Partija “Vienotība” pašlaik ir smagā situācijā. Tā ir sodīta par pārkāpumiem priekšvēlēšanu aģitācijā un zaudējusi valsts finansējumu, reitingi ir zemi. Sestdien Cēsīs notikušajā partijas kongresā partijas līderi runāja par to, kas jādara, lai atgūtu agrākās pozīcijas. Pašreizējā situācijā tas gan būs sarežģīti.
Varu un ietekmi zaudēt politikā ir viegli. Nemaz ne tik sen to parādīja Zatlera Reformu partija, kas ieguva labus rezultātus 11. Saeimas vēlēšanās, taču nepārdomātu lēmumu dēļ jau drīz pēc tam sāka grīļoties un nākamo gadu laikā lēnām izčākstēja. Paralēles te var tagad vilkt arī ar “Vienotību”. Tiesa, lai nonāktu tur, kur partija ir pašlaik, bija vajadzīgi vairāk nekā tikai daži kļūmīgi lēmumi. Turklāt partijas līderu iekšējā grūstīšanās, kuras dēļ “Vienotība” zaudēja premjerministra amatu, bija tik efektīva sabotāža pašiem pret sevi, ka vēlētāji gluži pamatoti ir vīlušies.
“Vienotības” vadītājs Andris Piebalgs gan ir bijis visai optimistisks. Vēl pirms dažiem mēnešiem viņš izteica pārliecību, ka līdz decembrim izdodies iegūt vismaz desmit procentu atbalstītāju starp vēlētājiem. Decembris ir klāt, taču reitingu lielo kāpumu tā arī neredz – partija balansē uz piecu procentu robežas.
Partijas kongresā A. Piebalgs runāja par daudziem jautājumiem – sākot no politiskās situācijas Eiropā, turpinot ar dažādiem organizācijas iekšējo reformu priekšlikumiem un beidzot ar “Vienotības” kandidātu pārkāpumiem vēlēšanu kampaņā. Viņš norādīja, ka partijas darba kārtībā ir zemo ienākumu problēma Latvijā un nepieciešamība stiprināt ekonomiku. Tomēr viņš arī saprot, ka partijai ir nepieciešams liels grūdiens, lai tā varētu iegūt labākas politiskās pozīcijas. Ar dažādu partijas biedru apgalvojumiem, ka pieļautās kļūdas ir saprastas, te īsti vairs nepietiks. “Vienotībai” ir jāparāda, ka patiešām kaut ko spēj vēlētājiem piedāvāt.
Lielā pārbaude būs pašvaldību vēlēšanas. Tajās vislielākā balva ir iespēja saimniekot Rīgā. Kopš 2009. gada Rīgas dome ir “Saskaņas” rokās. Līdz šim citu partiju centieni atgūt teikšanu pār galvaspilsētu ir bijuši visai vārgi. Kamēr pašreizējā Rīgas domes vadība iemanto vienas iedzīvotāju daļas atbalstu ar sabiedriskā transporta biļetēm un citiem labumiem, par ko pēc pilnas programmas savukārt samaksā visi pārējie, viņu oponentu iespējas bijušas mazas. Ir skaidrs, ka neapmierinātība ar ielu remonta darbiem Rīgā un pārējām norisēm nedaudz atvieglos citu Rīgas atslēgas kārotāju darbu. Taču uz to pārāk paļauties nevajadzētu. Ja jau “Vienotības” iepriekšējo pašvaldību priekšvēlēšanu aktivitātes Rīgā nav bijušas gana veiksmīgas par spīti tam, ka iepriekš partijai kopumā bija krietni labāki reitingi, tad tagad būs jāpapūlas divkārši vai pat trīskārši.
Bet, ja pašvaldību vēlēšanas kāroto atbalstu nenodrošinās, tas atkal būtiski ietekmēs “Vienotības” situāciju pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām. Ja partijas nespēs sevi labi parādīt reģionos, ar vēlētāju siržu atmaigšanu nevajag rēķināties, taču parādīt sevi var tad, ja partijai ir varas groži pilsētās, kurās ir nauda, ko var dalīt. Nākamajās Saeimas vēlēšanās aplis tādējādi būs noslēdzies. Un, lai tas nenoslēgtos partijai bēdīgi, tai ir vai nu jācer uz negaidītiem un izdevīgiem pavērsieniem, vai arī veicīgi jāizdomā, ko tā uz pašvaldību vēlēšanām varētu vēlētājiem piedāvāt. Samērā maz atpazīstamā Viļņa Ķirša izvirzīšana par Rīgas mēra amata kandidātu nekādu triecienuzbrukumu pagaidām nesignalizē.
Necerētais un izdevīgais pavērsiens varētu būt situācija, ka “Vienotības” līdzšinējie vēlētāji saprot – viņiem jau tāpat nav, par ko balsot. Publiskās viedokļu aptaujās liela ir tādu atbildējušo, kuri stāsta, ka nav izlēmuši. Lai gan arī vēlēšanās pietiekami liela daļa pilsoņu paliek mājās, tomēr daļai neizlēmušo tajā dienā ir jāizšķiras – piemēram, starp nopietnajām partijām nevienas citas tik rietumnieciski noskaņotas nav. Taču ir skaidrs arī, ka arī regulārā balsošana par “mazāko ļaunumu” – lai kurš tas arī katram vēlētājam nebūtu – vēlētājiem sniedz maz gandarījuma. “Vienotība” līdz šim ar šādu apzīmējumu daļu vēlētāju varēja arī piesaistīt, bet pat šim apzīmējumam ir savs derīguma termiņš.
“Vienotības” turpmākās rīcības iespējas ietekmēs arī zaudētais valsts finansējums. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs partijai par pārkāpumiem iepriekšējās vēlēšanās noteicis arī 42 tūkstošu eiro lielu sodu. Tā kā, šķiet, ir pagājuši laiki, kad “Vienotība” spēja piesaistīt turīgo sponsoru ziedojumus, arī šo sodu samaksāt tai būs grūtības. Arī vairums deputātu, kuru pārkāpumu dēļ sods jāmaksā, norēķināties neplānojot.
Taču visvairāk iespējas ietekmēs situācija, kurā viss paliek tāpat, kā līdz šim – šī jēdziena sliktajā nozīmē. Piemēram, darba devējiem būs jāmaksā sociālais nodoklis no pilnas algas, pat ja darbinieks strādā pusslodzi. Nolūku jau te var saskatīt labu – stiprināt cilvēku sociālo aizsardzību. Tomēr, ja šādu izmaiņu ietekme uz biznesa vidi Latvijā būs negatīva, tad beigās no sociālās aizsardzības tāpat nekas nesanāks – nebūs nodokļu naudas, par ko atbalsta sistēmu nākotnē uzturēt.
Komentāri