Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

Iveta Rozentāle
06:24
08.07.2024
290
Suni Marsn

Radīt prieku. . Kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova ar suni Rūnu vienmēr cenšas iepriecināt cilvēkus, pie kuriem abas devušās. FOTO: Sintija Cērpiņa

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova.

“Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to saucu par draudzēšanos. Jo labāk saprotam, kā pret suni izturēties, jo saskarsme būs abpusēji patīkamāka un drošāka,” teic T.Kabakova, un piebilst: “Mūsu nodarbībās izmantoju spēles, kuras palīdz to mācīties.”

Romanjas ūdenssuns Rūna, ar kuru darbojas T.Kabakova, bija patīkams pārsteigums Priekuļu apvienības svētkos Mārsnēnos. Dzīvnieks saimnieces pavadībā rādīja dažādus vingrinājumus, tika iesaistīta arī publika, ļaujot Rūnu iepazīt tuvāk. “Kaniste­ra­pijas suņi ir ļoti dažādi, bet visiem ir vienojošā iezīme – tie ir labvēlīgi noskaņoti pret cilvēkiem. Katram dzīvniekiem ir savs raksturs, prasmes, kas padodas labāk, to ir ļoti svarīgi izmantot. Piemēram, Romanjas ūdenssuņus Itālijā izmanto trifeļu meklēšanai, šīs šķirnes suņiem patīk un vajag kustēties, tiem ir izcila oža. Darbojoties ar Rūnu, cenšos izdomāt spēles, kurās viņa var izmantot savu degunu un izkustēties arī tad, ja ciemojamies pansionātā pie senioriem. Rūnai būtu grūti mierīgi gulēt un ļauties paijāšanai,” skaidro T.Kabakova.

Suņa saimniece pastāsta, ka Rū­na, lai arī ir aktīva, ir liela novērotāja: “Viņa mani vēro nepārtraukti un pazīst ik kustību vai noskaņojumu. Rūna ir jūtīga un emocionāla, brīnišķīga, mīļa, bet dažkārt viņai vajag nedaudz laika, lai iejustos starp nepazīstamiem cilvēkiem. Es uzmanu, lai suns justos labi. Publiskos pasākumos vienmēr žonglēju starp to, ko esmu iecerējusi un kā konkrētajā brīdī jūtas dzīvnieks. Rūna tāpat kā visi suņi tiecas uz to, kas ir patīkams, un cenšas izvairīties no nepatīkamā. Tāpēc, mācot viņai trikus, man bija jāiemācās savaldīt emocijas, gaidas un uztvert to visu rotaļīgi un viegli. Ja darbošos negatīvā noskaņojumā, Rūna centīsies izvairīties. Dar­bo­joties ar suņiem, ir vajadzīga emo­­cionāla pašregulācija.”

T.Kabakova atzīst, ka publiskos pasākumos uzstāties ir satraucoši: “Bet vienmēr cenšos sevi nomierināt, jo suns jūt visu, ko jūtu es. Tam ir zinātnisks pamatojums. Dzīvnieki ļoti labi nolasa mūs no mīmikas, kustībām, kā arī ķīmiskajiem elementiem, ko izdalām ar hormoniem, kas rodas priecājoties, bēdājoties vai satraucoties. Un suns spoguļo to, ko redz gan savā saimniekā, gan apkārtējos. Tāpēc, kad mēs uzstājamies, es iztēlojos, ka visi ir mani draugi, ka priecājamies cits citu redzēt, ka varēšu dalīties ar ko labu un iedvesmojošu.

Programmā ir daudz improvizācijas, jo atkarībā no tā, kas notiek, mainu arī rotaļas. Jo vairāk izplāno, jo lielāks ir stress un arī vilšanās, un suns to jūt. Tāpēc mūsu darbošanos veidoju kā spēli un rotaļu arī ar skatītājiem, ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Man patīk, ja pieslēdzas arī pieaugušie, mēs visi vairojam pozitīvo enerģiju un prieku. Cil­vēkiem un suņiem ir kopīga iezīme, visi vēlamies būt mīlēti un pieņemti tādi, kādi esam. Un tas ir tas, ko mēs ar Rūnu darām – mīlam, pieņemam un rotaļājamies.”

Pirms specializēties kaniste-rapijā, T.Kabakovai nav bijusi saik­ne ar suņiem, mājas mīlulis bijis tikai bērnībā. Kucēnam
viņa gatavojās vairākus gadus pēc tam, kad Itālijā ieraudzīja Romanjas ūdenssuņus un saprata, ka vēlas tādu dzīvnieku: “Šie suņi ir tādi kā mākslinieki, brīvdomātāji. Tas ir tas burvīgais, ka katrs ir atšķirīgs, katrs ar savu personību. Un, kad suns nonāk pie cilvēka, jāmācās to pieņemt tādu, kāds tas ir. Un caur to cilvēks, kuram ir suns, var daudz ko sevī mainīt, attīstīt, piemēram, pieņemšanu – pieņemt sevi, otru, pasauli, kas nav ideāla.”

Tagad Rūnai ir jau seši gadi: “Esam kļuvušas par komandu. Un ne tikai. Es izjūtu viņu kā daļu no sevis, Rūna ir mans dvēseles suns un mana skolotāja. Patei­coties viņai, ļoti daudz  mācos.”

Speciāliste vērtē, ka arī kanisterapija māca pieņemt un cienīt dzīvnieku ar to unikālajām īpašībām: “Tā mācāmies mainīt attieksmi arī pret cilvēkiem, dzīvi.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iedzīvojas Cēsīs un iepazīst alus garšu nianses

05:31
20.12.2025
95

Ar brīnišķīgu ziņu cēsniekiem un pilsētas viesiem intervijā ”Druvai” nāk klajā AS “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Evija Grīnberga. Viņa pastāsta, ka nākamā gada vasarā pie darītavas plānots atvērt “Alus māju”, kas būs jauna pieturvieta Cēsu tūrisma kartē un iespēja piedzīvot, kā top alus, kā arī vienuviet iepazīt visu “Cēsu alus” sortimentu. Cēsu darītava var lepoties […]

Dzeja emocionālai izlādei

06:11
19.12.2025
144

“Cepļu” mājās dzīvo pensionēta tiesnese un visu līdzšinējo mūžu absolūta galvaspilsētas dāma Velga Gailīte. Kopā ar vīru Andri uz Vaivi pilnībā pārcēlusies pirms aptuveni četriem gadiem. Kad grasījusies doties pensijā, sapratusi – ja paliks Rīgā, dzīve guls iepriekšējās sliedēs. Tā nu piedāvājusi dzīvesbiedram pārcelties uz laukiem, ko viņš – Tūjā uzaugušais un visu mūžu par […]

Rotas un akrila gleznas

05:11
18.12.2025
76

“Krieviņkrogs” ir krietnu gabaliņu aiz Rāmuļiem un Lielmaņiem. Dace Jeršova ar ģimeni šurp pārcēlusies no Rīgas jau deviņdesmitajos. “Man nepatika Rīgā, kaut esmu tur dzimusi un augusi, bet daudzdzīvokļu mājā dzīvot – tas nav tas,” stāsta Dace, atceroties, kā privatizējuši šo vietu un uzbūvējuši māju. Taujāta par brīvo laiku, Dace atzīst – vasarā iespēju ir […]

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
120

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
29

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
303
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi