

Pirms specializēties kaniste-rapijā, T.Kabakovai nav bijusi saik­ne ar suņiem, mājas mīlulis bijis tikai bērnībā. Kucēnam
viņa gatavojās vairākus gadus pēc tam, kad Itālijā ieraudzīja Romanjas ūdenssuņus un saprata, ka vēlas tādu dzīvnieku: “Šie suņi ir tādi kā mākslinieki, brīvdomātāji. Tas ir tas burvīgais, ka katrs ir atšķirīgs, katrs ar savu personību. Un, kad suns nonāk pie cilvēka, jāmācās to pieņemt tādu, kāds tas ir. Un caur to cilvēks, kuram ir suns, var daudz ko sevī mainīt, attīstīt, piemēram, pieņemšanu – pieņemt sevi, otru, pasauli, kas nav ideāla.”

Tagad Rūnai ir jau seši gadi: “Esam kļuvušas par komandu. Un ne tikai. Es izjūtu viņu kā daļu no sevis, Rūna ir mans dvēseles suns un mana skolotāja. Patei­coties viņai, ļoti daudz  mācos.”

Speciāliste vērtē, ka arī kanisterapija māca pieņemt un cienīt dzīvnieku ar to unikālajām īpašībām: “Tā mācāmies mainīt attieksmi arī pret cilvēkiem, dzīvi.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
37

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
53

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1001
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
138

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Meksika - senu un mūsdienīgu tradīciju zeme

06:21
08.12.2025
56

Aivis Dombrovskis ir psihologs, psihoterapeits, viņa sirds pieder vienīgi Cēsīm, bet darba dzīve ir Rīgā un ārzemēs. Šoruden viņš bija Meksikā, piedalījās pasaules transpersonālās psiholoģijas un psihoterapijas konferencē “2025 XOLOTL”. Pasākuma norises laiks pielāgots meksikāņiem tik nozīmīgajām Mirušo dienas svinībām. Piepildīt sapņus – iepazīt Meksiku Kad ģeogrāfijas skolotāja Cēsu 1. vidusskolā rādīja filmu par Meksiku, […]

Sabiedrības līdzatbildības izjūta aug

06:06
07.12.2025
505
4

Iedzīvotāju ziņojumi par iespējamu vardarbību kļūst aizvien biežāki, netrūkst ne dzērājšoferu, ne pieaugošas agresijas izpausmju, kā arī aizvien vairāk ir telefonkrāpnieku upuru. Par raizēm un arī panākumiem darbā Policijas dienas, 5. decembra, priekšvakarā uz sarunu aicinājām Valsts policijas (VP) Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) Dienvidvidzemes iecirkņa priekšnieci Ingu Randari. -Kā jutāties, uzsākot dienestu policijā, un kā […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi