Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģijas pētniecības centra nesen publiskotais pētījuma “Sabiedrības destabilizācijas iespējamība Latvijā: potenciālie nacionālās drošības apdraudējumi” viens secinājums tika aplūkots ar lielu devu optimisma un iztirzāts daudzos medijos. Proti, lai gan Latgalē ir augstāks krievvalodīgo skaits nekā citviet Latvijā, nav tā, ka Krievijas ietekme un atbalsts Krievijas nostājai Latgalē ir ļoti liels. Atsevišķi izdalot respondentus, kuri ikdienas saziņā izmanto latgaliešu dialektu, tika konstatēts, ka šajā grupā ir visaugstākais patriotisma līmenis un atbalsts Latvijas ģeopolitiskajai orientācijai uz rietumiem. Piemēram, 78% latgaliešu dialektā runājošie norāda, ka atbalstīs Latviju gadījumā, ja Krievija uzsāks pret Latviju vērstas aktivitātes. Tas tiešām priecē, un labas ziņas nekad nevajag slēpt. Tomēr pētījumā ir arī vēl citi valsts drošības aspekti.
Pētījuma gaitā tika noskaidrots, ka Latvijā pastāv divas nozīmīgas sociālās šķirtnes, kas var apdraudēt valsts drošību. Pirmā attiecas uz sabiedrības etnisko struktūru, bet otrā ir atsvešinātība starp sabiedrību un valsti. Citiem vārdiem sakot, sašķeltība sabiedrībā ir ne tikai pēc etniskās piederības, bet arī starp “parastajiem” cilvēkiem un varas un naudas cilvēkiem. Nav nekas jauns, ka pretiniekam ir vieglāk sasniegt mērķus, ja sabiedrība savu valsti uzskata par neizdevušos un ir pārliecināta, ka politiskajai elitei nerūp iedzīvotāju intereses un vajadzības tādā mērā, ka rezultātā rodas pārliecība – pašreizējā valstiskuma zaudēšana nesīs labākus dzīves apstākļus. Pētījumā atzīts, ka daudzos jautājumos latviski un krieviski runājošo viedokļi ir līdzīgi, jo īpaši attiecībā uz labklājības celšanu kā prioritāru jomu Latvijas drošības uzlabošanai, kā arī izpratnē par būtiskākajiem draudiem. Uz jautājumu par četriem galvenajiem draudiem Latvijas sabiedrībai latviešu un krievu valodā runājošie ir atbildējuši gandrīz vienādi. Zemas algas un sociālās garantijas par draudu uzskata 93,9 procentu latviešu valodā runājošie un 94,7 procentu krievu valodā runājošie. 77,1 un 74,5 procenti par draudu uzskata korupciju, zemu dzimstību, un demogrāfija drauds ir attiecīg 81,5 un 82,7 procentiem respondentu. Veselības aprūpes sistēmu par draudu sabiedrībai un valstij uzskata 74,9 procentu latviešu valodā un 77,5 procentu krievu valodā runājošo.
Protams, pirmajā mirklī tas šķiet negaidīts secinājums – veselības aprūpes sistēma ir drauds valsts drošībai. Manuprāt, tas ir pat dubults drauds, jo mēs tiešām zaudējam cilvēkus ne tikai fiziski, bet arī garīgi.
Reforma veselības aprūpes sistēmā ir viena no šis valdības prioritātēm. Diemžēl atkal izskatās, ka valdībai tas maz rūp un nesen apstiprinātā veselības ministre Anda Čakša drīz varēs justies kā vientuļais karotājs. Valdības darba plānā ir paredzēts no jauna izstrādāt obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas modeli. Tātad iedzīvotāji vai nu maksā paši, vai valsts atrod, kur un kam to naudu atņemt. Ministre teic, ka iedzīvotājiem varētu nākties katru mēnesi maksāt no 25 līdz 70 eiro un ka to daudzi nevarēs atļauties. Jāpiekrīt viņas sacītajam, bet var saprast arī citu ministriju iebildumus, ka naudas valsts budžetā ir tik, cik ir. Risinājums būtu meklējams kopīgi vairākām ministrijām, varbūt beidzot savs vārds būtu sakāms arī premjeram Mārim Kučinskim, pretējā gadījumā risinājums netiks atrasts. Galu galā, skolotāju algu reformā vismaz kaut kas notiek, jo premjeram šajā jautājumā ir visai konkrēta nostāja. Domāju, Zaļo un zemnieku savienība varētu atbalstīt savu ministri ne tikai balsojumā par viņas apstiprināšanu.
Komentāri