Lai arī 30.novembrī oficiāli beidzās lašu sargāšanas laiks, šogad šis process bijis nedaudz citādāks nekā citus gadus, stāsta valsts vides dienesta jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes inspektors Uldis Lencbergs. Kaut vai tāpēc, ka šogad atšķirībā no iepriekšējiem pieciem gadiem Latvijā netika rīkota akcija “Lašiem būt”, bet lašveidīgo zivju sargāšana notika akcijas “Dzīvais ūdens” ietvaros, kas sevī ietver daudz plašākus zivju aizsardzības pasākumus. Savas korekcijas ieviesa arī laika apstākļi, jo šogad bija sausākā vasara daudzās desmitgadēs un siltākais rudens pēdējos 70 gados.
“Pamatā nārsts ir beidzies. Sakarā ar zemo ūdens līmeni nārstošana pārsvarā notika Gaujā, nedaudz arī lielākajās pietekās. Novembra sākumā veicām inventarizāciju, apsekojot nārsta vietas. Konstatējām, ka laba situācija ir Raunas upē, kur pēc elektriķu aizturēšanas, šķiet, nārsts tikpat kā nav vairs traucēts. Berzes labākas nekā citus gadus, situācija uzlabojusies arī Vaives upē.
Pārdomas raisa redzētais atsevišķās nārsta vietās, kur mājas atrodas tuvu pie upes. Protams, nevienu nevaru vainot, bet manā darbības laikā fiksētais ļauj izdarīt secinājumus, ka ne vienmēr cilvēki rīkojas godprātīgi. Pie tam pilsēta ir maza un valodas atnāk arī līdz mums,” saka U. Lencbergs.
Viņš arī aicina lasītājus, vides aktīvistus, ikvienu iesaistīties diskusijā un nākt ar saviem priekšlikumiem, ko darīt ar šādiem negodīgiem cilvēkiem. Tādi ir ne tikai uz upēm. To vislabāk apliecina piemēslotie meži, izdemolētās, piedrazotās atpūtas vietas. Varbūt kopīgiem spēkiem situāciju var censties uzlabot.
“Protams, nereāli panākt, lai maliķi šajā laikā spētu apvaldīt savu instinktu, bet viņu skaitu samazināt būtu iespējams. To pierāda stingrie sodi par braukšanu dzērumā, jo redzam, ka šādu braucēju skaits sarucis,” skaidro U. Lencbergs.
Nārsta laikā U. Lencbergs veicis neskaitāmus reidus uz lašupēm, gan individuāli, gan kopā ar vides dienesta kolēģiem, it īpaši inspektoru Kārli Vītolu, policistiem un zemessargiem. U. Lencbergs izsaka vislielāko pateicību visiem, kuri neatteica palīdzību. Vienā reidā piedalījās arī “Druva”, taču šis bija tukšais brauciens, jo, lai arī apsekojām vairākas nārstu vietas, no maliķiem toreiz nebija ne vēsts.
Reidi devuši arī rezultātus. Pateicoties kāda Līgatnes puses iedzīvotāja rīcībai, izdevies konfiscēt vienu elektrozvejas aparātu, lai arī pašus tā pielietotājus neizdevās aizturēt. Tomēr vismaz ar šo ierīci zivis vairs nogalinātas netiks. Gaujā un tās pietekās izņemti divi žebērkļi, trīs nēģu murdi, 38 tīkli un divi mazizmēra tīkli.
Par taimiņu duršanu Braslas upē pret trim personām ierisināts kriminālprocess. Sastādīti divi administratīvā pārkāpuma protokoli un pieņemts lēmums par soda piemērošanu. Astoņas personas sodītas, sodu samaksājot uz vietas. Šie pārkāpumi galvenokārt par spiningošanu Gaujā, kas bija aizliegta līdz 30.novembrim. Kopumā soda naudās iekasēti 245 lati, bet par dabai nodarītajiem zaudējumiem maliķiem piesūtīts rēķins 520 latu apmērā.
No 1.decembra atļauts spiningot arī Gaujas baseina upēs, bet U. Lencbergs atgādina, ka šajās upēs noķertos lašus un taimiņus aizliegts paturēt, tāpēc tie saudzīgi jāatlaiž atpakaļ upē. Tiesa, dzirdēts, ka ne visi makšķernieki to ievērojot. Varbūt pārdomāt šo rīcību liks informācija, ka par katru izmakšķerēto lašveidīgo zivi būs jāmaksā Ls 97,50 par dabai nodarīto kaitējumu, kā arī vēl sods par šādu nelikumīgu rīcību.
Lai arī paveikts daudz, inspektoriem nācies uzklausīt nepelnītus pārmetumus par it kā bezdarbību. Zvanījuši makšķernieki, kuri pārmetuši, ka pilsētā iespējams nopirkt lašus, kāpēc inspektori to pieļaujot.
“Šādās reizēs jautāju, ko viņi paši darījuši, lai to nepieļautu, ja reiz tik ļoti rūp zivju aizsardzība. Šis darbs veicams kopīgiem spēkiem. Nesaku, ka es būtu izdarījis visu, bet viens cilvēks pat ar dažiem palīgiem nevar nosegt visu rajonu. Šajā laikā mājās tikpat kā neesmu bijis, bet dienas un naktis pavadījis pie upēm. Ja kritika konstruktīva, esmu gatavs uzklausīt un pieņemt, bet nepamatotus pārmetumus saņemt nav patīkami,” atzīst U. Lencbergs.
Neraugoties uz šīm darvas karotēm, jāatzīst, ka pēdējo desmit gadu laikā situācija rajonā zivju aizsardzības jomā uzlabojusies. To novērtējuši arī Vides ministrijā, un U. Lencbergs par godprātīgu darbu un ieguldījumu zivju aizsardzībā nupat saņēmis ministrijas Atzinības rakstu.
Komentāri