Atkritumu kalni samazinās, ieguvums ekonomikai

Par dažādām vides tēmām katram ir savs viedoklis. Atkritumu apsaimniekošana ir tā, kas skar ikvienu vai nu pats to atzīst, vai ne. Jo vairāk atkritumu saražojam un otrreiz nepārstrādājam, jo dārgāk maksājam. Par atkritumu apsaimniekošanu, iedzīvotāju izglītošanu un paradumu maiņu saruna ar SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētāju Gintu Kukaini. “ZAAO” ir publiski privāta 11 Vidzemes pašvaldību kapitālsabiedrība.

-Iedzīvotāji aizvien vairāk šķiro atkritumus, mazāk tiek savākts un poligonos apglabāts sadzīves atkritumu, bet maksa ar katru gadu palielinās.

-Iepriekšējā gadā pirmoreiz uzņēmuma vēsturē ir samazinājies savākto sadzīves un palielinājies šķiroto atkritumu apjoms. Tas nozīmē vien to, ka iedzīvotāji sāk vairāk šķirot un mēs varam nodot pārstrādei noderīgus izejmateriālus.

Pērn uzņēmuma apgrozījums bija nepilni 17 miljoni eiro, valsts budžetā iemaksājām 4,4 miljonus eiro Dabas resursu nodokli (DNR). Šogad DRN atkal ir palielināts, tas ir 130 eiro par tonnu. Latvijā DRN ir augstākais Eiropas Savienībā (ES). Nākamā sarakstā ir Beļģija, kuras plānos ir simts eiro par tonnu, pašlaik ir 60 eiro. ES valstīs šis nodoklis vidēji par tonnu ir ap 45 eiro. Dabas resursu nodokli arī apliek ar pievienotās vērtības nodokli, un katrs mūsu klients samaksā abus nodokļus. Šogad DNR iedzīvotāju maksājumā par atkritumu savākšanu ir 19 procenti, PVN – 17 procenti. 2020. gadā tie kopā bija ap 30 procentiem, sešos gados nodokļi palielinājušies par sešiem procentiem. “ZAAO” ir kā kasieris starp iedzīvotājiem un valsti. Esam tie, kas signalizē, ka iedzīvotājiem šie maksājumi kļūst par pārāk smagu slogu.

-Kāpēc savulaik Dabas resursu nodoklis noteikts tik augsts?

-Likumdevējs iezīmēja, ka katru gadu nodoklis palielinās. 130 eiro par tonnu ir augstākais, nākamajos gados nav paredzēts, ka tas palielināsies. DRN izmantoja kā pātagu, lai sabiedrība vairāk šķirotu atkritumus. Nevar teikt, ka pātaga nav savu paveikusi. Pērn sadzīves atkritumu apjoms “ZAAO” darbības teritorijā ir samazinājies par 0,6 procentiem, Cēsu novadā par 1,6, bet, piemēram, Taurenes pagastā pa 13,7 procentiem. Savukārt Priekuļu pagastā palielinājies, pērn savācām 6407 kubikmetrus, pirms gada – 6224, Drabešu pagastā pērn – 4626, pirms gada – 5207.

Tendence ir redzama, sadzīves atkritumu daudzums, kas tiek apglabāts poligonā, samazinās. Pērn “ZAAO” savāca 300 219 kubikmetru sadzīves atkritumu, 146 071 kubikmetru šķiroto.

-Kas tālāk notiek ar šķirotajiem atkritumiem?

-Aprites ekonomikas centrā “Daibe” ir divi angāri, vienā nonāk sašķirotie, otrā sadzīves atkritumi. Visi tiek pāršķiroti, sadalīti pa atkritumu veidiem un sagatavoti nodošanai otrreizējai izmantošanai. Ražotāji tos gan nopērk, gan mēs piemaksājam, lai viņi paņem. Piemēram, par tonnu riepu 40 eiro. PET pudelēm ir vislabākā cena, kopš ir iespēja tās nodot taras depozīta automātos, pudeļu atkritumos ir krietni mazāk.   

Nešķirotie atkritumu tiek šķiroti, atdalot bioloģiskos, pārējos vērtē, kas ir pārstrādājams un izmantojams. No sadzīves atkritumiem otrreizējai pārstrādei iegūstam mazāk kvalitatīvas izejvielas. ES aprites ekonomikas rīcības plānā skaidri pateikts, ka atkritumi vairs netiek uztverti kā problēma, kas jānoglabā atkritumu poligonā, bet gan kā vērtīgs resurss.

-“Daibē” ir iegādāta jauna līnija, lai efektīvi atdalītu iepakojumu no pārtikas produktiem.

-“Daibē” no veikaliem nonāk pārtika, kurai beidzies derīguma termiņš. Pārtika ir iesaiņota vairākos iepakojumos. Kaut vai cepumi – kastītē, tad plastmasas maisiņā. Pamelo auglis tīkliņā, tad plastmasā. Atdalot iepakojumu, nederīgo pārtiku varam pārvērst enerģijā un kompostā, vienlaikus būtiski samazinot pārtikas atkritumu ietekmi uz vidi. Tā ir ilgtspējīga un atbildīga pieeja, kas palīdz mazināt kopējo atkritumu apjomu un veicina aprites ekonomikas attīstību. 
 

-Arī “ZAAO” daudzviet novietojis konteinerus tekstilam. Kur paliek savāktais, par to ir dažādas baumas.

-Baumām ir arī zināma taisnība. Latvijā tekstila izstrādājumi kā humānā palīdzība ir ievesti lielos apjomos. To kvalitāte, kas nonāk konteineros, ir dažāda. Lillā un sarkanajos konteineros aicinām ievietot to, kas ir lietojams, ne netīru, saplēstu. Tek­stila tālākais ceļš ir pārstrāde vai kā palīdzība citu valstu iedzīvotājiem. No mums tekstilu ņem organizācijas, kas strādā starptautiskā mērogā. Mēs savākto tekstilu nododam kā palīdzību citiem. No tā, kas paliek tepat Latvijā, kur un cik to izmanto,  ne­zinām un nevaram izkontrolēt.
Savāktā tekstila apjoms ar katru gadu palielinās. Nederīgais, netīrais, saplēstais nonāk sadzīves atkritumos. Latvijā tekstilu neviens nepārstrādā, jo no atkritumos izmestā tekstila sagatavots izejmateriāls iznāk ļoti dārg­s. Ņemsim kaut vai vīriešu žaketi. Ārēji viens audums, diegs ir cita materiāla, pogas piešūtas vēl ar citu, oderē ir sintētisks materiāls. Lai žakete nonāktu pārstrādē, katrs materiāls ir jāatdala.

-Plastmasa rada vislielākās raizes, tā ir tik dažāda.

-Neaicinām šķirot to, ko nevaram tālāk nodot pārstrādei.    Tagad pieņemam krējuma trauciņus. Meklējam un atrodam jaunas iespējas otrreizējai izmantošanai. Lai pieņemtu pārstrādei, izejmateriālam jāatbilst noteiktai kvalitātei. Vidzem­nie­ki, salīdzinot ar citiem Lat­vijā, ir apzinīgāki, viņu šķirotie atkritumi ir kvalitatīvāki. Pārstrā­dātāji to novērtē.

-Daudz runā par otrreizējo izmantošanu, atkritumiem kā resursu. Vai Latvijā attīstās atkritumu pārstrāde?

-Ļoti lēni. Un iemesli ir vairāki. Samazinās iedzīvotāju skaits un arī saražoto atkritumu daudzums. Pārstrādātājam vajag noteiktu apjomu, lai kaut ko darītu, bet to atkritumu apsaimniekotāji nevar nodrošināt. Salīdziniet Lat­vijas un kādas Eiropas lielpilsētas iedzīvotāju skaitu, nemaz nerunājot par valsti. Daudz pārstrādājama materiāla tiek eksportēts. Latvijā ir iespēja ražot nišas produktus, kur nevajag lielu apjomu izejvielu. Pērn rīkojām hakatonu, meklējām idejas. Ja kāda ideja aizies tirgū, ieguvēji būs visi.

-Vasarā bioatkritumu konteineros pārtikas atkritumi pūst. Ne katrs samierinās ar smaku, pauž neizpratni, nav apmierināts.

-“ZAAO” savāktais bioatkritumu apjoms palielinās. 2024. gadā savācām 929 tonnas, pērn – 1392, par 49 procentiem vairāk. Mest atsevišķā konteinerā bioatkritumus – tā ir vēl viena iespēja samazināt rēķinu. Jā, līdzi nāk blaknes – konteinera saturs sulo, ir tārpi un smaka, bet arī kompostkaudzē notiek tie paši procesi. Ir jāatrod biokonteineram piemērota vieta, lai iespējami mazāk traucē.

-Pagājušajā vasarā tika diskutēts par Spānijas kailgliemežiem, vai tos drīkst mest kon­teinerā un kurā.

-Atbilde ir skaidra – nedrīkst. Ja kāds atkritumos iemetis kādu kailgliemezi, tas atbrauc uz poligonu. Kailgliemezis ir dzīvnieks, un mums ir aizliegts pieņemt dzīvniekus. Tiesa, dzīvnieki ir ļoti atšķirīgi, tajā skaitā pēc lieluma. Piemēram, tas pats Spā­nijas kailgliemezis un alnis. Ta­ču regulējumā nav pateikts, ka mazus drīkstam pieņemt, lielus ne. Valsts Vides dienestā un Pār­tikas un veterinārajā dienestā skaidrojām, ja mazos pieņemt drīkstam, tad kāpēc lielos ne, jo likuma prasības ir vienādas. Tās bija interesantas diskusijas. Lai pieņemtu dzīvniekus, vajadzīga termiskā karsēšana virs 70 grādiem, lai invazīvā suga, slimības neizplatītos. Temperatūra bioloģiski noārdāmo atkritumu rūpnīcā ir zemāka. Jāapzinās, kāds būtu risks, ja pieņemtu kailgliemežus un tie nonāktu kompostā.

Kā cilvēks gan ne līdz galam saprotu problēmu. Ja nomiris kaķītis vai sunītis, izrokam bedri kaut kur pie mājas un vietu atceramies. Vai to pašu nevar darīt ar beigtajiem kailgliemežiem?  Var arī sadedzināt. Katrs savā mājsaimniecībā savāc un iznīcina, tas ir vienkāršākais.

-Kādas ir ikdienas darba aktuālākās problēmas un plāni?

-Problēmas ir katru dienu, vai tās uztveram kā izaicinājumu vai problēmu, tas jau pašu ziņā. Par ziemu nesūkstāmies. Labāk tāda, nevis vienu dienu uzsalst, nākamajā līst. Stabila ziema un šķīdonis rudenī un pavasarī, nevis šķīdonis no rudens līdz pavasarim. Pie klientiem varējām aizbraukt. Protams, bija citas problēmas, atkritumi sasala, kon­teineri no aukstuma saplaisāja.

Aprites ekonomikas centrā “Daibe” ir uzcelta biometāna rūpnīca. Aukstajā ziemā bija jāveic testi, tos nācās atlikt, jo gāze sāka sasalt. Veiksim testēšanu,  nākammēnes gribam iekārtas atklāt.

Ir būvprojekts, lai “Daibē” pārbūvētu šķirošanas līnijas. Tās kalpojušas jau vairāk nekā desmit gadu, un,  tā kā šķiroto atkritumu apjoms palielinās, jādubulto iekārtu jauda. Šogad gribam palielināt būvgružu pārstrādi, iegādāties iekārtas, lai tos varētu sasmalcināt, sadalīt pa frakcijām un nodot tālākai izmantošanai.

Dabas un tehnoloģiju parkam “URDA” ir zāle un laboratorija, pērn te pabija vairāk nekā 14 tūkstoši cilvēku. Strādājam visā Vidzemē, kā interešu izglītības centrs esam Vidzemē nostabilizējušies. Ēka ir par mazu, nav auditoriju, viena grupa dodas prom, nākamā nāk iekšā. Ir iecere izbūvēt četras auditorijas.
Gribam attīstīt Cēsu Lapsu ielas eko laukumu. “ZAAO” ir iegādājies zemi, ir pasūtīts būvprojekts, lai pārskatāmā nākotnē laukumu izveidotu plašāku, ērtāku.

Valmierā viedais eko laukums veidojas kopā ar Vidzemes reģionālo aprites ekonomikas mācību centru. Ja “URDĀ” bērniem, jauniešiem, pieaugušajiem mācām, ko darīt tad, kad atkritumi savākti, kā tos šķiro, sagatavo pārstrādei, tad Valmierā un Cēsīs būs dažādu mantu nodošana un labošana.  Remontē­ja­mas un aizvien izmantojamas ir daudzas lietas. Un tas nenonāks atkritumos.   

-Daudz grāmatu nonāk atkritumos?

-Daudz. Īpaši sadzīves atkritumu konteineros. Šķirojot darbinieki kādas vērtīgas grāmatas no­liek malā, aizvedam uz skapjiem eko laukumos.   

-Darbinieku trūkst?

-Visu laiku meklējam šoferus, šķirotājus, krāvējus. Līdzko ak­­tīvāk strādā mežizstrādātāji, to jūtam, jo darba tirgū ir konkurence. Jārēķinās, ka darbam atkritumu apsaimniekošanā ir sava specifika.

-“ZAAO” stratēģijā rakstīts, ka attīstība paredz pakāpenisku pāreju no tradicionālas atkritumu apsaimniekošanas uz mūsdienīgu resursu pārvaldību. Tas nozīmē sistēmiskus ieguldījumus infrastruktūrā un sabiedrības izglītošanā, samazinot apglabājamo atkritumu apjomu, veicinot iedzīvotāju paradumu maiņu.

-Tas kopš “ZAAO” dibināšanas bijis mērķis, uz kuru ejam. Aizvien meklējam jaunus risinājumus, nebaidāmies būt pirmie valstī un saņemt punus. Mērķis ir izveidot labāko atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Lat­vijā.