Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm.
Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien skandina, ka vecākiem vairāk laika jāpavada kopā ar bērniem, jāatpūšas. Viss jau pareizi, tikai tiek aizmirsts, ka vecākiem jāstrādā, ka viņiem atvaļinājums gadā ir mēnesis, bet skolēnu brīvlaiks trīs mēneši un arī bērnudārzu kolektīvi atpūšas. Ko darīt vecākiem? Nākamo otrklasnieku vienu mājās atstāt nav droši, nemaz nerunājot par bērnudārznieku, lai cik viņš būtu prātīgs. Tad nu vecāki viens pēc otra ņem pa nedēļai brīvu, izmanto bezalgas atvaļinājumu, lai pārdzīvotu citu atvaļinājuma laiku.
Sākumskolas skolēnus atstāt vienus uz visu dienu pat nedrīkst uzdrošināties, jo neviens nevar pateikt, kas var notikt. Nav kā vecos laikos, kad bērnus varēja aizsūtīt uz laukiem vai nodot pieskatīšanā vecvecākiem. Laukos nu jau dzīvo vecvecmāmiņas, kuras neuzņemsies pieskatīt mazos ziķerus, bet vecmāmiņām pašām ir jāstrādā. Labi, ja viņas iekļaujas bērnu atvaļinājuma grafikā un kādu nedēļu gādā par dzimtas jaunākajiem.
Kad par šo jautājumu vecāki sāk runāt, uzreiz tiek atgādināts, lai atvases sūta uz nometnēm, jo ir taču tik plašs piedāvājums. Tā ir, bet, cik daudzas ģimenes to var finansiāli atļauties. Protams, tā ir katra bērna vecāku problēma – ko viņu bērni darīs vasarā. Arī tāpēc ik pa laikam izskan, ka mācību gads jāpagarina. Varbūt vismaz jaunāko klašu skolēniem, kuri nedrīkst visu dienu palikt vieni. Tad skolēnu vecāki kādu nedēļu vairāk varēs veltīt savam ikdienas darbam.
Nebūt ne vienkāršāka situācija ir bērnudārznieku vecākiem. “Mammamuntetiem.lv” pērnvasar veica aptauju “Bērnudārzs vasarā”, kurā savu viedokli izteica 2533 vecāki no visas Latvijas. Aptaujā piedalījās 39 % vecāku no Rīgas, 61 % no citām pilsētām un vietām Latvijā. Uz jautājumu “Vai esat apmierināti ar bērnudārza darba kārtību vasarā?” teju puse vecāku ir atbildējuši ar “jā” (52 %) un otra puse (48 %) ar “nē”. Tikai 4 % respondentu norādījuši, ka vasarā viņu atvases bērnudārzs strādā, kā ierasts. Piektā daļa vecāku (20 %) atklāj, ka dārziņa pakalpojums ir pieejams visu vasaru, taču tiek piedāvātas apvienotās grupas, savukārt 30 % – piedāvāts apmeklēt citu bērnudārzu. Pārējiem uz noteiktu laiku bērnudārza pakalpojums nav pieejams vispār.
Pašvaldības uzdevums ir ne tikai nodrošināt bērnudārzu katram bērnam, bet arī nodrošināt nepārtrauktu pakalpojuma pieejamību. Un nepārtrauktību var interpretēt – vienu dārziņu slēdz, piedāvā vietas citā. Viss kārtībā – pakalpojums ir pieejams. Bet kā jūtas bērni, kuru nākotne ir, vismaz vārdos, tik svarīga, kuru emocionālā, fiziskā labbūtība tā rūp? Kaut kā divkosīgi izklausās. Viss bērniem un ģimenēm, bet tā, lai nekas nemainās vecajā modelī, kas bija dzīvotspējīgs tad, kad sabiedrībā bija iespējams cits paaudžu attiecību modelis. Tas bija vienkāršs – vecāki strādā, vecvecāki audzina mazbērnus. Atliek palasīt sabiedrībā pazīstamu cilvēku dzīvesstāstus, daudzos jo daudzos uzsvērts – vecāki strādāja, caurām dienām biju kopā ar vecvecākiem. Kā šo dzīvotnespējīgo modeli mainīt? Ne jau pazeminot pensijas vecumu, bet nodrošinot iespēju strādājošajiem, kuri audzina bērnus, strādāt. Bērnudārzu kārtība ir pašvaldību, bet skolu – valsts ziņā.
Ja patiesi domājam par jaunajām ģimenēm un bērniem, vai sarežģīti paspert solīti pretī, lai arī vecāki vasarā var pavadīt laiku kopā ar bērniem.
Komentāri