Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Vēstures mācības

Jānis Gabrāns
11:20
18.03.2022
17

Kad pandēmija bija pilnā sparā, meita teica, ka nu būs, ko stāstīt bērniem un mazbērniem. Kad sākās karš Ukrainā, viņa teica, ka nu jau ir par daudz, pietika ar pandēmiju. Laikam jau katrai paaudzei jāpieredz kāds pārdzīvojums, jābūt kādu pārmaiņu lieciniekiem. Mani vecāki vēl pieredzēja 2.pasaules karu, manā laikā notika karš Afganistānā, kas ilga desmit gadu līdz pat Atmodai un kurā pret savu gribu tika iesaistīti un gāja bojā vai tika sakropļoti arī daudzi latviešu puiši.

Palasot informāciju par to, kā PSRS attaisnoja šo iebrukumu, var rast lielas līdzības ar situāciju Ukrainā. PSRS eksistēja divas oficiālās versijas, kāpēc nepieciešams karot Afganistānā. Pirmā, ka tas ir internacionāls pienākums pret brālīgo afgāņu tautu. Otrā – par PSRS dienvidu robežu aizsargāšanu un amerikāņu raķešu iekārtām, kas būtu izvietotas Afganistānā, ja padomju karaspēks nebūtu paspējis ienākt. Arī savu iebrukumu Ukrainā Krievija pamatoja līdzīgos iemeslos, lai gan visa pasaule saprot, ka neviens no tiem neatbilst patiesībai.

Meitai, kura dzimusi jau brīvā Latvijā, jāpiedzīvo karš Ukrainā. Cerams, tikai Ukrainā.

Vēl kāda līdzība. Mēs Atmodas laikā stāvējām Rīgā uz barikādēm, kopīgi dziedot dziesmas, meita bija klāt pirmajā atbalsta koncertā Ukrainai, kas notika Rīgā pie Kongresu nama.

Pēc katra kara gan iestājas zināms miera periods, ļoti gribas cerēt, ka tā būs arī pēc šī. Tas gan laikam lielā mērā atkarīgs no kara iznākuma, bet pasaules pieredze rāda, ka vairumā gadījumu iebrucējs paliek zaudētājos. Saglabāju pārliecību, ka tā būs arī šoreiz. Nav iespējams uzvarēt karu, kurā iebrucēju vada tikai pavēles, bailes vai nauda, bet otru pusi – Tēvzemes mīlestība un pamatots naids pret agresoru, kurš nogalina un posta.

Pēc šī kara vēl ilgi tiks meklētas atbildes uz daudziem – kā un kāpēc. Kā tauta, kas zaudēja cilvēku miljonus 2.pasaules karā, lai uzvarētu fašismu, pati kļuva par iebrucēju? Man atbildes šobrīd nav. Bet varbūt to var meklēt komponista Artura Maskata atziņā: “Dievs ir devis izvēles iespējas. Tā ir visbūtiskākā cilvēka problēma.”

Izvēles iespēja. Krievijai bija izvēles iespējas būt līdzvērtīgam partnerim pasaules politikā un ekonomikā, taču jau pirms daudziem gadiem tā izvēlējās pretējo ceļu, kas noveda pie šī brīža situācijas, kad no viņiem novērsusies visa pasaule. Nākamās paaudzes vēsturnieki, politologi, ekonomiski varēs pētīt, kāpēc tā notika, lai, cerams, to neatkārtotu. Diemžēl redzam, ka vēstures skarbās mācības netiek ņemtas vērā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi