Vai Ziemassvētku tirdziņi ir tikai tirgošanās? Nu, protams, nē. Katrs taču zina, ka tā ir noskaņa, sajūtas, Ziemassvētku gaidu izpausme. Vai uz svētku tirdziņiem ejam ar nolūku ko nopirkt? Visbiežāk nē. Vienkārši vajag tur pabūt. Tomēr parasti mājās atgriežamies vismaz ar apcakotu piparkūku.
Taču, domāju, amatniekiem, rokdarbniekiem un mājražotājiem ir citādi. Ja ne visiem, tad tiem, kuru darinājumi tiešāk saistīti ar ziemas tradīciju laiku, noteikti. Rakstiem izrakstīti dūraiņi un pirkstaiņi, cepures un šalles, sveču daudzveidība, visdaždažādākie rotājumi, kas simbolizē Ziemassvētku gaidīšanu un sagaidīšanu, ar roku zīmētas apsveikumu kartītes, māla un citādi skaistumsīkumi, kas mērķēti tieši decembra norisēm… Uzskaitījums, ko piedāvā radošs prāts un veiklas rokas, nav pat iespējams, jo darītājs būs vienmēr ticis tālāk. Un kur tad vēl karstvīnu šķirnes, kas tapušas no pašu audzētajām ogām, pīrādziņi, sīrupi, ievārījumi, sukādes un vēl daudz kas pirmssvētku un svētku galdam. Par to visu domāts, gādātas izejvielas jau gada garumā, strādāts – gatavots, pakots. Tērēts laiks, līdzekļi. Un tieši Ziemassvētku tirdziņi būs tie, kas mēnešiem krātajam darbam dod atdevi.
Tāpēc ir saprotams, ka vairāk un mazāk publiski izskan – uz varasvīriem lobiju spiediens ir tik liels, ka oktobrī pieņemtā valdības rīkojumā paredzētais – līdz nākamā gada 11.janvārim aizliegta organizēta ielu tirdzniecības organizēšana, tostarp Ziemassvētku tirdziņi, – sāk šūpoties kā pilsētas laukuma eglītē iekārtie rotājumi garāmbraucošo automašīnu radītajos gaisa virpuļos.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs jau pirms valsts svētkiem apstiprināja, ka meklēs risinājumus āra tirdziņu organizēšanai. Amatpersona pilnīgi pamatoti norādīja, ka būtu ļoti svarīgi rast iespēju, kā rīkot šādus pasākumus, jo tieši decembris parasti ir laiks, kad amatnieki var notirgot visa gada laikā sagatavotās preces. Savukārt veselības ministrs Daniels Pavļuts dienu iepriekš, jautāts, vai ir iespējamas kādas izmaiņas ierobežojumu atvieglojumu virzienā, bija atturīgs, un arī šīs nedēļas sākumā bija skaidra ziņa – līdz 6.decembrim valdība neplāno būtiski mīkstināt “Covid-19” dēļ ieviestos drošības pasākumus. Veselības ministrs gan atzina, ka pēc mājsēdes situācija ar “Covid-19” pandēmiju Latvijā uzlabojas, bet uzsvēra, ka vienlaikus tā ir trausla, jo daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs turpinās straujš “Covid-19” gadījumu skaita pieaugums.
Tā nu, šķiet, valdība tirdziņu jautājumā nonākusi situācijā, kā ar to karsto kartupeli – ne izspļaut, ne norīt. Operatīvās vadības grupa šodien diskutēs par Ziemassvētku tirdziņu norisi, un paredzēts, ka šo jautājumu nākamajā otrdienā varētu skatīt arī valdībā.
Protams, ārkārtējās situācijās neizbēgami ārpuskārtas lēmumi, nekas nav iecirsts akmenī, prasībām, nosacījumiem, pienākumiem un ierobežojumiem jāseko līdzi konkrētai situācijai, kuru precīzi paredzēt nespēj pat eksperti. Taču vai tad, kad no 11.oktobra izsludināja ārkārtējo situāciju un pieņēma lēmumu par ielu tirdzniecību un tirdziņu aizliegumu līdz nākamā gada 11.janvārim, visi, kas gatavoja dokumentu un par to balsoja, aizmirsa, ka ir Ziemassvētku laiks un tirdziņu tradīcija? Tāpat jautājums rodas, kāpēc “Latvijas mājražotāju” biedrība neizpratni par aizliegumu publiski pauda tikai novembra vidū?
Komentāri