Piektdiena, 27. decembris
Vārda dienas: Elmārs, Inita, Helmārs

Zaļais līdzsvars

Līga Eglīte
17:02
27.12.2017
9

Ik pa laikam dabā gājēji, tāpat kā daudzi meža īpašnieki, meklē atbildi uz jautājumu – vai drīkst publiski atzīties, ka patīk sakopts mežs, vai labāk paklusēt par šo tēmu? Laikam nav iespējama vienprātība jautājumā – cik lielas teritorijas varam atļauties atvēlēt sugu daudzveidības saglabāšanai, zinātnei un nākamībai, kā arī nākotnes izaicinājumam – ātraudzīgajām plantācijām.

Dažādi pasniegtās informācijas un interpretācijas dēļ tā arī nav skaidrs, vai strīdi par dabas un meža ekonomisko izmantošanu saasinās tādēļ, ka sāk trūkt resursu, tuvojas vēlēšanas, kāda sabiedrības grupa “bīda” jaunu likumu, vai arī gaidāmi grozījumi jau esošajos normatīvajos aktos. Kāpēc gan ne, jo meža īpašumi pieder aptuveni 123 tūkstošiem cilvēku (tie visi gan nav Latvijas iedzīvotāji), un tas ir vērā ņemams skaits.

Latvietim raksturīga kārtības mīlestība, tādēļ arī daudziem vecākās un vidējās paaudzes cilvēkiem ir stingrs uzskats, ka mežā jāizskatās kā parkā. Šāda mežsaimnieciskā tradīcija ir gana sena – kokus taupīja ēku celtniecībai, tā bija sava veida “zaļā banka”, katru iespējamo lietaskoku saudzēja, cik vien var, bet no meža vilka vēja lauztos, bojātos, kritalas, nesa zaru nastiņas, vāca čiekurus. Cieņā bija godpilna attieksme pret mantojumu, ko izaudzējušas iepriekšējās paaudzes, kā arī rūpīga plānošana – kā tiks izlietots. Pēc tam ilgu laiku bija stingra kārtība, ka pēc meža darbiem zari jāsadedzina, mežsargi tam punktuāli sekoja līdzi, rakstot pat pārkāpumu aktus par termiņu neievērošanu. Un atkal laiki mainījušies, šoreiz, kā uzskata īpašnieki, ne jau meža taupīšanas un kopšanas virzienā. Mūsdienās daudzviet zari, pat apjomīgi stumbri paliek tālās cirsmās, kur neatmaksājas pārstrādāt malkā vai sašķeldot un kilometriem tālu vest, ugunskuru dūmu smarža vispār ir retums. Iedzīvotāji ir neizpratnē – cik daudz drīkst vākt zemē palikušo meža ražu un vai patiesi esam tik bagāti, ka labprātīgi pūdēsim koksni.

Te akmens dabas speciālistu dārziņā, kuri par maz skaidrojuši bioloģiskās daudzveidības nozīmi saprotamā, ikdienišķā valodā, lai sasniegtu cilvēku vienkāršo un viņš saprastu, kādas vēl vērtības, izņemot kubikmetrus, ir īpašumā. Katrs gadījums ir individuāls, un nav ko pārmest tiem, kuri domā par saprātīgu līdzsvaru mežā, vispirms tajā saskata estētisku, ainavisku un rekreācijas iespēju, pēc tam līdzekļus bērnu skološanai un tikai tad vietu retām sīkbūtnēm.

Plašu diskusiju izraisīja Grigorija Rozentāla, kooperatīvās sabiedrības “Mežsaimnieks” pārstāvja, nesenais komentārs par līdzsvaru mežā: “To, ka pūstoša koksne ir nepieciešama dažādām dzīvām radībām, raksta ekoloģijas grāmatās. Bet cik daudz? Pārsteidzoši, bet pēdējo gadu laikā Latvijā ir uzradusies diezgan skaļu cilvēku grupiņa, kas proponē, ka kritalas un bojātie koki ir jāatstāj mežā un to izvākšana ir gandrīz vai noziegums. Iznāk, ka tā bioloģiskā daudzveidība, kas Latvijas mežos pastāv un ir izveidojusies daudzu gadu desmitu līdzšinējās mežsaimniecības prak­ses apstākļos, izzudīs, ja to lielos apjomos nepiebarosim ar mirušo koksni.”

Sociālo tīklu komentētāji, daudzi meža nozarei pietuvinātie atklāj sistēmas problēmas un to, ka “atkal braucam ne pa ceļu, bet grāvi”, viņi atbalsta viedokli, ka Latvija ir par mazu eksperimentiem ar mežu un zinātniskām galējībām, kā arī nav piemērota saim­niekošanai koku plantācijās.

Valsts mežzinātnes institūta “Silava” jaunākie dati par mirušās koksnes apjomu Latvijas mežos ir pārsteidzoši – vairāk nekā 65 miljoni kubikmetru. Protams, tas ir tikai aptuveni, jo aprēķināt satrunējušu, zemē gulošu stumbru, nokaltušu, bet vēl “stāvus stāvošu” koku, nesavāktu cirsmu pārpalikumu kaudzes sarēķināt nav iespējams, turklāt šādu uzskaiti veic nesen, kopš 2004.gada. Lai varētu spriest, vai esam vienkārši izšķērdīgi un nesaimnieciski, vai arī prasmīgi veicinām bioloģisko daudzveidību, trūkst salīdzinājuma, kāda situ­ācija bija pirmās brīvvalsts laikā, kad prioritāte bija lauksaimniecība, kādi koksnes apjomi mežā krājās pēc 2.pasaules kara un pēc lielajām vētrām pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās. Un kāda situācija ar mirušo koksni ir kaimiņzemēs, kur ir apmēram līdzīga daba? Vai tur dzīvo taupīgāk un praktiskāk? Kamēr mums jāpiepūlas, lai atrastu objektīvus faktus, iepriekš minētais Gri­gorijs Rozentāls rīkojas. Viņš atzīstas, ka savā mežā pieņēmis pareizo jeb ekonomisko lēmumu: “Mirusī koksne man stāv malkas šķūnī, sprakšķ plītī un apkures katlā. Varbūt arī mums kā nācijai ir laiks par to padomāt. Lai nav tā, ka valsts televīzijā katra trešā ziņa ir par to, ka kaut kam nav naudas. Bet, paskatoties mežā, šķiet, ka šajā valstī nauda nevienam nav vajadzīga. Abas lietas tomēr īsti neiet kopā…”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pilnīgs rasols

09:26
22.12.2024
604
1

Tiklīdz tuvojas kādi svētki un garākas brīvdienas, sarunās iezogas divas svarīgākās tēmas – kādi būs laikapstākļi un kādus ēdienus gatavot. Ja laikapstākļus nevaram ietekmēt, tad tas, ko celt galdā, ir pašu ziņā. Padzīvojoties sociālajos tīklos, brīžam rodas iespaids, ka cilvēkus nekas tā neinteresē kā ēst gatavošana. Receptes, padoms padomam galā, pieredzes stāsti, kā darīja vecmāmiņa, […]

Cilvēcības skola

09:25
21.12.2024
30

Tā kā rakstu par sociāliem jautājumiem, decembrī ļoti izjūtu, cik daudz cilvēku piedomā un vēlas palīdzēt cits citam. Sociālā joma ir tā, kas caur un caur apliecina, ka sabiedrībai rūp, kas notiek līdzcilvēku dzīvēs, un daudzi domā, kā pasniegt otram atbalstošu roku. Mani ļoti aizkustināja topošo pavāru un viņu pasniedzējas ideja, ka brīdī, kad mums […]

Lieltirgotava, veikaliņš un svētku dienas

18:39
18.12.2024
45

Cept piparkūkas un saiņot dāvanas būs daudz laika, pirms Ziemassvētku vakara būs trīs brīvas dienas. Pārdevējiem un tiem, kas nodrošina tirgošanos, gan pretēji. Pirms lielākajiem dāvināšanas svētkiem gadā veikali ir apmeklētāju pārpildīti. Lai cik daudz katrs iepriekš domājis un sarūpējis, ko likt vecīša maisā, pēdējās dienās vēl šķiet, ka vajag to un to, un arī […]

Cena par personas apliecinājumu

21:56
16.12.2024
33

Par savas identitātes apliecināšanu ar pasi no nākamā gada būs jāmaksā par desmit eiro vairāk. Jāteic, tāda iecere bija jau šī gada sākumā, bet sabiedrības pretestība bija tik liela, ka plānotā cenas celšana uz pusi, proti, no 30 līdz 60 eiro, tika atlikta, maksa palielinājās tikai par četriem eiro. Tomēr gada beigās šajā ziņā atkal […]

Skaistākais latviešu animācijas veikums

21:55
15.12.2024
40

Nupat bija tā skaistā iespēja noskatīties latviešu režisora izcilo animācijas filmu “Straume”. Kopā ar bērniem gaidījām, kad varēsim filmiņu redzēt, un mums palaimējās divkārt, jo ne tikai izdevās noskatīties šo skaisto animācijas darbu pirmssvētku noskaņās Briseles vecpilsētā, bet arī paša režisora Ginta Zilbaloža klātbūtnē. Jau pirms filmas bija skaidrs, ka režisora veikums ir kaut kas […]

Mānīgais miers

21:52
14.12.2024
45

Sestdien, 7. decembrī, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Francijas prezidents Emanuels Makrons un jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps tikās Parīzes Dievmātes katedrāles atklāšanā pēc piecus ar pusi gadus ilgušajiem atjaunošanas darbiem pēc 2019. gada ugunsgrēka. Zelenskis sestdien notikušo sarunu ar Trampu raksturoja kā konstruktīvu, bet sīkākas detaļas nesniedza, vienlaikus brīdinot, ka Ukrainai ir nepieciešams “taisnīgs un […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
28
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
15
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
20
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
32
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi