Vidzemes slimnīcā notika diskusija par veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanu. Tajā piedalījās Vidzemes plānošanas reģiona vietējo un rajona pašvaldību, kā arī veselības aprūpes iestāžu pārstāvji un Veselības ministrijas valsts sekretārs Armands Ploriņš un valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis, lai skaidrotu, kāpēc bija nepieciešamas tik krasas reformas sistēmā un tās finansēšanas modelī.
Jāatgādina, ka kopš 1. marta spēkā ir valdības apstiprinātie grozījumi, kuros būtiskākais – palielinātas pacienta iemaksas par ģimenes ārsta un speciālista konsultāciju, ārstēšanos stacionārā.
Ministrijas speciālisti jau izvērtējuši divu nedēļu darba rezultātus un saka – nav būtiski samazinājies pacientu skaits. Tas nozīmē, ka veselības aprūpes sistēma funkcionēs un iedzīvotājiem būs droša pakalpojumu pieejamība visos reģionos.
Veselības ministrijas valsts sekretārs Armands Ploriņš: “2009. gadā budžets, ko tērēt veselības aprūpei, bija par 40 miljoniem mazāks nekā pērn. Taču tie bija tikai skaitļi. Būtisku sadārdzinājumu un korekcijas ienesa energoresursu sadārdzināšanās, arī pievienotās vērtības nodokļa likmes paaugstināšana medikamentiem un tehnoloģiju iegādei, un tas nozīmēja, ka reāli trūkst ap 100 miljoniem latu. Sanāca, ka veselības aprūpe šajā gadā jānodrošina, tērējot par 20 procentiem mazāk, nekā šiem mērķiem tika izlietots 2008. gadā. Tāpēc veikti veselības pakalpojumu finansējuma grozījumi, kas nozīmē, ka pacients, maksājot par ārstēšanās dienu stacionārā 12 latus, jau tieši piedalās, iemaksājot reālu papildu finansējumu ārstniecības iestādēm, lai tās nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu.
Statistika, ko esam saņēmuši no stacionāriem, liecina, ka Universitātes slimnīcās Rīgā un daudzprofilu slimnīcās, kas darbojas arī reģionos – Daugavpilī, Valmierā un Liepājā -, pacientu skaits pakalpojuma cenas paaugstināšanās dēļ nav sarucis, nav sarucis arī veikto operāciju skaits.
Tajā pašā laikā gribētu mudināt mazās un lokālās slimnīcas nekoncentrēties uz stacionāro pakalpojumu sniegšanu, jo diennakts stacionāra izmaksas ir ļoti dārgas. Ir pētījumi, ka uz 1,5 miljoniem iedzīvotāju valstī ir nepieciešama viena plaša daudzprofilu slimnīca, tas nozīmē, ka teorētiski Latvijā pietiktu ar diviem vērienīgiem stacionāriem.
Tajā paša laikā citur Eiropā daudz plašāk tiek nodrošināta ambulatorā palīdzība un dažādoti ambulatorie pakalpojumi. Un par šādu izvēli es ieteiktu padomāt mazajām un arī dažām lokālajām slimnīcām. Pašlaik Veselības ministrijas prioritāte ir pakalpojumu nodrošināšana bērniem un grūtniecēm, un prioritāte neizpaužas tikai uz papīra, jo bērnu klīniskajai slimnīcai nav samazināts budžets ne par santīmu. Ministrijas prioritāte ir arī speciālās programmas, piemēram, kardioloģija, nefroloģija un ķirurģiskie pakalpojumi. Tas nozīmē, ka nākamais solis, ko spersim – vērtēsim, kuros stacionāros šos pakalpojumus valsts pirks. Notiks pakalpojumu koncentrēšana, jo tiešām neļausim visiem stacionāriem – daudzprofilu, lokālajiem un mazajiem – vienmērīgi nogrimt.
Pašreizējais valdības uzstādījums – sfērā budžets jāsamazina par 20 miljoniem latu. Esam noteikuši, ka ekonomēsim uz administratīvo struktūru. Pēc garām diskusijām ir piekrists, ka laikā, kad visā tautsaimniecībā darba samaksa tiks mazināta par 20 procentiem, veselības aprūpē strādājošajiem arī samazinās atalgojumu, bet par 10 procentiem.
Tā ir sliktā ziņa nozarē, bet labā ziņa – jau aprīlī būs izstrādāts likums par brīvprātīgo veselības apdrošināšanu. Tas nozīmē, ka katrs cilvēks, lai sevi pasargātu no finansiālā riska, varēs iegādāties polisi. Tā nemaksās vairs simtos latu, tā būs daudz, daudz lētāka, bet pagaidām summu nevaram nosaukt. Kāpēc lētāka? Tāpēc, ka polisē būs noteikti vien tiešie pakalpojumi veselības aprūpei, tur nebūs apdrošinājuma apmaksas masāžām, sporta nodarbībām, briļļu iegādei, kas polisi būtiski sadārdzināja.
Vēl tiek veidots neatliekamais medicīniskās palīdzības dienests, kura izveides un darbības nodrošināšana arī ir prioritāra. Vienotais dienests nozīmētu, ka neatliekama medicīniskā palīdzība ir pieejama pilsētās, reģionos, laukos, un mazinātu risku, ka dažādu iemeslu dēļ, arī trūkstot sociālām garantijām, cilvēki paliek bez medicīniskās aprūpes un valsts nodrošinātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.” Publicēšanai sagatavojusi
Ilze Kalniņa
Komentāri