Kad pasaka – daudz naudas, katrs iedomājamies dažādu summu. Vienam tie ir miljoni, citam domas netiek tālāk par vairākiem simtiem. Un nav nozīmes, vai nauda nopelnīta, mantota vai laimēta loterijā. Pasauli apskrējusi ziņa, ka kāds angļu pāris – neliela veikala īpašnieks un slimnīcas darbiniece – pēkšņi kļuvis par 516. bagātākajiem Lielbritānijā. Viņi loterijā “Euromillions” uzminēja septiņus skaitļus un laimēja 190 miljonus eiro (aptuveni 137 miljonus latu). Var vien minēt, cik viņiem tagad skauģu un draugu saradies. Nelielajā Latvijā gan par tik lielu naudas vinnestu vismaz pagaidām sapņot nav vērts. Līdz šim lielākais laimests esot 240 000 latu, ko kāds pirms sešiem gadiem ieguvis skaitļu spēlē „Keno”.
Bet dzīve jau savos pirmsākumos ir ieprogrammēta tāda dīvaina. Nekas tāpat vien no gaisa nekrīt, nekas nenotiek tāpat vien aiz lielās nejaušības. Laikam jau tikai tie, kuri , cituprāt, laimējuši krietnu kaudzi naudas, zina, vai tā nesusi laimi, prieku vai arī daudzus nepatīkamus brīžus.
Dažāda izskan tautiešu reakcija, dzirdot, ka kādai sievietei no Latvijas Lielbritānijā pēc smagas autoavārijas, lai glābtu dzīvību, avārijas vietā veikta kājas amputācija virs ceļa locītavas un par ciešanām darba devējs viņai samaksājis kompensāciju – vienu miljonu sterliņu mārciņu jeb 893 tūkstošus latu. Cietis arī sievietes viens dēls. Tā ir traģēdija un, kā kārtīgā valstī pieņemts, cietušais saņem kompensāciju. Ak, Dievs, cik mums tā šķiet liela. Kāds pat izteicies, ka tik daudz ne tikai mūžā nenopelnīt, pat loterijā nelaimēt. Kādam gan jābūt tādam teicējam? Vai pazaudētā kāja, dēla trauma ir vērtējama miljonos? Ačgārna mums dažkārt tā saprašana. Tā vien šķiet, ka esam uz acīm uzlikuši brilles, kurām stiklu vietā eiro banknotes. Nauda ir tik dažāda. Kurš ir tas retais, kam tā atnes laimi. Sarmīte Feldmane
Komentāri