Pirmais jaunā gada mēnesis aizvadīts. Janvāris šogad pelēcīgs, arī siltāk nekā citus gadus, kādu laiku pat radās naiva cerība, ka varbūt globālās sasilšanas ietekmē pavasaris pienāks ātrāk. Tomēr atgriezies ir sniegs un slapjdraņķis, tumšs un drēgns laiks. Šie laikapstākļi sevišķi labvēlīgu vidi rada vīrusu apritei.
Lai arī par gripas izplatību ziņu virsrakstu pamaz, jādomā, ka tādas ziņas pēc “Covid-19” pandēmijas garā un mokošā laika vairs cilvēku uzmanību nepiesaista, tomēr vīrusi cirkulē, metas virsū gan jauniem, gan veciem.
Šoziem īpaši aktīvi ir augšējo elpceļu vīrusi, arī gripa. Slimību profilakses un kontroles centra aktuālie dati rāda, ka no 16. līdz 22. janvārim gripas vidējā intensitāte Latvijā palielinājusies. Kopā reģistrēti 502,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju (iepriekš – 417,2). Augstāka saslimstība ar gripu reģistrēta bērniem vecuma grupā no pieciem līdz 14 gadiem. Augstāka saslimstība ar akūtu augšējo elpceļu infekciju reģistrēta mazuļiem – bērniem līdz četru gadu vecumam. Tātad visvairāk ar šiem vīrusiem slimo tie, kas apmeklē pirmsskolas izglītības iestādes. Tajās redzami aicinājumi audzēkņu vecākiem būt sapratīgiem un bērnus ar saslimšanas simptomiem uz bērnudārzu nevest.
Līdzīgas ziņas vecākus sasniedz arī elektroniskajā vietnē “ELIIS”, kas paredzēta tieši bērnudārznieku vecākiem un pedagogiem. Par spīti tam, šķiet, nekad nebeigsies situācijas, kad vecākiem nepietiek prāta, lai morālās un pienākuma apziņas vārdā ar slimo vai līdz galam neizveseļojušos mazuli paliktu mājās. Paradoksāla ir situācija, kuru pati nesen piedzīvoju. Tā kā mazākā meita pēc rudens apmeklējumiem bērnudārzā slimoja ar vīrusiem diezgan bieži, sapratu, ka vēlos bērnam ļaut kārtīgi atgūties, atļaut imūnsistēmai normalizēties – īsāk sakot, vienojos ar pirmsskolas iestādes vadītāju ļaut bērnam palikt mājās. Tā arī nodzīvojām divus mēnešus. Svētā mierā, bez slimošanām, bez puņķiem, sāpoša vēdera un citām ķezām.
Tā kā bērna atrašanos mājās biju saskaņojusi ar iestādes vadītāju, šis svētais miers jau šķita tik labs, ka pat piemirsu par vajadzību bērnu atkal sūtīt uz bērnudārzu. Līdz brīdim, kad saņēmu zvanu no iestādes vadītājas. Viņa rūpju pilnā balsī jautāja, vai grasāmies bērnudārzu apmeklēt vai tomēr ne, jo pēc noteikumiem audzēknis iestādi var kavēt mēnesi, ja ilgāka kavējuma attaisnojums nav reāla saslimšana vai kādas citas veselības problēmas, bērnu no iestādes var atskaitīt. Īsāk sakot, mans skaidrojums, ka vēlos, lai bērns šajā ziemā neizslimotu visu iespējamo vīrusu radītās slimības, kas bērnudārzos klejo, bija nepietiekams.
Parakstīti līgumi un noteikumi, saprotams, jāņem vērā, un meitu nākamajā dienā uz mācību iestādi aizvedu. Rezultāts: pēc piecām dienām meita saslima. Protams, viena lieta ir tā, ka kāds teiks – mājās dzīvojot, skaidrs, ir samazināta imunitāte, kāds tur brīnums! Tomēr – nekā nebija! Sazinoties ar iestādi, man mierpilnā tonī atbildēja: “ Tādi vīrusi klejo pa visu iestādi, šķiet, ka jau nav tāda, kurš nebūtu slimojis vai neslimo. Ir nedēļas, kad grupiņā ir vien pieci bērni. Šogad izteikti slimo arī skolotājas un pārējie iestāžu darbinieki, nerunājot par bērniem.”
Mazliet izbrīnīta par saņemto atbildi uz savu paziņojumu, ka bērns ir saslimis, pēc sarunas sāku prātot, cik dīvaina ir pašreizējā situācija. Pirmsskolas izglītība valstī ir obligāta no piecu gadu vecuma. Lai arī ir iespēja bērnu arī pirmsskolas vecumā mācīt mājās, ne visi labprāt izglītojas mājas vidē. Daudziem tomēr ir liels prieks un aizrautība satikt citus bērnus, izbaudīt aktivitātes mācību iestādē. Tas viss būtu lieliski, ja vien nebūtu šīs šķietami pašsaprotamās attieksmes par vīrusu izplatīšanos un slimošanu.
Skumji, ka aizdomāties par šo situāciju nerosina pat ārstu aicinājumi sargāt bērnu no inficēšanās un stāsti par pārpildītajām nodaļām bērnu slimnīcā pacientu lielā pieplūduma dēļ. Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas virsārste Renāte Snipe aicina: “Šobrīd ne tikai Latvijā, bet arī citur turpina strauji izplatīties dažādi vīrusi, kuri skar elpceļus – ASV un daudzās Eiropas valstīs bērnu slimnīcas ir pārpildītas, mediķi brīdina par pacientu skaita pieaugumu gan ar gripu, gan RSV, gan agresīvu streptokoku infekciju. Arī mūsu slimnīcā nonāk ļoti daudz bērnu ar elpceļu vīrusu izpausmēm: drudzi, iesnām un klepu, kā arī gastroenterīta izraisītu vemšanu un caureju. Nodaļas, kur ievieto bērnus ar infekcijām, ir pārpildītas, un pacienti tiek stacionēti arī citās nodaļās.”
Lai pasargātu bērnus un pārējos ģimenes locekļus no saslimšanas ar vīrusu infekcijām, viņa aicina vēdināt telpas, regulāri mazgāt rokas, vakcinēties pret gripu, jūtot pirmās slimības pazīmes, palikt mājās, lai ierobežotu infekciju izplatīšanos, izvairīties no vietām, kur iekštelpās pulcējas daudz cilvēku. Jācer, ka pienāks diena, kad pieaugušajiem, kas izvēlējušies būt par vecākiem, pietiks saprāta padomāt ne tikai par sevi, savu darbu, atalgojumu un sadzīvisko atvieglojumu, kad bērns ir citu aprūpē mācību iestādē, bet arī par pārējiem sabiedrības locekļiem.
Komentāri