Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Visam savs laiks

Sandra Trēziņa
15:27
22.02.2021
49

“ManaBalss.lv” dara patiešām vajadzīgu un svētīgu darbu, to apliecina arī pāris dienu atpakaļ saņemtā ziņa, ka Eiropas Parlamenta Eiropas Pilsoņu balvas komiteja apbalvoto vidū, izvērtējot kandidātus 2020.gadā, no Latvijas iekļāvusi līdzdalības platformu “ManaBalss”.

Viena no jaunākajām platformas iniciatīvām ir ierosinājums panākt, lai latviešu valodas alfabētā tiktu ieviests vēl viens burts, kas apzīmē divskani ou. Ieteikuma autoru pamatojums it kā visai saprotams, jo šobrīd alfabētā esošais burts o apzīmē trīs skaņas: jau minēto divskani ou, piemēram, vārdā loms; īso patskani o (tomāts); garo o (kino). Šī iemesla dēļ mēdz rasties neprecizitātes, neskaidrības, kā pareizi izrunājams katrs konkrētais vārds. Sevišķas grūtības tas sagādā tiem, kam latviešu valoda ir svešvaloda. Ir jau gan zināms, ka latviskas cilmes vārdos ir tikai divskanis ou, bet gan īsais, gan garais o ir ienācēji līdz ar sveš­vārdiem un internacionālismiem. Tikai to jaunpienācēju kļuvis tik daudz, tie valodā jau tik pazīstami, pieņemti, kas to vairs zina – savējais vai svešais. Un, kā min pārmaiņu ierosinātāji, vislielākās neskaidrības rada īpaš­vārdu – vietu nosaukumu, uzvārdu- izrunāšana: “Gandrīz katram ir radies jautājums, kā izrunāt cilvēka vārdu vai uzvārdu, vai kā izrunāt apdzīvotas vietas nosaukumu. Piemēram, uzvārds Popena, vai izrunāt P[uo]pena, vai P[o]pena? Vai, piemēram, ciems Pope. Izrunāt P[uo]pe, vai tomēr P[o]pe? Cilvēki, kuru vārdā vai uzvārdā ir šī [uo] skaņa, bieži jūtas mazliet aizvainoti, kad skaņa tiek izrunāta nepareizi.” Patiešām, arī televīzijas raidījumu vadītāja Uģa Joksta uzvārda izrunāšanā ir iespējamas variācijas.

Tā nu ne vienreiz vien ir radusies vēlme šo neskaidrību izbeigt un katrai skaņai dot savu burtu. Savulaik ir bijis mēģinājums vārdos, kur dzirdams divskanis, to arī tā rakstīt, bet, saprotot, cik tas tomēr neracionāli (ouzouls, skuoluotājs, loupkoupis, nuosluoguojuošs), tāds rakstības veids nav iedzīvojies un laikam arī šoreiz atsaucību negūs. Platformā “ManaBalss.lv” vakar par to bija nobalsojuši vien 152 cilvēki. Par to liecina arī medijos visbiežāk vērojamā noliedzošā attieksme.

Mēģinot arī pašai sev atbildēt- esmu par vai pret šo iniciatīvu-, vispirms jāatzīst, ka šobrīd tā nu galīgi nav prioritāte, jo ir daudz svarīgāki, nopietnāki jautājumi risināmi. Vien gribu mazliet precizēt, ka izmaiņu rosinātāji nepiedāvā rakstīt divskani o ar diviem burtiem [uo], kā tas mēģināts kādreiz. Viņu ierosinājums ir katrai no trim skaņām dot savu apzīmējumu: “ “O” burta skaņai [uo] burts varētu būt apzīmējums Ö, Õ, Ø vai arī kāds cits variants. Galvenais, lai cilvēkiem būtu skaidrs, kad lietot konkrētās skaņas.” Un te nu gan neko ļaunu nesaskatu, ja katrai skaņai būtu savs burts, izmantojot dažādas diakritiskas zīmes ( piem.,punktiņi, svītriņas u.c. virs, zem burtiem), kā to savā darbā “O vārd­nīca” iesaka valodnieks Egils Skudra: “… raciónālākā izvēle diferencētā triju skaņu rakstībā ir viens o bez diakritiskām zīmēm un divi o ar šādām zīmēm.” Tad nu mēs lasītu un runātu: ar divskani – oga, ola, soma; īso patskani – óksīds, órdenis; garo patskani – aprikōze, sklerōze.

Manuprāt, nav ne vainas, vien iespēja vairāk kļūdīties pareizrakstībā. Bet lai nu pagaidām paliek, jo visam savs laiks.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
23
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi