Kad pandēmija bija pilnā sparā, meita teica, ka nu būs, ko stāstīt bērniem un mazbērniem. Kad sākās karš Ukrainā, viņa teica, ka nu jau ir par daudz, pietika ar pandēmiju. Laikam jau katrai paaudzei jāpieredz kāds pārdzīvojums, jābūt kādu pārmaiņu lieciniekiem. Mani vecāki vēl pieredzēja 2.pasaules karu, manā laikā notika karš Afganistānā, kas ilga desmit gadu līdz pat Atmodai un kurā pret savu gribu tika iesaistīti un gāja bojā vai tika sakropļoti arī daudzi latviešu puiši.
Palasot informāciju par to, kā PSRS attaisnoja šo iebrukumu, var rast lielas līdzības ar situāciju Ukrainā. PSRS eksistēja divas oficiālās versijas, kāpēc nepieciešams karot Afganistānā. Pirmā, ka tas ir internacionāls pienākums pret brālīgo afgāņu tautu. Otrā – par PSRS dienvidu robežu aizsargāšanu un amerikāņu raķešu iekārtām, kas būtu izvietotas Afganistānā, ja padomju karaspēks nebūtu paspējis ienākt. Arī savu iebrukumu Ukrainā Krievija pamatoja līdzīgos iemeslos, lai gan visa pasaule saprot, ka neviens no tiem neatbilst patiesībai.
Meitai, kura dzimusi jau brīvā Latvijā, jāpiedzīvo karš Ukrainā. Cerams, tikai Ukrainā.
Vēl kāda līdzība. Mēs Atmodas laikā stāvējām Rīgā uz barikādēm, kopīgi dziedot dziesmas, meita bija klāt pirmajā atbalsta koncertā Ukrainai, kas notika Rīgā pie Kongresu nama.
Pēc katra kara gan iestājas zināms miera periods, ļoti gribas cerēt, ka tā būs arī pēc šī. Tas gan laikam lielā mērā atkarīgs no kara iznākuma, bet pasaules pieredze rāda, ka vairumā gadījumu iebrucējs paliek zaudētājos. Saglabāju pārliecību, ka tā būs arī šoreiz. Nav iespējams uzvarēt karu, kurā iebrucēju vada tikai pavēles, bailes vai nauda, bet otru pusi – Tēvzemes mīlestība un pamatots naids pret agresoru, kurš nogalina un posta.
Pēc šī kara vēl ilgi tiks meklētas atbildes uz daudziem – kā un kāpēc. Kā tauta, kas zaudēja cilvēku miljonus 2.pasaules karā, lai uzvarētu fašismu, pati kļuva par iebrucēju? Man atbildes šobrīd nav. Bet varbūt to var meklēt komponista Artura Maskata atziņā: “Dievs ir devis izvēles iespējas. Tā ir visbūtiskākā cilvēka problēma.”
Izvēles iespēja. Krievijai bija izvēles iespējas būt līdzvērtīgam partnerim pasaules politikā un ekonomikā, taču jau pirms daudziem gadiem tā izvēlējās pretējo ceļu, kas noveda pie šī brīža situācijas, kad no viņiem novērsusies visa pasaule. Nākamās paaudzes vēsturnieki, politologi, ekonomiski varēs pētīt, kāpēc tā notika, lai, cerams, to neatkārtotu. Diemžēl redzam, ka vēstures skarbās mācības netiek ņemtas vērā.
Komentāri