Neatceros, vai skolas laikā kāds no matemātikas skolotājiem man atklāja vai neatklāja skaitļa 9 maģisko īpašību vienmēr palikt pašam. Ja nu kādā stundā par to tika runāts, būšu to palaidusi garām. Par skaitļu nozīmi daudz zina un stāsta numerologi, bet es to pavisam nejauši atklāju pati.
Mokoties ar bezmiegu, pēc kāda ieteikuma klusām skaitīju reizrēķinu. Kad tas bija apnicis un nedeva rezultātu, katras reizrēķina rindiņas iznākumu saskaitīju. Un tad nāca atklāsme, ka, reizinot jebkuru skaitli ar deviņi un reizinājuma summas ciparus saskaitot, iznāk deviņi! Piemēram, 2 x 9=18 (1+8=9), 5 x 9=45 (4+5=9), 356 x 9 = 3204 (3+2+4 = 9). Pēc šīs atklāsmes skaitlis 9 man kļuvis īpašs, atklāsme palīdzējusi dziļāk izprast folkloru: aiz trejdeviņām jūrām, aiz trejdeviņiem kalniem; pūķis ar deviņām galvām utt.
Deviņi mūs, latviešus, jau no rītdienas pavadīs katru dienu vesela gada garumā, norādot uz mūsu valsts Latvijas 99 gadu ilgo mūžu. Vienmēr neiznīdējams, vienmēr pats – 9 (9+9=1+8= 9); (9 x 9=8+1=9)! Laikam jau arī šajā gadījumā, kā katros svētkos, gaidot tos Latvijas 100, svarīgāks būs pats gaidīšanas un gatavošanās laiks – 99. valsts pastāvēšanas gads.
Varbūt tieši šī nozīmīgā gada laikā sapratīsim un pieņemsim, ka savā ģimenē (valstī) par visu atbildīgi esam paši. Varbūt nekādi pieskaitāmie un reizinātāji neietekmēs mūsu vecākus (valsts vīrus un valsts sievas), varbūt vairāk paļausimies paši uz saviem spēkiem, savu sirdsbalsi, prātu un tautas vēsturē uzkrāto gudrību un pieredzi, nevis skatīsimies, ko par to teiks vai cik atvēlēs bagātie krustvecāki. Varbūt vairāk ieklausīsimies viens otrā un arī sadzirdēsim. Varbūt, izskatot svarīgus jautājumus, pieņemot lēmumus gan valstiskā, gan personiskā līmenī, noteicošais būs par skaitli 9 numeroloģijā teiktais: “Deviņi apveltī cilvēku ar gudrību, liek viņam saprast to, ka nauda nav galvenais.”
Komentāri