Svētdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Smadzeņu fitness aizrautīgām sarunām

Andris Vanadziņš
09:21
31.01.2025
209
Ieva Rence Praliča

TOOG English izveidotājas Ievas Rences-Praličas radošā pārsteiguma recepte – priecājies par kļūdām un savu drosmi runāt! FOTO: no albuma

Interesantiem jaunuzņēmumiem biznesa idejas rašanās vietas mēdz būt visai prozaiskas. Kungi biežāk min garāžu vai šķūnīti, dāmas virtuvi vai frizētavu.

SIA “Toodler&Gopher” jeb TOOG English dibinātāja Ieva Rence-Praliča ieceri par izglītojošo izklaidi, tiešsaistes diskusiju grupās pilnveidojot angļu valodas sarunu prasmi lieliem un maziem, izauklēja…, auklējot mājās jaunāko ģimenes atvasi.

“Man ir 16 gadu pedagoga darba pieredze skolā un bērnudārzā, un jau iepriekš novēroju, ka viena lieta ir zināt gramatiku un vārdus, bet droši runāties angliski ir kas cits. Arī man pašai, kaut ik dienu nodarbojos ar valodas mācīšanu, bija brīži, kad, sākot sarunu, iestājās pauze, jo vārdi kaut kur pazuduši.

Viens impulss sarunu grupu veidošanai nāca kovida laikā. Mācības notika attālināti , lai noturētu audzēkņu uzmanību un interesi, dalīju skolēnus diskusiju grupās, un viņi tiešsaistē angliski sarunājās par piedāvātajiem tematiem. Sapratu, ka šāds formāts ir labs. Jaunieši, esot drošā vidē, savās mājās, bija atbrīvotāki, drošāki, un mācību stunda pagāja smejot, jokojot un arī aktīvi runājot.

Vēlāk, kad devos trešā bērna kopšanas atvaļinājumā, man piezvanīja vienas audzēknes mamma, prasīja, vai nezinu kādus kursus, kuros viņas meita varētu trenēt angļu sarunvalodu. Pārlikām dažādus variantus, bet beigās secinājām, ka tādu nav. Pēc brīža, virtuvē stāvot pie plīts un vārot zupu, iedomājos – bet es taču varētu!” Tēlaini TOOG English idejas dzimšanu pirms trim gadiem apraksta Ieva. Par ieceri izstāstīja iespējamiem diskusiju grupu vadītājiem, un atbilde bijusi vienprātīga – o, laba ideja, taisām!

Uztaisīja tik labi, ka Cēsu uzņēmēju forumā pērn saņēma balvu nominācijā – Gada radošais pārsteigums. TOOG English piedāvā angļu valodas mācības dažāda vecuma un zināšanu līmeņa dalībniekiem. Mazākajiem, vecumā no pieciem līdz septiņiem gadiem, tā ir valodas pamatu apgūšana kustoties un dauzoties. Skolas vecuma bērniem ir lasīt – runāt nodarbības. Proti, Ieva vai cits pasniedzējs lasa priekšā tekstu, un tad to diskusiju grupās atkārto, apspriež. Tādējādi dalībnieki trenē lasīt, uztvert un runāt prasmi. Jauniešiem un pieaugušajiem ir diskusiju grupas, kurās pamatā ir runāšanās ar nelielām gramatikas atkāpēm. Nodarbības vada pasniedzēji, kuri dzimuši un auguši angļu valodas vidē, bet nu jau kādu laiku kļuvuši par cēsniekiem, ir arī Ievas bijušie audzēkņi 1. pamatskolā kā Filips Ras­musens.

TOOG English odziņa ir tā, ka visi materiāli ir oriģināli pašu radīti un ierunāti. Tajos atspoguļota pasniedzēju personīgā pieredze, un, pateicoties tiešai piesaistei, runātais pielīp. Ir arī pašu veidoti tēli – Maija, Emīls un viņu brīnišķīgie piedzīvojumi -, tos apspriežot, raisās jautras un aizrautīgas sarunas jeb, kā saka paši dalībnieki, – smadzeņu fitness. Tēmas mainās ik mēnesi, kursiem nav noteikta sākuma un beigu laika, gribas parunāt angliski – droši piebiedrojies!

“Bieži ir tā, ka piesakās dalībnieki ar labām valodas zināšanām, bet drīzāk psiholoģiskām grūtībām brīvi lietot svešvalodu sarunā. Viena dalībniece, kurai ik palaikam jāpiedalās ārvalstu pieredzes apmaiņas braucienos, stāstīja, ka iepriekš vizītes pirmajās dienās turējusies maliņā, lai tikai nebūtu jārunā ar citu valstu kolēģiem. Jo bail, ka neizdosies, kaut ko nemācēs izteikt, kļūdī­sies… Tagad viņa priecājas, ka spēj spert pirmo soli un uzrunāt kolēģus. Prasme droši un brīvi baudīt sarunu ir svarīgāka par vārdiņu iekalšanu un gramatikas mācīšanos. Tāpēc mūsu nodarbībās galvenais ir prieks būt kopā, dalīties un nepārdzīvot, ja gadās kļūda. Nezinu, vai bailes kļūdīties mums ir tāda nacionāla iezīme, bet tas noteikti ir nopietna pētījuma vērts fenomens. Vēl var saprast, ka pusaudži vai pieaugušie, baidoties kļūdīties, klusē. Bet ja tā ir arī piecgadniekam! Par kļūdām jāpriecājas, tās ir labākais skolotājs, un arī to mēs apgūstam,” rezumē Ieva.
TOOG English nodarbības notiek tiešsaistē un grupās ir dalībnieki no dažādām Latvijas pilsētām, pagastiem. Sperot nākamo soli izaugsmē, uzņēmums startē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras programmā eksporta spēju attīstīšanai. Iesaistīt dalībniekus no citām valstīm savās diskusiju grupās ir nākamais lielais mērķis Cēsu radošajam pārsteigumam.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ticēt Ziemassvētku vecītim

05:01
21.12.2025
16

Ziemassvētku pieturā Cēsīs, Rožu laukumā, ir Ziemassvētku vecīša namiņš, kurā noteiktās dienās ir sastopams pats vecītis. Kad viņš tur laipni sagaida bērnus, rinda ar mazākiem un lielākiem ķipariem, kuri vēlas aprunāties un izteikt savu vēlēšanos, ir garum gara. Arī “Druvai” bija iespēja aprunāties ar Ziemassvētku vecīti, kura tēlā, izrādās, ir cēsnieks Edvīns. Viņš šo lomu […]

Iedzīvojas Cēsīs un iepazīst alus garšu nianses

05:31
20.12.2025
247

Ar brīnišķīgu ziņu cēsniekiem un pilsētas viesiem intervijā ”Druvai” nāk klajā AS “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Evija Grīnberga. Viņa pastāsta, ka nākamā gada vasarā pie darītavas plānots atvērt “Alus māju”, kas būs jauna pieturvieta Cēsu tūrisma kartē un iespēja piedzīvot, kā top alus, kā arī vienuviet iepazīt visu “Cēsu alus” sortimentu. Cēsu darītava var lepoties […]

Dzeja emocionālai izlādei

06:11
19.12.2025
185

“Cepļu” mājās dzīvo pensionēta tiesnese un visu līdzšinējo mūžu absolūta galvaspilsētas dāma Velga Gailīte. Kopā ar vīru Andri uz Vaivi pilnībā pārcēlusies pirms aptuveni četriem gadiem. Kad grasījusies doties pensijā, sapratusi – ja paliks Rīgā, dzīve guls iepriekšējās sliedēs. Tā nu piedāvājusi dzīvesbiedram pārcelties uz laukiem, ko viņš – Tūjā uzaugušais un visu mūžu par […]

Rotas un akrila gleznas

05:11
18.12.2025
83

“Krieviņkrogs” ir krietnu gabaliņu aiz Rāmuļiem un Lielmaņiem. Dace Jeršova ar ģimeni šurp pārcēlusies no Rīgas jau deviņdesmitajos. “Man nepatika Rīgā, kaut esmu tur dzimusi un augusi, bet daudzdzīvokļu mājā dzīvot – tas nav tas,” stāsta Dace, atceroties, kā privatizējuši šo vietu un uzbūvējuši māju. Taujāta par brīvo laiku, Dace atzīst – vasarā iespēju ir […]

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
121

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
29

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
37
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
35
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi