Vētrainais maijs

Šis mēnesis ir vētrains politiskajās norisēs, un Latvijā, arī Eiropas Savienības (ES) valstīs, politiku ietekmē arī
gaidāmās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas.

Starptautiskajā politikā par vienu no skaļākajiem notikumiem kļuva Krievijas publiskotie plāni. Proti, Krievijas varas iestādes paziņojušas par plāniem vienpusējā kārtā pārskatīt jūras robežas ar Lietuvu un Somiju. Maskava grasās pasludināt par saviem iekšējiem ūdeņiem akvatorija daļu Baltijas jūras Somu līča austrumos, kā arī pie Baltijskas un Zeļenogradskas pilsētām Kara­ļau­ču jeb Kaļiņingradas apgabalā.

Paziņojums par to bija ievietots Krievijas Aizsardzības ministrijas mājaslapā. Tiesa gan, trešdien pēc tam, kad par to paziņoja Krievijas propagandas aģentūras “TASS” un “RIA Novosti”, atsaucoties uz anonīmiem militārajiem avotiem, paziņojums no mājaslapas tika izņemts. Protams, vienpusēji robežas nevar mainīt, ja to grib darīt, tad vajadzīga armijas palīdzība. Eksperti uzskata, ka Krievija nespēj atklāt otru fronti, turklāt minētās valstis ir NATO sastāvā. Tādēļ, iespējams, tā ir Eiropas biedēšana un nolūks uzzināt, kā uz to reaģēs NATO, bet situāciju tas gan var saasināt.

Krievija 16. maijā ir palaidusi kosmosā Zemes mākslīgo pavadoni, kas, visticamāk, ir kosmosa ierocis, ar ko var veikt triecienus citiem satelītiem, paziņoja NATO. Neskaidrības un nenoteiktību raisa arī Amerikas nostāja jautājumā par tās ieroču izmantošanu Krie­vijas teritorijā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā ASV izdevumam “The New York Times” pau­da neizpratni par Vašingtonas nevēlēšanos atļaut izmantot amerikāņu ieročus, lai uzbruktu Krievijas teritorijā. Zelenskis sacīja, ka Krievija pie Ukrainas robežas ir savilkusi vairākus desmitus tūkstošus karavīru un bruņutehniku, taču ukraiņiem ir liegts tiem uzbrukt ar ASV piegādātajiem ieročiem, lai nepieļautu jaunu iebrukumu savas valsts teritorijā. Aizliegumu apstiprināja arī  ASV Aizsardzības departamenta pārstāvis Patriks Raiders. Viņš paziņoja, ka Vašingtona nemainīs savu pozīciju attiecībā uz amerikāņu ieroču izmantošanu. Savukārt 13 ASV Kongresa deputāti no Republikāņu un Demo­krātu partijas ir vērsušies pie aizsardzības sekretāra Loida Ostina ar aicinājumu atļaut Ukrainai izmantot amerikāņu ieročus uzbrukumiem Krievijas teritorijā. Viņu aicinājumu atbalsta arī Pārstāvju palātas spīkers Maiks Džonsons. Ukrainas eksperti uzskata, ka Kongresā nostāja mainās, bet Baltais nams ir tas, kurš ir pret amerikāņu ieroču izmantošanu  Krievijas teritorijā. Tikmēr Polija apspriež iespēju palīdzēt Ukrainai un notriekt Krievijas raķetes Ukrainas gaisa telpā, ja tās neatrodas tālu no robežas.

Kamēr politikā notiek kārtējās “riņķa dejas”, karš Ukrainā turpinās. Krievija ceturtdienas rītā bija zaudējusi aptuveni 497 700 militārpersonas, un acīmredzot šonedēļ šis skaitlis sasniegs pusmiljonu. Protams, Krieviju tas nav apturējis. Piemēram, trešdien dienas pirmajā pusē agresorvalsts divdesmit minūšu laikā izšāva uz Harkivu 15 raķetes, ir 16 ievainotie un bojā gājuši 6 cilvēki. Krievijā notiek plaša filtrācijas nometņu celtniecība okupēto Ukrainas rajonu iedzīvotājiem, apgalvojot, ka tās būšot pionieriem. Kopumā jāteic, ka politiskā ainava ir pretrunīga un raiba. Pēc Eiropas Pralamenta vēlēšanām būs skaidrs, vai tā kļūs vēl raibāka un bīstamāka, vai vēlētāji būs balsojuši par radikāli noskaņotiem deputātu kandidātiem gan labajā, gan kreisajā politikas spektra pusē.