Visi darījumi ar īpašumiem, kas ir lielāki par 50 000 eiro, pašvaldībām tagad jāsaskaņo ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM).
Izstrādājot budžeta likumu 2020.gadam, ir noteikts īpašais regulējums. Ministrija skaidro, ka tas tapis, lai novērstu situāciju, kurā pašvaldības uzņemas nepamatoti lielas finansiālās saistības brīdī, kamēr notiek administratīvi teritoriālās reformas (ATR) process un vēl nav pieņemts likums par jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu.
Likumā “Par valsts budžetu 2020.gadam”arī noteikts, ja pašvaldība ir saņēmusi VARAM pozitīvu atzinumu par darījumu atbilstību ATR un ilgtspējīgai novada attīstībai, tai ir tiesības veikt aizņēmumu un sniegt galvojumus. Ja ministrija ļauj, pašvaldībai ir tiesības pārdot savu kustamo un nekustamo mantu, kuras pārdošanas vērtība pārsniedz 50 000 eiro un ir 0,1% no pašvaldības pamatlīdzekļu vērtības. Tāda kārtība paredzēta, līdz pieņems Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas izskatīts tikai pirmajā lasījumā.
Protams, katrā pašvaldībā ir sava situācija, nepieciešamība, mērķi un attīstības plāni. Līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām vēl ir vairāk nekā gads. Deputāti vēlētājiem solījuši izdarīt konkrētas lietas, uzticējušies, bijuši pārliecināti, ka savu balsi atdod par darītājiem, goda vīriem. “Ministrija apstrīd to, ka deputāti drīkst lemt par sava novada nekustamajiem īpašumiem, atzīst, ka nespēj izvērtēt, vai kāds finansiāli apjomīgs projekts patiešām novadam vajadzīgs. Tas ir aizvainojoši, jo tiek arī uzskatīts, ka pašvaldības nav spējīgas pieņemt novadam svarīgus lēmumus,” viedokli pauž Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte un uzsver, ka pagaidām vēl ir daudz neskaidrā, lai saprastu, kā viss notiks.
Ja pašvaldības domes deputāti pieņems lēmumu, piemēram, aizņemties naudu kāda ceļa sakārtošanai, ar 50 tūkstošiem eiro nav, ko iesākt. Pašvaldība rakstīs pamatojumu, kāpēc ceļš jāatjauno. Tad vēl ATR paredzēta novada domēm jāpiekrīt, ka novads aizņemas naudu. Ministrijā ierēdnis 20 dienas vērtēs, vai tiešām tas ceļš jāatjauno. Ja uzskatīs, ka nepieciešams kāds papildu dokuments, procedūra var ievilkties uz vēl diviem mēnešiem. Tāpat būs arī ar pašvaldības īpašumu pārdošanu.
“Tā kā ATR būs, arī iedzīvotāji ir sasparojušies. Nomnieki vēlas izmantot pirmpirkuma tiesības un iegādāties zemi, kuru izmanto, dzīvokļus, kuros dzīvo. Pēdējā laikā domē esam saņēmuši piecus iesniegumus,” pastāsta E.Eglīte un atgādina, ka atsavināšanai ir noteikti termiņi, bet process laika rāmī būs neprognozējams.
Protams, bieži vien rodas jautājums, kāpēc tieši tagad vietējās pašvaldības tik naski pārdod īpašumus. Viena atbilde jau bija – iedzīvotāji pērk zemi, ko apsaimnieko, un dzīvokļus, kuros dzīvo. Otrs iemesls – īstenojot dažādus infrastruktūras projektus, sadārdzinājums ir neizbēgams, to grūti iepriekš precīzi aprēķināt. Un vēl ne mazāk būtisks iemesls ikvienam novada deputātam – nav garantijas un ticības, ka jaunā, lielā novada vai apriņķa dome, kurā, iespējams, nebūs neviena mazā novadiņa pārstāvja, nauda, kas būs iegūta par kādu īpašumu, arī tiks ieguldīta šajā teritorijā. Vēl, saprotams, palielināsies birokrātija un laiks, kurā kaut ko var izdarīt. Vai tad samudžināta birokrātija arī nav viens no korupcijas riskiem?
“Var jau teikt, ka deputāti novados nekā nesaprot. Bet viņiem ir svarīga vieta, kurā dzīvo, tās rītdiena. Un tā nav iedomājama, ja neiegulda infrastruktūrā. Lai kaut ko izdarītu, nepieciešama nauda. Viss ir ļoti vienkārši. Vai ierēdnis ministrijā zina labāk nekā vietējais deputāts, kas konkrētajā teritorijā nepieciešams? Ministrija tikai norāda – tev nebūs!” atgādina E.Eglīte.
Vēl būs diskusijas. Vakar arī Latvijas Pašvaldību savienības valdē pašvaldību vadītāji sprieda par īpašo regulējumu, kas nosaka 50 tūkstošu eiro griestus. Un vēl – kas ir 0,1 procents no pašvaldības pamatlīdzekļu vērtības? Novadi ir tik dažādi.
ATR turpinās. Garlaicīgi nav un nebūs. Vismaz būt par kādas pašvaldības deputātu vai vadītāju.
Komentāri