Svētdiena, 19. maijs
Vārda dienas: Lita, Sibilla, Teika

Par sajūtām, ne naudu

Andra Gaņģe
12:07
05.05.2024
23
3 Andra Gange 150x150.jpg

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas.

To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu kopienā, ka sabiedrībā sāka parādīties cilvēki ratiņkrēslos. Pirms gadiem trīsdesmit šķita, ka tādu, kas paši nevar pārvietoties, nemaz nav. Pēdējos divos gadu desmitos saprotam, ka ir gan. Tagad viņus redzam uz ielas, parkos, koncertos, kafejnīcās. Tagad tas šķiet pašsaprotami.
Liela ES nauda cilvēku ar īpašām vajadzībām atbalstam uz Latviju sāka nākt ne pārāk sen un saistīta ar terminu “deinstitucionalizācija”. Iepriekš tie, kuriem īpašas vajadzības, palīdzību saņēma vairāk kā vakareiropiešu ziedojumus. Taču vislielākā palīdzība mūsu īpašajiem, manu­prāt, bijis kas cits. Proti, vecajās Eiropas valstīs vispārpieņemtā izpratne, ka cilvēki, kuriem daba vai liktenis ierobežojis iespējas, dzīvo līdzi un kopā ar visiem, pamazām sāka ienākt mūsu domāšanas veidā. Laikam gan, lai panāktu Rietumeiropu, kāds ceļa gabals šai uztverē Latvijai jāiet steidzīgāk, bet mēs tuvojamies.

Otra sajūta, kas mani dara lepnu, ir zemnieka varējums un vieta sabiedrībā. Tie, kas nodzīvojuši vismaz pusgadsimtu, atcerēsies, kāds 90.gados bija lauku saimnieks. Nomocījies, pārstrādājies un vēl nesaņēmis samaksu no piena vai lopu, vai graudu iepircēja. Laukus apstrādāja nemitīgi lūstošs no kolhoza privatizēts traktors, kūtī mēslus mēza ar dakšām… Tagad zemnieks sēž traktora kabīnē ar kondicionētāju un sējmašīnu vada elektronika. Bet dažs saimnieks ņem portatīvo datoru, dronu un pārbauda, kā aug rudenī iesētais. Tagad zemnieks tiešām ir savas zemes saimnieks, ne pārstrādājies kalpotājs.

Kad pirms vairāk nekā divdesmit gadiem Latvija bija klauvējusi pie ES durvīm un lūgusi atļauju ieiet, Briseles institūcijas sāka lauku žurnālistiem rīkot iepazīšanās braucienus. Teica – saprotiet – būtībā ES ir zemniekiem, lauku saimniekiem. Un arī tāpēc, lai visi eiropieši būtu paēduši. Bijām Zviedrijā, Somijā, Beļģijā, Dānijā. Mums rādīja, kā strādā zemnieki, stāstīja, ka viņi saņem ES maksājumus. Jāatzīst, sākumā pat bija tā grūti aptvert – kā tas ir, ka maksā tikai par to, ka kāds kaut ko iesējis vai nopļāvis. Vai tiešām?
Ak, nav jau viss ne izcili, ne ideāli. Tāpat kā taisnība nav izrādījusies tiem, kas stāstīja šausmu stāstus, kā vecā Eiropa mūs aprīs, nav īstena arī doma, kam tāda bija, ka Latvijā pēc iestāšanās ES sāksies nepārtraukta augšup­eja bez sarežģījumiem, grūtībām un reizēm pat nepārvaramiem šķēršļiem. Bet vienu gan varu teikt. Manas bažas, kad pirms divdesmit gadiem biju izvirzīta Latvijas Eiropas cilvēka titulam, nav piepildījušās. Tobrīd man pārskrēja satraukuma skudriņas. Tātad “Druvā” esmu daudz stāstījusi par ES, bet ja nu izrādīsies, ka Latvijai iestāšanās būs neveiksme? Vai nebūšu vedinājusi domas uz nepareizu pusi? Nu jau labu laiku sev atļauju mierīgi uzelpot. Mēs esam tur, kur jābūt! Mēs taču esam eiropieši, un nekas eiropeisks mums nav svešs!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ceļotāja piezīmes

21:00
16.05.2024
14

Nupat kā nedēļu aizvadīju Apvienotajā Karalistē. Proti, tās galvaspilsētā Londonā. Tie, kam bijusi iespēja tur paviesoties, labi zina, cik daudzšķautņaina, spraiga, ātra un vienlaikus nesteidzīga ar saviem lielajiem, zaļajiem parkiem un bagāto kultūras dzīvi šī pilsēta ir. Šoreiz uz Londonu devāmies ar bērniem, kaut daudzi teica: “Ko gan tādā milzīgā pilsētā ar bērniem var nedēļu […]

Ieraudzīt svarīgo

20:58
16.05.2024
15

Labklājības ministrija informējusi, ka vismaz 15% meiteņu jeb viena no sešām meitenēm ir kavējušas skolu, jo nav varējušas iegādāties higiēnas preces, to jau šajā rubrikā esmu rakstījusi. Tāpat 17% meiteņu    kavējušas mācību procesu higiēnas preču nepieejamības dēļ. Tāpēc esmu ļoti gandarīta, ka Balvu un Aizkraukles novadu izglītības iestādēs uzsākts pilotprojekts, kurā mēģinās apzināt skolām […]

Noziegums un sods 21. gadsimta Krievijā

10:19
13.05.2024
28

Karš Ukrainā ne tikai vairo stresu un dusmas pret agresorvalsti un tās iedzīvotājiem. Tas cilvēkus padara arī neiecietīgākus un pat nežēlīgākus. Arī “miera laikos”, lasot vai redzot reportāžas par noziegumiem, nereti domājam, ka varbūt nāvessodu par sevišķi smagiem noziegumiem nevajadzēja atcelt. Tiesa gan, domāju, spīdzināšanu lielākā daļa cilvēku neatbalstītu pat tad, ja tas būtu veids, […]

Trakāk vairs nevar? Gan jau var

10:17
13.05.2024
36

Tā kā laikraksts iznāk 10.maijā, loģiski, ka savas pārdomas rakstu 9.maijā, Eiropas dienā. Sabiedriskie mediji pievērš uzmanību šai dienai, mēģinot noskaidrot un akcentēt Latvijas iedzīvotāju sajūtas par ieguvumiem un zaudējumiem, kas iezīmējas līdz ar piederību plašajai Eiropas Savienības ( ES) saimei. Rīgā notiek kādi pasākumi, citur Latvijā gan šī diena, liekas, nekā īpaši neiezīmējas. Ja […]

Dzīves loma, kas nekad nebeidzas

10:16
13.05.2024
23

No brīža, kad sieviete savā ķermenī sāk auklēt jauno dzīvību, viņa kļūst par māti. Un, lai gan sākumā nereti šo lomu pat grūti aptvert, tā dzīves laikā nekad nebeidzas, jo neatkarīgi no tā, cik tuvas vai tālas ir attiecības ar bērnu, māte vienmēr paliek māte. Protams, bērna pirmajā dzīves gadā sieviete ir gandrīz tikai mamma, […]

Kad līdzcietības vietā arvien vairojas naids

08:40
10.05.2024
38
1

Pēdējā laikā ziņu avotos lasāmas un klausāmas ziņas, ka Latvijā palielinās atsevišķu subkultūru aktivitāte – proti, to darbības nonāk policijas redzeslokā. Ar to domāju aktualizēto tematu par neonacistiski noskaņotajiem jauniešiem panku izskatā jeb “skinhedu” kopienu. Pirms dažām dienām arī LTV1 demonstrēja sižetu par likumpārkāpumu, kurā šo jauno, radikāli noskaņoto cilvēku darbības rezultātā bija cietis pusaudzis. […]

Tautas balss

Runā pilnīgus melus

21:00
16.05.2024
19
Seniore raksta:

“Kad klausies, ko saka dažu prokrievisko partiju politiķi, ir ne tikai dusmas, bet arī ļoti bēdīgi. Cilvēki bauda visus labumus, ko dod Latvijas valsts un sabiedrība un tajā pašā reizē tā nomelno notiekošo. Kā var teikt, ka skolēniem skolā nedod ēst, ja līdz ceturtajai klasei visiem bērniem pusdienas apmaksā valsts! Tad kā tu vari vispār […]

Jābūt modriem

10:21
13.05.2024
24
"Druva" lasītājs raksta:

“Raksta, ka “Balticom” ka­nālos Maskavas 9.maija parādi varēja redzēt kiberuzbrukuma rezultātā. Es gan domāju, ka vajag kārtīgi pārbaudīt arī pašu televīzijas pakalpojumu sniedzēju, cilvēkus, kas tajā brīdī bija atbildīgi. Lai nu ko kurš saka, aizdomu ēna tomēr paliek, ka viss var nebūt tik vienkārši,” pārdomās dalījās lasītājs.

Svinēsim svētkus kopā

10:21
13.05.2024
21
Seniore Z. raksta:

“Priecājos par 4.maija svētkiem Cēsīs. Bija ļoti sirsnīgs un patriotisks pasākums. Protams, palīdzēja arī tas, ka bija skaists laiks. Ir jauki, ka svētkos varam sanākt kopā, kopā priecāties un svinēt. Tādus pasākumus vajadzētu rīkot biežāk. Piemēram, arī Jāņu vakarā pilsētniekiem varētu būt skaista kopā sanākšana. Nav jau visiem lauku, kur aizbraukt. Tad Zāļu vakarā varētu […]

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
47
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Sludinājumi