Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Zaļais līdzsvars

Līga Eglīte
17:02
27.12.2017
23

Ik pa laikam dabā gājēji, tāpat kā daudzi meža īpašnieki, meklē atbildi uz jautājumu – vai drīkst publiski atzīties, ka patīk sakopts mežs, vai labāk paklusēt par šo tēmu? Laikam nav iespējama vienprātība jautājumā – cik lielas teritorijas varam atļauties atvēlēt sugu daudzveidības saglabāšanai, zinātnei un nākamībai, kā arī nākotnes izaicinājumam – ātraudzīgajām plantācijām.

Dažādi pasniegtās informācijas un interpretācijas dēļ tā arī nav skaidrs, vai strīdi par dabas un meža ekonomisko izmantošanu saasinās tādēļ, ka sāk trūkt resursu, tuvojas vēlēšanas, kāda sabiedrības grupa “bīda” jaunu likumu, vai arī gaidāmi grozījumi jau esošajos normatīvajos aktos. Kāpēc gan ne, jo meža īpašumi pieder aptuveni 123 tūkstošiem cilvēku (tie visi gan nav Latvijas iedzīvotāji), un tas ir vērā ņemams skaits.

Latvietim raksturīga kārtības mīlestība, tādēļ arī daudziem vecākās un vidējās paaudzes cilvēkiem ir stingrs uzskats, ka mežā jāizskatās kā parkā. Šāda mežsaimnieciskā tradīcija ir gana sena – kokus taupīja ēku celtniecībai, tā bija sava veida “zaļā banka”, katru iespējamo lietaskoku saudzēja, cik vien var, bet no meža vilka vēja lauztos, bojātos, kritalas, nesa zaru nastiņas, vāca čiekurus. Cieņā bija godpilna attieksme pret mantojumu, ko izaudzējušas iepriekšējās paaudzes, kā arī rūpīga plānošana – kā tiks izlietots. Pēc tam ilgu laiku bija stingra kārtība, ka pēc meža darbiem zari jāsadedzina, mežsargi tam punktuāli sekoja līdzi, rakstot pat pārkāpumu aktus par termiņu neievērošanu. Un atkal laiki mainījušies, šoreiz, kā uzskata īpašnieki, ne jau meža taupīšanas un kopšanas virzienā. Mūsdienās daudzviet zari, pat apjomīgi stumbri paliek tālās cirsmās, kur neatmaksājas pārstrādāt malkā vai sašķeldot un kilometriem tālu vest, ugunskuru dūmu smarža vispār ir retums. Iedzīvotāji ir neizpratnē – cik daudz drīkst vākt zemē palikušo meža ražu un vai patiesi esam tik bagāti, ka labprātīgi pūdēsim koksni.

Te akmens dabas speciālistu dārziņā, kuri par maz skaidrojuši bioloģiskās daudzveidības nozīmi saprotamā, ikdienišķā valodā, lai sasniegtu cilvēku vienkāršo un viņš saprastu, kādas vēl vērtības, izņemot kubikmetrus, ir īpašumā. Katrs gadījums ir individuāls, un nav ko pārmest tiem, kuri domā par saprātīgu līdzsvaru mežā, vispirms tajā saskata estētisku, ainavisku un rekreācijas iespēju, pēc tam līdzekļus bērnu skološanai un tikai tad vietu retām sīkbūtnēm.

Plašu diskusiju izraisīja Grigorija Rozentāla, kooperatīvās sabiedrības “Mežsaimnieks” pārstāvja, nesenais komentārs par līdzsvaru mežā: “To, ka pūstoša koksne ir nepieciešama dažādām dzīvām radībām, raksta ekoloģijas grāmatās. Bet cik daudz? Pārsteidzoši, bet pēdējo gadu laikā Latvijā ir uzradusies diezgan skaļu cilvēku grupiņa, kas proponē, ka kritalas un bojātie koki ir jāatstāj mežā un to izvākšana ir gandrīz vai noziegums. Iznāk, ka tā bioloģiskā daudzveidība, kas Latvijas mežos pastāv un ir izveidojusies daudzu gadu desmitu līdzšinējās mežsaimniecības prak­ses apstākļos, izzudīs, ja to lielos apjomos nepiebarosim ar mirušo koksni.”

Sociālo tīklu komentētāji, daudzi meža nozarei pietuvinātie atklāj sistēmas problēmas un to, ka “atkal braucam ne pa ceļu, bet grāvi”, viņi atbalsta viedokli, ka Latvija ir par mazu eksperimentiem ar mežu un zinātniskām galējībām, kā arī nav piemērota saim­niekošanai koku plantācijās.

Valsts mežzinātnes institūta “Silava” jaunākie dati par mirušās koksnes apjomu Latvijas mežos ir pārsteidzoši – vairāk nekā 65 miljoni kubikmetru. Protams, tas ir tikai aptuveni, jo aprēķināt satrunējušu, zemē gulošu stumbru, nokaltušu, bet vēl “stāvus stāvošu” koku, nesavāktu cirsmu pārpalikumu kaudzes sarēķināt nav iespējams, turklāt šādu uzskaiti veic nesen, kopš 2004.gada. Lai varētu spriest, vai esam vienkārši izšķērdīgi un nesaimnieciski, vai arī prasmīgi veicinām bioloģisko daudzveidību, trūkst salīdzinājuma, kāda situ­ācija bija pirmās brīvvalsts laikā, kad prioritāte bija lauksaimniecība, kādi koksnes apjomi mežā krājās pēc 2.pasaules kara un pēc lielajām vētrām pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās. Un kāda situācija ar mirušo koksni ir kaimiņzemēs, kur ir apmēram līdzīga daba? Vai tur dzīvo taupīgāk un praktiskāk? Kamēr mums jāpiepūlas, lai atrastu objektīvus faktus, iepriekš minētais Gri­gorijs Rozentāls rīkojas. Viņš atzīstas, ka savā mežā pieņēmis pareizo jeb ekonomisko lēmumu: “Mirusī koksne man stāv malkas šķūnī, sprakšķ plītī un apkures katlā. Varbūt arī mums kā nācijai ir laiks par to padomāt. Lai nav tā, ka valsts televīzijā katra trešā ziņa ir par to, ka kaut kam nav naudas. Bet, paskatoties mežā, šķiet, ka šajā valstī nauda nevienam nav vajadzīga. Abas lietas tomēr īsti neiet kopā…”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Arvien "liesākā" veselības aprūpes pieejamība

15:11
14.12.2025
20
1

Domāju, tāpat kā es, ne viens vien novadnieks brīdī, kad ir bijis jātiek pie kāda veselības aprūpes speciālista, ir secinājis, ka vai nu jāgaida ilgāk nekā līdz šim, vai arī šogad nemaz pie tā vairs nav iespējams tikt, jo kvotas vienkārši beigušās. Tur, kur kādreiz izmeklējumu varēja saņemt uzreiz, tagad labākā gadījumā rinda ir tikai […]

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
26

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
34

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
36

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Saldējums pret galvassāpēm

11:55
06.12.2025
29

Izklausās lielisks attaisnojums saldējuma lietošanai. Un regulārai – jo vairāk. Taču nopietni par nenopietno – šāds saldējums tik tiešām esot ieviests, lai arī cik savādi un pat smieklīgi tas neizklausītos. Nu jau vairāk nekā gadsimtu iznākošā zinātnes žurnāla “ScienceNews” sociālā medija vietnē “Facebook” publiskotā ziņa liecina – kāds Nīderlandes aptieku tīkls piedāvājis neparastu sadarbības projektu […]

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
42

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
25
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
23
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
37
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
41
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
39
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi