Nesen Latvijas Radio 1 izskanēja pārraide par problēmu, ka bērnu un jauniešu savstarpējā sazināšanās notiek angliski un dzimtā valoda miksēta ar angļu valodas vārdiem. Līdzīgs raidījums, šķiet, pavisam nesen bija skatāms arī televīzijā.
No pieredzes zinu, ka vecākā paaudze mudina bērnus apgūt krievu valodu, bet to, ka bērni mūsdienās var vieglāk sarunāties angļu valodā, tomēr par labu esam neatzīst. Kāpēc? Acīmredzot rodas bažas, ka mūsu pašu mazās tautiņas nacionālā valoda izsīks pavisam. Papētot šo jautājumu, ir skaidrs, ka bažām tāda izteikta pamata nav. To apstiprina gan latviešu valodas pārzinātāji, gan citi speciālisti, norādot, ka dzīvojam laikmetā, kur ļoti daudz no ikdienas saziņas un tehnoloģiju iespējām gribot negribot ir iestrādātas tieši šajā pasaulē vienā no visizplatītākajām valodām.
Te uz lietu jāparaugās arī no otras puses – vēl pirms gadiem desmit ārkārtīgi moderni šeit, Latvijā, bija sūtīt bērnus uz starptautiskām skolām, kurās, starp citu, latviešu valodu māca četras reizes mazākā apjomā nekā valsts skolās, latviešu valoda tad kļūst par svešvalodas priekšmetu. Latvijas Internacionālās skolas administratīvā asistente Madara Pole apstiprina – bez labām dzimtās valodas zināšanām bērnam ir daudz grūtāk iemācīties kādu svešvalodu: “Aptuveni 20% no mūsu skolas audzēkņiem ir latvieši. Galvenie iemesli, kādēļ vecāki bērnus izvēlas sūtīt uz mūsu skolu, ir starptautiska vide, moderna izglītības sistēma, angļu valoda kā pamatvaloda, IB diploms, kas palīdz iekļūt pasaulē atzītās skolās. Mūsu skolā jaunāko klašu bērniem ir iespēja savas dzimtās valodas (latviešu vai krievu) prasmes uzturēt un arī uzlabot ar īpašas programmas “Mother Tongue” (mātes valoda) palīdzību, kuras laikā skolēni konkrēto tēmu apgūst ne tikai angļu valodā, bet arī dzimtajā. Savu audzēkņu vecākiem un arī pašiem audzēkņiem pastāvīgi atgādinām, ka mājās ir jālieto dzimtā valoda – jāsarunājas, jālasa grāmatas, jāskatās filmas un izglītojoši raidījumi tieši dzimtajā valodā.”
No otras puses, jaunā paaudze, kas aug, sarunvalodā patiešām lieto daudz anglicismu, bet ko lai saka par mūsu vecāku un vecvecāku paaudzēm? Krievu sarunvalodas iespraukumu nebūt netrūkst.
Pārstāvot jauniešu vecuma grupu, gribas atzīt, ka varbūt angļu valodas piejaukums pat ir ausij tīkamāks nekā mūsu lielā kaimiņa un netīkamās vēstures uzspiestais.
Vēl ir šīs parādības vai problēmas trešā puse. Skolas sistēmai būtu jārada interese bērniem un jauniešiem tieši par latviešu valodu kā tādu. Obligātā, piespiedu kārtā lasāmā literatūra pat manos skolas gados tā arī bieži vien palika neatvērta. Prieks vērot tās izglītības iestādes, kas bērnus mudina uz lasīšanu un tādējādi veicina latviešu valodas krājuma bagātināšanu un valodas izjūtu kopumā caur viņu vecumposmam interesējošām tēmām, piemēram, aicinot bērnus pēc brīvas izvēles reizi mēnesī izlasīt vienu grāmatu. No manu meitu pieredzes skolā zinu, ka bērniem šī nodarbe ļoti patīk un katrs ir lepns par izlasīto, un ar aizrautību labprāt sacenšas ar klasesbiedriem izlasīto lappušu skaita vai sižeta oriģinalitātes sakarā.
Kā rāda statistika, pēdējos gados nudien angļu valodas centralizēto eksāmenu rezultāti ir augstāki nekā rezultāti latviešu valodā. Piemēram, pērn vidējais rezultāts valstī angļu valodas centralizētajā eksāmenā bija 66,6 %, bet latviešu valodas eksāmenā 51,2%. Ja angļu valodas iekļūšanas sarunvalodā skeptiķi ņem par piemēru šos datus, tad būtu jāvērš uzmanība arī uz citām svešvalodām un to rādītājiem centralizētajos eksāmenos, piemēram, franču valodas vidējais līmenis ir krietni vien augstāks – 75,8 %, bet, lūk, tik ļoti pierastās krievu valodas līmenis pat pārsniedz franču valodas prasmi ar 76,4%. Kāpēc neuztraucamies tik ļoti par to, cik daudz ikdienas sarunvalodā ir krievu valodas žargona, tai skaitā visi cenzējamie vārdi un pat tie, ko ļoti labi var iztulkot latviešu valodā?
Latviešu valodas pētnieks Andrejs Veisbergs atzīst, ka centralizēto eksāmenu rezultāti nekādā veidā neparāda reālo valodu situāciju valstī: “Eksāmena rezultāti tomēr norāda iemācītās vielas apguvi, tas nekādā ziņā nav objektīvs vispārējo, kopējo zināšanu atspoguļojums. Tas pats attiecas uz latviešu valodas prasmēm, piemēram, ir cilvēks, kas brīnišķīgi runā latviski, bet viņam nav ne jausmas, kas ir izteicējs, partikula vai kā vispār analizēt teikuma struktūru. Un otrādi.” Arī valodnieks uzsver, ka mūsdienās latviešu valoda un literatūra skolās būtu mācāma citādi.
Katras valodas zināšanas ir milzīgs ieguvums, nevaru teikt, ka mani kā vecāku ārkārtīgi satrauktu manu bērnu prasmes ikdienā lietot angļu valodu. Laikmeti mainās, paaudzes mainās, jāmainās arī apstākļiem.
Komentāri