Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Vienīgā izeja – Briseles “smadzenes”

Druva
23:00
29.05.2008
23

Aivars Lapšāns ir mūziķis, dzejnieks, komponists. Par savas dzīves gaitām viņš stāsta: ”Kaut esmu daudz ceļojis pa pasauli, vienmēr atgriežos savā skaistuma mājvietā, Raiskumā. Te rakstu dzeju un dziesmas. Te esmu vienotībā ar sevi.”

Jau 80. gados A.Lapšāns rakstīja dziesmas par Latvijas neatkarību un, tās dziedot, cilvēkiem sludināja – mūsu tēvzemei ir jābūt neatkarīgai. Vispopulārākā dziesma bija ”Latvijas zelts – brīvība”.

Četrus gadus dzīvojot ES, raiskumietis novērojis, ka tā sadalās šķautnēs – Eiropas cilvēki, valstu politiskās un ekonomiskās intereses, nāciju kultūra caur etnisko identitāti, Dieva noliktās kārtības ievērošana.

”Ekonomisko izaugsmi nevar vērtēt caur ES prizmu. Pasaulē ir daudz attīstītu valstu, kas nav nevienā savienībā. Manuprāt, Latvija nav meklējusi citus variantus, kā augt un pilnveidoties. Taču jāsaprot – tādā valsts neatkarības atjaunošanas sistēmā, kāda bija Latvijai, iestāšanās ES bija vienīgais ceļš, kā izkļūt no pēcpadomju krīzes. Kopš 90. gadiem Latvijas politiku nedemokrātiskā ceļā ir bīdījuši noziedzīgi grupējumi. Ar varas un naudas manipulācijām tie valsti pastāvīgi biedēja par nestabilitāti. Latvija ir novesta līdz kliņķim. Vienīgā izeja ir Briseles smadzenes,” viedoklī dalās A.Lapšāns.

Pieminot Latvijas vajadzības un naudas dotācijas, esot eiro zonā, A.Lapšāns stāsta, ka Latvijai bija tiesības pieprasīt vienlīdzīgu naudas sadalījumu, jo tā bija PSRS sagrāves flagmanis. Vācija nav pat atvainojusies Latvijai par 2. pasaules kara postu, nav arī atdevusi nozagto un joprojām pelnošo ”Minox” un citas ražotnes. ”Es redzu, Latvija atkal ir iestājusies savienībā, kur to izmanto Eiropas valstu izdevīgākam stratēģiskam maršrutam gan ekonomikā, gan militārijā. Redzams, ka ”VEF” (Valsts elektrotehniskā fabrika) ražotos elektrības skapjus nomaina ”Siemens”, ”RAF” (Rīgas autobusu fabrika) – ”Mercedes”, pārtiku – Eiropas ražojumi,” komentē A. Lapšāns, atzīstot, ka, iestājoties ES, valsts iedzīvotājiem ir vienkāršākas komunikācijas, kultūras sakaru veidošanas un brīvākas ceļošanas iespējas. Viņš stāsta, ka Eiropas valstu cilvēki ir atvērti sadarbībai. To pieredzējis pats, saņemot un izmantojot piedāvājumus projektiem.

”Vien savādi šķiet, ka Latvijas sadarbība ar Norvēģiju, kas nav ES dalībvalsts, ir visaugstākā līmenī. Braucot uz turieni, nav vajadzīgas vīzas, un robežkontrole, braucot ar automašīnu, nepastāv. Visi ir laipni gaidīti,” stāsta A.Lapšāns.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
19

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi