Ceturtdiena, 26. decembris
Vārda dienas: Dainuvīte, Gija, Megija

Ziemassvētki un Jaunais gads ver durvis

Druva
00:00
23.12.2006
9

, Prāvests

Ziemassvētki jau pavisam tuvu un atlicis tikai īss laika sprīdis, ko gaidīt. Pirmssvētku laiku esam pavadījuši dažādās un katrs savās noskaņās. Var arī būt, ka kāda no tām radījusi savādu sasprindzinājumu. To varētu nosaukt par ieskaņas prieku tam lielajam priekam, kas ļaudis pārņēmis jau sen un atkārtosies arī šogad.

Vēl ceram mazliet atpūsties, saņemt mieru, gūt sev norimtības sajūtu un kaut vai mazliet ieiet sevī… Citādi var iznākt, ka svētki nogrimst mūsu darbošanās gaitās.

Ak, jā – vēl jāpiebilst, ka mēs taču orientējamies uz pašu galveno svētku brīnumu – Kristus bērnu. Jau brīnums vien, ka runājam par kādu pavisam vienkāršu vietu – kūtiņu, kur šis karaliskais Bērns atnāk nošķirtībā no pasaules kņadas.

Cilvēki Dievu meklē, paļaujoties uz sev zināmu un ļoti senu pieredzi. Un šī pieredze rāda, ka tas notiek nevis steigā vai skaļumā, bet klusumā. Dievs atklājas cilvēkiem tad, kad Viņš tiek patiesi gaidīts. Dievs atklājas cilvēkam vientulībā. Tad cilvēks var justies netraucēts, ieklausīties Dieva būtībā un saņemt Viņa žēlastību. Lai gan šis vārdiņš ”žēlastība’’ kādam no mums liksies pieaugušam cilvēkam nevajadzīgs, bet, ja to attiecinām uz Dievu jeb Debestēvu, tad vismaz ar samierināšanās apziņu to varēsim pieņemt. No šīs žēlastības rodas augļi, kurus varam saskatīt sevī vai citos. Daži no tiem: mūsu cerība uz kaut ko, uzticības jūtas pret kādu, utt. Un tā jau ir daļiņa no Dieva klātnības cilvēkos.

Cilvēka iekšējā vienotība ar Dievu izpaužas kā dzīvesprieks un kārtīgs pamats visam, uz kā ceļam savu dzīves ēku. Tā veidojusies cilvēces gadu tūkstošiem senā Dieva klātbūtnes pieredze. Tas atbrīvo mūs no dažādām rūpēm, tas ir arī Dieva devums mums šajā svētku laikā. Tādēļ cilvēkam nav jānorūpējas gar visu ko, bet lai lūgšanas ir kvēlas un pateicīgas Dievam.

Mūsu iekšējam dzīvespriekam un laimei pamatā ir uzticēšanās Dievam, ka Viņš vienmēr rūpējas par mums. Debestēvs zina, kas mums ir vajadzīgs dzīvošanai.

Dzīvesprieks mūs saviļņo tā, ka, pašiem pat īsti neapzinoties, šo prieku izstarojam citiem. Dieva tuvums tad jaušams caur mums kā Viņa sūtņiem, pat varētu teikt – misionāriem. Dieva valstība par īstenību kļūst caur pieredzi, kurā dalāmies ar citiem. Ir vēl daudz kā cita, kurā dalāmies savā starpā – uzticēšanās, labs vārds, draudzīgums, materiāla palīdzība utt.

Ir ļaudis, kuri gaida no baznīcas atbalstu vai palīdzību. To viņi gaida no mums, saviem līdzcilvēkiem. Tā tiek īstenotas arī pirmssvētku palīdzības programmas. Kas šo Dieva vēsti satvēris, tam tā jāizplata tālāk, lai caur šo cilvēka labo darbu pārējie saredz Dievu debesīs un Viņam pateicas.

Arī tikai no šāda skatu punkta raugoties, rodas secinājums, ka Dievam pieder vispilnīgākais risinājums tavai dzīvei. Vēl atliek jautājums tev pašam – kā tu to īstenosi?

Šo jautājumu vēlos uzdot mums visiem, kad stāvam pie Ziemassvētku un gadu mijas durvīm. Atbildi sniedz lūgšana: „Debestēvs, man ir kļuvis skaidrs, ka savu dzīvi esmu centies veidot tikai pats un tā ir bijusi daudzējādā ziņā šķirta no Tevis. Piedod šo manu parādu caur Kristus Bērna brīnumu un Viņa devumu par samaksu manai dzīvei. Jēzu, Kungs un Karali, esi tāds visā manā dzīvē un pārveido mani savā dievišķajā līdzībā! Pateicos, ka Tu manu lūgšanu esi uzklausījis un tagad ienāc manā dzīvē caur Ziemassvētku un gadu mijas durvīm”. Cienījamie lasītāji, novēlu jums visiem Dieva svētību 2006. gada Ziemassvētkos.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pilnīgs rasols

09:26
22.12.2024
520
1

Tiklīdz tuvojas kādi svētki un garākas brīvdienas, sarunās iezogas divas svarīgākās tēmas – kādi būs laikapstākļi un kādus ēdienus gatavot. Ja laikapstākļus nevaram ietekmēt, tad tas, ko celt galdā, ir pašu ziņā. Padzīvojoties sociālajos tīklos, brīžam rodas iespaids, ka cilvēkus nekas tā neinteresē kā ēst gatavošana. Receptes, padoms padomam galā, pieredzes stāsti, kā darīja vecmāmiņa, […]

Cilvēcības skola

09:25
21.12.2024
25

Tā kā rakstu par sociāliem jautājumiem, decembrī ļoti izjūtu, cik daudz cilvēku piedomā un vēlas palīdzēt cits citam. Sociālā joma ir tā, kas caur un caur apliecina, ka sabiedrībai rūp, kas notiek līdzcilvēku dzīvēs, un daudzi domā, kā pasniegt otram atbalstošu roku. Mani ļoti aizkustināja topošo pavāru un viņu pasniedzējas ideja, ka brīdī, kad mums […]

Lieltirgotava, veikaliņš un svētku dienas

18:39
18.12.2024
43

Cept piparkūkas un saiņot dāvanas būs daudz laika, pirms Ziemassvētku vakara būs trīs brīvas dienas. Pārdevējiem un tiem, kas nodrošina tirgošanos, gan pretēji. Pirms lielākajiem dāvināšanas svētkiem gadā veikali ir apmeklētāju pārpildīti. Lai cik daudz katrs iepriekš domājis un sarūpējis, ko likt vecīša maisā, pēdējās dienās vēl šķiet, ka vajag to un to, un arī […]

Cena par personas apliecinājumu

21:56
16.12.2024
31

Par savas identitātes apliecināšanu ar pasi no nākamā gada būs jāmaksā par desmit eiro vairāk. Jāteic, tāda iecere bija jau šī gada sākumā, bet sabiedrības pretestība bija tik liela, ka plānotā cenas celšana uz pusi, proti, no 30 līdz 60 eiro, tika atlikta, maksa palielinājās tikai par četriem eiro. Tomēr gada beigās šajā ziņā atkal […]

Skaistākais latviešu animācijas veikums

21:55
15.12.2024
39

Nupat bija tā skaistā iespēja noskatīties latviešu režisora izcilo animācijas filmu “Straume”. Kopā ar bērniem gaidījām, kad varēsim filmiņu redzēt, un mums palaimējās divkārt, jo ne tikai izdevās noskatīties šo skaisto animācijas darbu pirmssvētku noskaņās Briseles vecpilsētā, bet arī paša režisora Ginta Zilbaloža klātbūtnē. Jau pirms filmas bija skaidrs, ka režisora veikums ir kaut kas […]

Mānīgais miers

21:52
14.12.2024
45

Sestdien, 7. decembrī, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Francijas prezidents Emanuels Makrons un jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps tikās Parīzes Dievmātes katedrāles atklāšanā pēc piecus ar pusi gadus ilgušajiem atjaunošanas darbiem pēc 2019. gada ugunsgrēka. Zelenskis sestdien notikušo sarunu ar Trampu raksturoja kā konstruktīvu, bet sīkākas detaļas nesniedza, vienlaikus brīdinot, ka Ukrainai ir nepieciešams “taisnīgs un […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
27
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
12
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
20
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
31
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi