Veselības ministrija kopā ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru (VOAVA) pašlaik meklē atbildi uz jautājumu – cik pacientiem nākamgad būs jāmaksā par ārstēšanos slimnīcā, cik maksās vizīte pie ģimenes ārsta.
Pirms taupības režīma stāšanās spēkā vēl tika lēsts, ka ģimenes ārsti saņems papildus finansējumu 300 latu apmērā un tik apgriezti neizskatījās stacionāru budžeti. Pieņemtais ekonomikas stabilizācijas plāns nozīmēja arī daudz lielāku taupību dažādu nozaru ministrijās. Veselības ministrijas budžets ir samazinājies par vairāk nekā 44 miljoniem latu, kaut iesākumā bijis plānots atteikties vien no šīs summas puses.
Tas nozīmē – ģimenes ārstiem piemaksas nebūs un par vizīti pie ārsta nāksies maksāt ne tikai latu ierasto 50 santīmu vietā, bet vairāk. Bet ārstēšanās stacionārā slimniekam jau varētu maksāt pat 10 latu. Vai tā? “Druva” sarunājās ar Cēsu rajona slimnīcas direktoru Guntaru Knikstu, kurš sacīja: “Noteikti, ka pacientiem nāksies maksāt vairāk, bet par konkrētu naudas summu, pakalpojumu cenu maiņu nevaru runāt, kamēr nezinu budžetu un VOAVA lēmumus.” Tajā pašā laikā G. Kniksts bija apņēmības pilns meklēt papildus finansējuma avotus – Eiropas un Skandināvijas valstu sabiedriskos fondus, kuri gatavi ieguldīt līdzekļus ilglaicīgos sadarbības projektos, kas sekmētu stacionāra infrastruktūras attīstību.
Arī ģimenes ārsti joprojām nav vienojušies ar Veselības ministriju un VOAVA par jaunajiem līguma noteikumiem. Jāatgādina, ka ģimenes ārsti 2009. gadā prasīja papildu finansējumu – gandrīz 1000 latu mēnesī katrai Latvijā izveidotajai privātpraksei. Tika solīti minētie 300 lati, bet arī šīs naudas nebūs. Ko tas nozīmē pacientam?
Lauku Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja un ģimenes ārste Līga Kozlovska, paužot viedokli Latvijas Avīzei, sacījusi, ka, ja tiks paaugstinātas pakalpojumu cenas, tad laukos būs vairāk tādu slimnieku, kuri nespēs samaksāt, pie ārsta nedosies, pirms laika aizejot viņsaulē, vai ārsti darbu darīs bez maksas, domājot par savu pacientu. Asociācijas vadītāja uzsvērusi, ka jau tagad laukos ir gana cilvēku, kuri dzīvo vien no valsts garantētā iztikas minimuma.
Ir zināms, ka šīs nedēļas nogalē ārsti pulcēsies kopā Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas rīkotajā ārkārtas sēdē, kur paši ārsti izpratīs radušos situāciju pilnībā, tiks informēti par konkrētajiem Veselības ministrijas un VOAVA lēmumiem, kas šobrīd valstī ir pieņemti, un tad ārsti pieņems lēmumus.
“Druva” sazinājās ar vairākiem Cēsu rajonā strādājošiem ģimenes ārstiem, lai uzklausītu viedokli – kādas problēmas taupības plāns sagādās mediķiem, kādas pacientiem?
Liepas pagasta iedzīvotāju ģimenes ārste Ilona Prindule:
“Pašlaik ir ļoti nekonkrēta situācija, nav reālu faktu, informācijas, kādas būs finansiālās iespējas nākamajā gadā. Vispirms vēlos zināt, kāds finansējums būs noteikts ģimenes ārstiem, lai uzturētu praksi, kurš apmaksās izdevumus, kas saistāmi ar to pacientu izmeklēšanu un ārstēšanu, kas pieder no ārsta nodevas atbrīvotajai kategorijai – bērni, represētie, mazturīgie iedzīvotāji, grūtnieces. Un ir ļoti svarīgi, lai finansējums tiktu saglabāts vismaz pašreizējā apmērā. Kādi būs lēmumi, vēl nezinām. Noteikti strādāt būs grūtāk, pozitīvas pārmaiņas negaidām. Pieļauju, ka vairāk izmaksu būs pacientam. Vai iedzīvotāji spēs samaksāt par veselības aprūpi? Ja runājam par ģimenes ārsta apmeklējuma izmaksām, tad 50 santīmu nodeva bija ļoti niecīga. Es nevaru pateikt, cik pacientam būs jāmaksā. Viens lats vai divi. Manuprāt, pacientu nodevu vajadzētu diferencēt. Ja pensionārs, kurš ir hronisks pacients, maksā latu, tad strādājošs cilvēks, kurš ārstu apmeklē pāris reižu gadā profilakses nolūkos, varētu maksāt arī divus latus. Un tajā pašā laikā, ja atnāk cilvēks, kuram ir vajadzīga palīdzība un nav naudas, nekad taču to neatsaka.”
Straupes pagasta iedzīvotāju ģimenes ārste Maija Kapzema:
“Parakstīšu sadarbības līgumu ar VOAVA neatkarīgi no tā, kādi būs līguma nosacījumi arī no finansiālās puses. Galu galā ne nauda manā darbā ir galvenais. Svarīgāk ir strādāt pagastā un saviem pacientiem palīdzēt. Man negribas pašreizējā situācijā celt paniku, jo paši ģimenes ārsti zina par maz, lai situāciju vērtētu. Man nav konkrētu atbilžu par notiekošo. Cenas pacientam augs, bet nekad nav bijis tā, ka pacienti netiktu sūtīti tālākai izmeklēšanai, nesaņemtu mediķa padomu. Pagaidām tas visiem ir bijis iespējams, un domāju, ka tā arī būs. Ja runājam par pašreizējām cenām, tad tik tiešām mani pacienti ir bijuši izbrīnīti, ka par vizīti pie ģimenes ārsta ir jāmaksā vien 50 santīmi. Viņi saka, ka latu būtu gatavi dot.”
Jaunpiebalgas iedzīvotāju ģimenes ārste Ingrīda Brante:
“Ja runā par 300 latu piemaksu ģimenes ārsta praksei, kas sekotu, organizējot ģimenes ārsta dežūras sestdienās, es jau biju atteikusies. Pacienti mani var sameklēt paši, ja ir akūta nepieciešamība, bet organizēt regulāras dežūras lauku ārstam nav iespējams. To var praksēs, kur strādā astoņi speciālisti, tad strādāt ik astoto sestdienu nav tik sarežģīti. Pašlaik ir skaidrs, ka līdzšinējo finansējumu ģimenes ārstu prakses nesaņems un labāk neklāsies. Stingrs taupības režīms iestāsies arī ģimenes ārstu institūcijā. Ir ļoti daudz neskaidrību, kurš maksās par pacientiem, kuriem pēc likuma pienākas atlaides? Cik daudz pacientus varēsim nosūtīt pie speciālistiem, kā sekos finansējums? Cik daudz, ar kādām atlaidēm varēsim izrakstīt valsts kompensētos medikamentus? Mediķi streikoja un bija traktējums – ārsti un māsas domā par darba samaksu. Patiesībā runa bija par robiem veselības aprūpes sistēmā. Un tagad redzams, ka, trūkstot finansējumam, lielāki izdevumi būs pacientiem, taču uzskatu, ka ģimenes ārsti palīdzību pacientam – ar vai bez naudas – nekad neatteiks.” Sagatavojusi Ilze Kalniņa
Komentāri