Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Zaļais līdzsvars

Līga Eglīte
17:02
27.12.2017
7

Ik pa laikam dabā gājēji, tāpat kā daudzi meža īpašnieki, meklē atbildi uz jautājumu – vai drīkst publiski atzīties, ka patīk sakopts mežs, vai labāk paklusēt par šo tēmu? Laikam nav iespējama vienprātība jautājumā – cik lielas teritorijas varam atļauties atvēlēt sugu daudzveidības saglabāšanai, zinātnei un nākamībai, kā arī nākotnes izaicinājumam – ātraudzīgajām plantācijām.

Dažādi pasniegtās informācijas un interpretācijas dēļ tā arī nav skaidrs, vai strīdi par dabas un meža ekonomisko izmantošanu saasinās tādēļ, ka sāk trūkt resursu, tuvojas vēlēšanas, kāda sabiedrības grupa “bīda” jaunu likumu, vai arī gaidāmi grozījumi jau esošajos normatīvajos aktos. Kāpēc gan ne, jo meža īpašumi pieder aptuveni 123 tūkstošiem cilvēku (tie visi gan nav Latvijas iedzīvotāji), un tas ir vērā ņemams skaits.

Latvietim raksturīga kārtības mīlestība, tādēļ arī daudziem vecākās un vidējās paaudzes cilvēkiem ir stingrs uzskats, ka mežā jāizskatās kā parkā. Šāda mežsaimnieciskā tradīcija ir gana sena – kokus taupīja ēku celtniecībai, tā bija sava veida “zaļā banka”, katru iespējamo lietaskoku saudzēja, cik vien var, bet no meža vilka vēja lauztos, bojātos, kritalas, nesa zaru nastiņas, vāca čiekurus. Cieņā bija godpilna attieksme pret mantojumu, ko izaudzējušas iepriekšējās paaudzes, kā arī rūpīga plānošana – kā tiks izlietots. Pēc tam ilgu laiku bija stingra kārtība, ka pēc meža darbiem zari jāsadedzina, mežsargi tam punktuāli sekoja līdzi, rakstot pat pārkāpumu aktus par termiņu neievērošanu. Un atkal laiki mainījušies, šoreiz, kā uzskata īpašnieki, ne jau meža taupīšanas un kopšanas virzienā. Mūsdienās daudzviet zari, pat apjomīgi stumbri paliek tālās cirsmās, kur neatmaksājas pārstrādāt malkā vai sašķeldot un kilometriem tālu vest, ugunskuru dūmu smarža vispār ir retums. Iedzīvotāji ir neizpratnē – cik daudz drīkst vākt zemē palikušo meža ražu un vai patiesi esam tik bagāti, ka labprātīgi pūdēsim koksni.

Te akmens dabas speciālistu dārziņā, kuri par maz skaidrojuši bioloģiskās daudzveidības nozīmi saprotamā, ikdienišķā valodā, lai sasniegtu cilvēku vienkāršo un viņš saprastu, kādas vēl vērtības, izņemot kubikmetrus, ir īpašumā. Katrs gadījums ir individuāls, un nav ko pārmest tiem, kuri domā par saprātīgu līdzsvaru mežā, vispirms tajā saskata estētisku, ainavisku un rekreācijas iespēju, pēc tam līdzekļus bērnu skološanai un tikai tad vietu retām sīkbūtnēm.

Plašu diskusiju izraisīja Grigorija Rozentāla, kooperatīvās sabiedrības “Mežsaimnieks” pārstāvja, nesenais komentārs par līdzsvaru mežā: “To, ka pūstoša koksne ir nepieciešama dažādām dzīvām radībām, raksta ekoloģijas grāmatās. Bet cik daudz? Pārsteidzoši, bet pēdējo gadu laikā Latvijā ir uzradusies diezgan skaļu cilvēku grupiņa, kas proponē, ka kritalas un bojātie koki ir jāatstāj mežā un to izvākšana ir gandrīz vai noziegums. Iznāk, ka tā bioloģiskā daudzveidība, kas Latvijas mežos pastāv un ir izveidojusies daudzu gadu desmitu līdzšinējās mežsaimniecības prak­ses apstākļos, izzudīs, ja to lielos apjomos nepiebarosim ar mirušo koksni.”

Sociālo tīklu komentētāji, daudzi meža nozarei pietuvinātie atklāj sistēmas problēmas un to, ka “atkal braucam ne pa ceļu, bet grāvi”, viņi atbalsta viedokli, ka Latvija ir par mazu eksperimentiem ar mežu un zinātniskām galējībām, kā arī nav piemērota saim­niekošanai koku plantācijās.

Valsts mežzinātnes institūta “Silava” jaunākie dati par mirušās koksnes apjomu Latvijas mežos ir pārsteidzoši – vairāk nekā 65 miljoni kubikmetru. Protams, tas ir tikai aptuveni, jo aprēķināt satrunējušu, zemē gulošu stumbru, nokaltušu, bet vēl “stāvus stāvošu” koku, nesavāktu cirsmu pārpalikumu kaudzes sarēķināt nav iespējams, turklāt šādu uzskaiti veic nesen, kopš 2004.gada. Lai varētu spriest, vai esam vienkārši izšķērdīgi un nesaimnieciski, vai arī prasmīgi veicinām bioloģisko daudzveidību, trūkst salīdzinājuma, kāda situ­ācija bija pirmās brīvvalsts laikā, kad prioritāte bija lauksaimniecība, kādi koksnes apjomi mežā krājās pēc 2.pasaules kara un pēc lielajām vētrām pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās. Un kāda situācija ar mirušo koksni ir kaimiņzemēs, kur ir apmēram līdzīga daba? Vai tur dzīvo taupīgāk un praktiskāk? Kamēr mums jāpiepūlas, lai atrastu objektīvus faktus, iepriekš minētais Gri­gorijs Rozentāls rīkojas. Viņš atzīstas, ka savā mežā pieņēmis pareizo jeb ekonomisko lēmumu: “Mirusī koksne man stāv malkas šķūnī, sprakšķ plītī un apkures katlā. Varbūt arī mums kā nācijai ir laiks par to padomāt. Lai nav tā, ka valsts televīzijā katra trešā ziņa ir par to, ka kaut kam nav naudas. Bet, paskatoties mežā, šķiet, ka šajā valstī nauda nevienam nav vajadzīga. Abas lietas tomēr īsti neiet kopā…”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
33
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi