Kad tapa Vietējo pašvaldību referendumu likums, bija daudz diskusiju – ko tāds dos, iedzīvotāji ir neaktīvi, kādus pašvaldības jautājumus vispār var nodot tādai lemšanai. Tomēr likums pērn martā tika pieņemts, un no nākamā gada janvāra tam jāstājas spēkā. Bet tā nebūs. Tehnisku iemeslu dēļ. Šim mērķim valsts makā trūkst naudas, kā arī aizkavējusies tehniskā risinājuma izstrāde un testēšana. Tas jānodrošina valstij, lai vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā elektroniski varētu notikt parakstu vākšana. Likums arī paredz, ka parakstu vākšanai vienlaikus jānotiek gan elektroniski, gan klātienē.
Nevalstiskās organizācijas ir satrauktas, ka no jaunā gada nevarēs izmantot likuma dotās iespējas un ierosināt savā pašvaldībā referendumu, tā izskanējis mediju telpā. Par ko tad iedzīvotāji var ierosināt referendumu jeb tautas nobalsošanu? Likums paredz tikai trīs: pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģija vai tās grozījumi; domes lēmums, ar kuru pašvaldība ierosinājusi jaunbūves — publiskas ēkas vai objekta būvniecību, kurai piemērojama ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra; un vēl domes atlaišana. Turklāt noteikts, cik mēnešus pēc lēmumiem var sākt rīkot referendumu, bet ierosināt domes atlaišanu nevar gadu pēc tās ievēlēšanas un gadu pirms pilnvaru beigām.
Protams, ir novadi un valstspilsētas, kur attīstības stratēģija vai kāda būvniecības iecere iedzīvotājus satrauc, viņi aktīvi pret to pauž viedokli un referendums ir iespēja noskaidrot arī citu vietējo domas. Lai gan ierosināt, kādu jautājumu noskaidrot referendumā, savākt vēlētāju atbalstu nudien šķiet teju neiespējami. Zinot, cik daudzi piedalās vēlēšanās, vai tiešām ir cerība, ka paudīs viedokli par to, kas plānots kaut aiz viņa pagalma, bet pašu tieši neskar. Optimisti pārliecināti – tā ir demokrātija. Un demokrātija nav lēta – atgādina reālisti.
Saeima lems, vai ar nākamā gada septembri dot iedzīvotājiem iespēju izmantot pašvaldību referendumus un piedāvāt iespēju, ka nobalsošanas ierosināšanai parakstus varēs vākt, izmantojot ”latvija.lv”, bet balsošana notiks klātienē. Vēl gan jāpiebilst, ka katram klātienē savāktajam parakstam par referenduma ierosināšanu jābūt notariāli apstiprinātam. Nekas nav bez maksas.
Likums ir, tas dod iespēju aizstāvēt savas intereses. Cik bieži tās tiek izmantotas?
Vai nevalstiskās organizācijas, kuras ne reizi vien, vairāk domājot, kā parādīt ambīcijas un vajadzību sabiedrības acīs, nevis reāli novērtējot situāciju, būs spējīgas piedāvāt problēmai vai idejai citu risinājumu, nevis tikai aizstāvēt par vai pret? Vai tās būs tās, kuras spēs savākt nepieciešamo parakstu daudzumu, lai ierosinātu nobalsošanu?
Diemžēl pašvaldību referendumā nevar lemt par valsts ceļu sakārtošanu laukos, kas lauciniekus uztrauc visvairāk un par ko retais nebūtu gatavs parakstīties. Visticamāk, kāds referendums tiks ierosināts pret kādas ražotnes, lielfermas būvniecību, jo vienmēr šie objekti kādam būs par tuvu kaimiņos.
Vai Cēsu novadā iespējams kāds pašvaldības referendums, protams, rādīs laiks. Nav dzirdēta neviena ļoti aktīva nevalstiskā organizācija, nemaz nerunājot par tūkstošiem cilvēku, kuri parakstītos pret kādu vienu ieceri.
Komentāri