Iedzīvotājiem, lai pašvaldību mājaslapās atrastu interesējošo informāciju, bieži vien jāiegulda daudz laika. Tas rada šaubas, vai vidusmēra pilsonis vispār to būtu gatavs darīt, pagājušajā gadā veiktajā pilotpētījumā “Pašvaldību atklātības indekss” secinājusi biedrība “Sabiedrība par atklātību “Delna””.
Tā kā avīzes redakcijas ikdiena ir dažādu pašvaldību un to struktūru interneta vietņu pārlūkošana, man jau kopš laika, kad sākās mājaslapu ēra, dīvaini šķitis, ka parasti tajās kā pirmā, turklāt lielā īpatsvarā, parādās informācija par gaidāmajiem pasākumiem, nevis par pašvaldības darbu pie procesiem, problēmu risināšanas.
Protams, ir labi, ka iedzīvotāji uzzina, kur un kādi kultūras, sporta notikumi gaidāmi tuvākajā laikā, kādas iespējas piedalīties semināros vai izziņas braucienos, noklausīties lekcijas, pamācīties ko jaunu. Taču, manuprāt, tas viss būtu liekams sadaļā ar nosaukumu “Afiša” , bet primārās un galvenās ziņas būtu par to, kādus jautājumus skatīs kārtējā komitejas, komisijas, domes sēdē, kā sokas ar investīciju projektiem, cik tālu to īstenošana, vai izdosies iekļauties termiņos, kādā stadijā ir viens vai otrs Eiropas projekts, kurā iesaistījusies vietvara utt.
“Delnas” veiktajā pētījumā arī vērtēts, ka samērā vāji rezultāti ir informācijas atspoguļošanā par pašvaldības vadītāja darba grafiku, līdzdalības budžeta iniciatīvām, pārskatiem par iekšējo korupciju un tās novēršanas plāniem, ziedojumiem politiskajām partijām vai deputātiem, kam pievienotas domes deputātu interešu un aktīvu deklarācijas. Tāpat pētījumā konstatēts, ka samērā maz vai nemaz ir informācijas par iepirkumu sūdzību mehānismu, dotāciju finansējumu un sūdzībām pašvaldībām. Jāteic, tiešām nav izdevies pamanīt, ka kādas pašvaldības tīmekļvietnē lasāms, cik reižu pārsūdzēti tā vai cita iepirkuma konkursa rezultāti, kad un kāpēc atcelts izsludinātais iepirkums vai, piemēram, uzzināt, par ko sūdzas iedzīvotāji un kas tieši paveikts, lai konkrēto situāciju labotu, bet, ja tas nav iespējams, paskaidrots, kāpēc to nevar izdarīt.
Te nu gan arī jāpiebilst, ka plaša un detalizēta komunikācija ar iedzīvotājiem par aktuālajām problēmām, norisēm, ne tikai kaulaina informācija par kādu faktu vai darbu, vietvarai noteikti prasītu papildu līdzekļus. Cik? Un vai cilvēki šādu saziņu novērtētu, vai šī informācija viņiem svarīga, lai tērētu naudu? Varbūt to iespējams noskaidrot, piemēram, aptaujājot pašvaldības teritorijā dzīvojošos?
Pilotpētījumu “Delna” veikusi sadarbībā ar starptautiskās organizācijas “Transparency International” Norvēģijas nodaļu, salīdzinot pašvaldību darba atklātību abās valstīs. Izrādās, neesam nemaz tik slikti, dažās jomās, piemēram, korupcijas apkarošanā, Latvijas vietvaras uzrādījušas labākus rezultātus nekā pētījumā iekļautās Norvēģijas pašvaldības. “Delna” gan piebilst, ka jāņem vērā – Latvijā tika apskatītas visas pēc administratīvi teritoriālās reformas jaunizveidotās pašvaldības, bet Norvēģijā pētījumā iekļauta izlase, kurā bija desmit pašvaldības ar dažādiem raksturojošiem faktoriem. Starp tām nav nevienas, kuras tīmekļa vietnē būtu viegli pieejama informācija par centieniem korupcijas apkarošanas un godprātības veicināšanas jomā. Tomēr arī Latvijas pašvaldību mājaslapās informācijas par korupcijas apkarošanu un ētiku ir samērā maz, atzīmē pētījuma autori.
Vēl par vienu šķērsli iedzīvotājiem ērti atrast informāciju jebkuras pašvaldības interneta vietnē, pētījuma autori atzīst mājaslapas dizainu, kas katrai vietējai varai ir ļoti atšķirīgs. Tas var būtiski ietekmēt, vai iedzīvotāji vispār mēģinās meklēt informāciju, norādīts pētījumā. Tāpat vērtēts, ka dažas vietnes drīzāk darbojas kā informācijas arhīvs bez ērtas piekļuves vai pārskata funkcijām.
Kādām būt pašvaldību tīmekļvietnēm, par to kopā jāspriež gan vietvarai, gan iedzīvotājiem. Esam jauna valsts, jauna demokrātija, abas puses vēl meklē, kā sadarboties un līdzdarboties – pašvaldība ar iedzīvotājiem, iedzīvotāji ar pašvaldību. Taču jāuzsver, ka informācija ir pats nozīmīgākais abām pusēm. Un abām pusē jāiesaistās, lai tās pieejamība un saprotamība tiktu uzlabota.
Komentāri