Eiropas Parlamenta (EP) deputāti vakar pulcējās ārkārtas plenārsēdē, lai vērtētu pēdējās Eiropadomes sanāksmes rezultātus, kurā, kā zināms, dalībvalstu vadītāji vienojās par kompromisu gan Eiropas daudzgadu budžetā, gan Eiropas atveseļošanās fonda sadalījumā.
Panāktais kompromiss paredz ekonomikas atveseļošanas fondā ieguldīt 750 miljardus eiro, bet nākamajam Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžetam 2021.-2027.gadam atvēlēt vairāk nekā 1,074 triljonus eiro.
Latvijai ES ilgtermiņa budžetā turpmākajos septiņos gados būs pieejami 10,5 miljardi eiro, tas ir 39 procentu pieaugums, salīdzinot ar esošo ES daudzgadu budžeta periodu no 2014. līdz 2020.gadam. Turklāt papildus, ja nepieciešams, būs iespēja aizņemties uz ļoti izdevīgiem nosacījumiem apmēram 2,5 miljardus eiro.
Lauksaimniecībā panāktais tiešmaksājumu apmērs palielinājies par 40 procentiem – ja tagad lauksaimnieki saņem 179 eiro par hektāru, tad 2022.gadā varētu saņemt vidēji 200 eiro, bet 2027.gadā – 215 eiro par hektāru.
Latvija joprojām no ES kopējā budžeta saņems vairāk, nekā iemaksā – par katru iemaksāto eiro vidēji 3,6 eiro.
No ES ekonomikas atjaunošanas mehānisma Latvija saņems 4,95 miljardus eiro, no kuriem 2,47 miljardi eiro būs pieejami grantos, bet 2,48 miljardi eiro – aizdevumos.
Tiesa, lai pieteiktos ES ekonomikas atveseļošanas mehānisma finansējumam, dalībvalstīm jāizstrādā nacionālie ekonomikas atveseļošanās plāni. Informācija vēsta, ka Latvija šādu plānu Eiropas Komisijā varētu iesniegt oktobrī līdz ar 2021.gada budžeta projektu.
Dalībvalstu vadītāju diskusijas bija ilgas un smagas, sagaidāms, ka arī Eiropas Parlamentā ies karsti. Kā norāda EP deputāte Inese Vaidere, otrdien panāktā vienošanās vēl nenozīmē, ka ES ekonomikas atveseļošanas finansējums ir apstiprināts, kā to daži pasteigušies paziņot, jo galavārdu par budžetu teiks Eiropas Parlaments: “Mēs bez ierunām šo priekšlikumu neapzīmogosim, jo tam ir arī vairāki trūkumi, piemēram, lai panāktu “skopo” valstu piekrišanu, daudzas vērtīgas ES programmas ir neapdomīgi samazinātas. Tādēļ mūsu mērķis ir budžetu uzlabot, pieprasot papildu finansējumu Eiropas ilgtermiņa prioritātēm, tai skaitā zinātnei, veselībai, uzņēmēju atbalstam, arī digitālajām tehnoloģijām.
Lai arī pozitīvi vērtējams tas, ka valstu vadītājiem izdevās vienoties par ekonomikas atveseļošanas plānu, tomēr pašreizējais daudzgadu budžeta piedāvājums ir krietni mazāks, nekā mēs Eiropas Parlamentā uzskatām par nepieciešamu, lai pilnvērtīgi risinātu Eiropas nākotnes izaicinājumus un nodrošinātu mūsu konkurētspēju.”
Deputāte īpaši kritizē mazāku finansējumu zinātnei, veselībai un uzņēmējdarbībai. Kā piemēru īstermiņa domāšanai viņa min piedāvāto samazinājumu no 9,4 līdz 1,7 miljardiem eiro jaunajai programmai “ES Veselība”, kas palīdzēs stiprināt veselības aprūpi gan Eiropas līmenī, gan Latvijā: “Vīrusa krīze parādījusi, cik svarīgi par veselību domāt Eiropas mērogā, tādēļ šāds samazinājums rada neizpratni, un to pieprasīsim labot. Neapmierinošs ir arī atbalsta samazinājums mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, salīdzinot ar Parlamenta pieprasīto. Rudenī gaidāms gala balsojums par to, vai budžeta priekšlikumu apstiprināsim un kādā formā. Līdz tam strādāsim pie uzlabojumiem.”
Viņas teiktais par samazinājumu minētajai veselības programmai sasaucas ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Dāvida Sasoli pausto, ka “Covid-19” joprojām ir šeit, redzam jaunus un jaunus uzliesmojumus Eiropā, tāpēc tagad vairāk nekā jebkad ir vajadzīga strauja un drosmīga rīcība.
Latvijas premjers Krišjānis Kariņš pēc dalībvalstu vienošanās panākšanas norādīja, ka tagad mūsu valstij ir svarīgs uzdevums – saplānot gudru naudas ieguldījumu, kas tiks īstenots saskaņā ar jauno Nacionālo attīstības plānu, kurā kā ceļa karte iezīmēti ieguldījuma virzieni: “Mērķis ir elementārs – izmantot iespēju, ko mums dod dalība ES, un ieguldīt gudri, lai mūsu ekonomika augtu. Eiropas nauda ir investīcijas, kas palīdzēs Latvijai attīstīties.”
Atzinīgi sarunās panākto rezultātu vērtē arī Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, norādot, ka Latvijas prioritātes ES daudzgadu budžetā vienmēr bijušas drošība, reģionālās attīstības jeb kohēzijas politika, tiešmaksājumi lauksaimniekiem. Viņasprāt, šajās pozīcijās ir iegūti papildu resursi un tas ir liels panākums: “Visas samitā panāktās vienošanās jau šonedēļ sākam vērtēt EP. Latvijas stabilitātes labad ir ļoti svarīgi vienoties par lielajiem bloka attīstības jautājumiem, jo tā mēs saglabājam Eiropas vienotību un ietekmi pasaulē.”
Lai arī lauksaimniecībā panāktais tiešmaksājumu apmērs pieaudzis par 40 procentiem, biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja – Burmistre aģentūrai LETA norādījusi, ka panāktais tiešmaksājumu apmērs Latvijas lauksaimniekiem ir mazliet lielāks, nekā sākotnēji bija paredzēts, taču mazāks nekā vidēji ES: “Panākto tiešmaksājumu kopapjomu vērtējam dalīti. Ir labāk, nekā bija, bet vēl arvien esam tālu no tā līmeņa, kādam vajadzētu būt.”
Komentāri