Ne vienmēr sabiedrības priekšstāvjiem izdodas audzināt tos, kas viņus ievēlējuši. No līderiem, protams, gaidām, lai viņi būtu morāli spēcīgāki par pārējo ļaužu kopumu, lai viņi redzētu desmit soļu uz priekšu un spētu ar šodienas likumiem veidot rītdienas progresu. Diemžēl ne vienmēr veselības un garīgo vērtību vārdā varam neskatīties uz materiālo pasauli. Nu tādā situācija nokļuvis arī Igaunijas parlaments. Jau sen latvieši berzē rokas un priecājas, ka ziemeļzemes kaimiņi daļu sava nopelnītā atstāj Vidzemes veikalos, kā nekā abu valstu nodokļu sistēmas atšķirības alkoholiskajiem dzērieniem Latvijas veikalus igauņiem padara ļoti pievilcīgus. Priecājās Valka, Rūjiena, Ainaži. Igauņi turējās. Morālās vērtības un tautas veselība Igaunijā bija pāri tirgotāju interesēm un valsts maciņam. Bet nenoturējās. Nu Igaunijas valdība nolēmusi no 1.jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokļa likmi gan stiprajiem, gan vieglajiem alkoholiskajiem dzērieniem.
Kas nu būs ar pierobežā saceltajām stipro un mazāk stipro dzērienu pārdotavām? Finanšu ministrs Jānis Reirs aģentūrai LETA stāstīja, ka arī Latvijā izveidota darba grupa, kas vērtē iespējas samazināt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, bet gala lēmums būs jāpieņem koalīcijā. Taču, ja šo nodokli samazina, budžetā veidojas caurums. Gan jau kaimiņi izdomājuši, kā to pildīt (varbūt ar lielākiem kopējiem ieņēmumiem?), bet mēs vēl laikam nezinām. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce atzinis, ja lemj par nodokļa samazināšanu, jābūt piedāvājumam, kā to kompensēt. Pūces kungs vērtējis, ka pierobežas tirdzniecības samazinājums nav nopietns arguments, lai uz akcīzes nodokļa rēķina alkoholiskie dzērieni kļūtu lētāki, un izteicies, ka šis nodoklis nav uzlikts tikai tāpēc, lai budžetā būtu vairāk naudas, bet lai ierobežotu reibinošo dzērienu patēriņu.
Ka jāņem vērā arī morālie apsvērumi, atzinis arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns, nenoliedzot, ka jāvērtē arī akcīzes nodokļa ietekme uz tautsaimniecību, tomēr alkohola gala cenai veikalā jābūt tādai, lai tā nesaasina sabiedrības morālās un veselības problēmas.
Protams, situācija satraukusi Valkas novada vadītāju Ventu Kraukli, jo tieši šajā novadā iebraucēji no Igaunijas atstāj pietiekami lielas summas un ļauj ritēt biznesam. Viņš uzsver, ka, braucot uz Latviju pēc stiprajiem dzērieniem, liela daļa kaimiņvalsts iedzīvotāju kļūst arī par tūristiem, Latvijā nakšņo, paēd, uzpilda degvielu. Tas viss ir pienesums mūsu uzņēmējiem un līdz ar to arī nodokļu summām. V.Krauklis vērtējis, ka akcīzes nodokļa likmes samazināšana alkoholam Igaunijā Latvijas valsts budžetam radīs vismaz 100 miljonu eiro zaudējumu gadā.
Akcīzes vētra tikai sākusies, tieši tā skars tikai vienu Latvijas malu. Bet kā tā risināsies varas gaiteņos? Kādas prioritātes izvēlēsies valsts pārvaldītāji – morālās vai materiālās?
Komentāri