Ir janvāra izskaņa, vakari pamazām top gaišāki, un jāteic, ka par to esmu priecīga arī gan kā gājēja, gan auto vadītāja. Daudzi ekonomiskie rādītāji valstī iet uz augšu, ceļi kļūst arvien labāki, auto, ar ko braucam, jaunāki, un 2019. gadā Latvija kopā ar vēl septiņām ES dalībvalstīm uzrādīja vēsturiski zemāko nāves gadījumu skaitu ceļu satiksmes negadījumos. Tajā pašā laikā, šķiet, ka ne katrs gadu no gada jūtamies drošāk, pārvietojoties kājām, ar velosipēdu vai auto.
Arī “Neste Latvija” veiktā aptauja par to, vai Latvijas iedzīvotāji uz gājēju pārejām jūtas droši, parādījusi, ka vairāk nekā puse jeb 59% aptaujāto uz gājēju pārejām jūtas drīzāk nedroši vai pilnībā nedroši, pat neskatoties uz to, ka gājēju pārejas mēdz būt arī labi izgaismotas. Savukārt 38 % no respondentiem diennakts tumšajā laikā jūtas droši uz gājēju pārejām. Jāteic, ka esmu pārsteigta arī par šiem 38% cilvēku, kas jūtas droši, pat ja runa ir tieši par gājēju pārejām. Esmu no tām, kura vilcināsies iet pāri pārejai, kamēr nebūšu pārliecināta, ka auto bremzēs un arī pagūs to izdarīt pirms pārejas. Tas noteikti kādam autovadītājam var šķist kaitinoši, bet tas tomēr labāk nekā situācijas, kad gājējam liekas, ka mašīna viņu redz, autovadītājam, ka gājējs viņu noteikti redz, bet kādu iemeslu dēļ nepamana ne viens, ne otrs. Tad iznākums var būt gaužām bēdīgs.
Te jāpiemin arī šī laika tendence – dažādu viedierīču, tostarp mobilā telefona, lietošana gan starp gājējiem, gan autovadītājiem. Pasaules Veselības organizācija norādījusi, ka šo ierīču lietošana transportlīdzekļa vadīšanas laikā (pat izmantojot brīvroku režīmu) palielina ceļu satiksmes negadījumu risku četras reizes, savukārt citu mobilo saziņas veidu izmantošana, piemēram, īsziņas sūtīšana, palielina risku aptuveni 23 reizes. Arī autovadītāja reakcijas laiks mobilā telefona lietošanas laikā ir par 50% garāks.
Ieskatoties Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pieejamajā informācijā par ceļu satiksmes negadījumiem, redzams, ka šogad Latvijā diemžēl jau četri cilvēki gājuši bojā ceļu satiksmes negadījumos. Iepriekšējo gadu statistika liecina, ka kopējais skaits ir mainīgs, tā 2022. gadā tie bija 112 bojā gājušie (jāņem vērā, ka dati vēl var nedaudz mainīties), 2021. – 147; 2020. – 139; 2019. – 132; 2016. gadā – 158. CSDD arī norāda, ka Latvijas Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027.gadam mērķis bija 2022. gadā nepārsniegt 65 bojā gājušos uz miljonu iedzīvotāju, ko arī izdevies sasniegt, jo 112 bojā gājušie ir 60 uz miljonu iedzīvotāju. 2021. gadā ES vidējais līmenis bija 45. Šis gads vēl tikai iesācies, ko tas nesīs, rādīs laiks.
Jāteic, ka katrā no šiem lauciņiem ir vēl gana, ko darīt. Runājot par gājējiem, arvien nereti ir situācijas, kad tumšajā diennakts laikā cilvēkiem nav atstarojošās vestes vai citu atstarojošu elementu, kas ļautu gājēju pamanīt. Tā ir pat cilvēkiem, kuri pārvietojas pa neapgaismotu lauku ceļu malām, kur tos saskatīt ir praktiski neiespējami.
Savukārt runājot par transportlīdzekļiem, arvien un arvien lasāmas ziņas, ka reidos atklāti daudzi autovadītāji, kuru mašīnas ir pārāk sliktā stāvoklī vai riepu protektors ir pārāk nodilis, lai būtu droši ar tādām pārvietoties, neapdraudot sevi un apkārtējos.
Īpašu satraukumu rada elektroskrejriteņi, ar kuriem ātrumu var uzņemt gana lielu, bet to vadītāji ne vienmēr ievēro visus drošības pasākumus. Diemžēl arī ar tiem notiek satiksmes negadījumi.
Domājot par ceļu infrastruktūru, lai gan, no vienas puses, ja, piemēram, brauc pa ceļu Cēsis – Rīga un salīdzina, kāds tas bija pirms desmit gadiem un kāds ir tagad, kur vienīgais nelīdzenais posms šobrīd tiek labots, uzlabojumi ir acīmredzami. Taču tumšā laikā vai sliktas redzamības apstākļos, kad snieg vai līst, brīžiem uz ceļa var rasties situācija, ka jābrauc pēc sajūtām, nevis pēc tā, ko redzi, jo redzamība ir praktiski nekāda. Tādos brīžos aizdomājos, nez kā Latvijā jūtas ārzemnieki, nokļūstot kādā no remondarbu posmiem un mēģinot saprast, kā to labāk izbraukt. Pirmajā piegājienā varētu būt ļoti sarežģīti.
Komentāri