Jau rīt, 8.jūnijā, Latvijā notiek Eiroparlamenta (EP) vēlēšanas. Tiesa gan, nobalsot varēja jau trīs dienas iepriekš.
Pēdējā SKDS aptauja pirms vēlēšanām liecina, ka piecu procentu barjeru pārsniegtu sešas partijas un partiju apvienības: Nacionālā apvienība, “Jaunā Vienotība”, “Saskaņa”, “Latvija pirmajā vietā”, “Latvijas attīstībai” un Apvienotais saraksts. Salīdzinot ar maiju, palielinājies to pilsoņu skaits, kuri vēlēšanās neplāno piedalīties – tie ir 18,9 procenti. Savukārt vēl nav izdomājuši, vai iet balsot, 16,7 procenti vēlētāju.
Ja vēlētāji rīkosies tieši tā, kā sacījuši aptaujā, tad EP iekļūtu astoņi politiskie spēki, jo, kā zināms, rezultāts tiek rēķināts, izmantojot formulu. Tādā gadījumā sešiem pievienotos vēl divi: “Progresīvie” un “Stabilitātei!”. Protams, katram mums droši vien ir nepatika pret kādu no minētajām partijām vai to apvienībām, bet jāteic, ka, manuprāt, šis reitingu saraksts labi raksturo pilsoņu dažādos uzskatus Latvijā. Turklāt latviešu un krievu valodā runājošo uzskati atšķiras, un par to ļoti labi liecina arī SKDS veiktā aptauja, kurā aptaujāja 1505 Latvijas pilsoņus, kurus lūdza neatkarīgi no tā, par kuru sarakstu paši balsos vēlēšanās, izraudzīties tos deviņus kandidātus, kurus viņi vēlētos redzēt kā EP deputātus no Latvijas.
Aptaujas anketā bija iekļauti 40 kandidāti no visiem sešpadsmit EP vēlēšanām pieteiktajiem sarakstiem. Neviens no kandidātiem, ko simboliskajā pirmajā deviņniekā ierindoja tie, kuru sarunvaloda ģimenē ir latviešu valoda, nav iekļuvis pirmajā deviņniekā, kas izveidojas, ņemot vērā tikai to pilsoņu atbildes, kuru sarunvaloda ģimenē ir krievu valoda. Īsi sakot, latviešu un krievu pilsoņu izvēle ļoti atšķiras.
To vidū, kas runā latviešu valodā, deviņi populārākie kandidāti ir: Valdis Dombrovskis (JV), Roberts Zīle (NA), Sandra Kalniete (JV), Artis Pabriks un Ivars Ījabs (abi no LA), Mārtiņš Staķis (P), Inese Vaidere (JV), Ināra Mūrniece un Rihards Kols no NA. To pilsoņu vidū, kuri ģimenē sarunājas krievu valodā, pats pirmais ir Nils Ušakovs, bet no t.s. latviešu partijām viņu popularitātes sarakstā ir iekļuvis tikai Vilis Krištopans un partijas vadītāja dēls Ričards Šlesers, abi no “Latvija pirmajā vietā”. Protams, vēlēšanu rezultātu noteiks tikai tie pilsoņi, kuri uz vēlēšanām aizies. Pieredze liecina, ka to partiju un apvienību vēlētāji, kuri ģimenē sarunājas krievu valodā, ir aktīvāki un viņiem nav vienalga, kurš Latviju pārstāvēs Eiropā.
Tikmēr karš Ukrainā turpinās un Krievija ir un būs mūsu kaimiņš. Vai kaut kas mainās Krievijas iedzīvotāju uzskatos – tajos, ko viņi pauž skaļi?
Levadas centra aptaujas, kas Krievijā notika maija beigās, liecina, ka palielinās atbalsts valsts institūcijām un Krievijā notiekošajiem procesiem. Visvairāk pozitīvo vērtējumu ir gados vecāko, turīgāko un arī televīzijas skatītāju vidū. Pēdējā mēneša laikā īpaši nav mainījies arī to Krievijas politiķu saraksts, kurus iedzīvotāji visvairāk atbalsta. Par Putina partiju “Vienotā Krievija” ir gatavi balsot divas trešdaļas Krievijas iedzīvotāju no tiem, kuri savu izvēli ir izdarījuši. 71 procents agresorvalsts iedzīvotāju uzskata, ka Krievijas politika ir pareiza, viss notiek “pareizajā virzienā”. Tātad šī gada maijā 71 procents domā, ka viss notiek pareizi (pirms gada tā domāja 69 procenti), bet 17 procenti domā, ka notiek nepareizā virzienā (pirms gada tā domāja 21 procents). Starp aptaujātajiem, kuri vecāki par 55 gadiem, notiekošo par pareizu uzskata 73 procenti, turīgāko vidū tā domā 75, bet televīzijas skatītāju vidū – 78 procenti iedzīvotāju. Starp tiem, kuri atbalsta Putinu, tādos uzskatos, ka viss notiek tā, kā tam ir jānotiek, un valsts politika ir pareiza, ir 80 procenti aptaujāto. Savukārt to vidū, kas ir vecumā no 25 līdz 40 gadiem un vecuma grupā 40 -50, ir vislielākais iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka Krievijas politika ir nepareiza: tā domā 17 procenti. To vidū, kuriem tik tikko pietiek naudas pārtikai, tādās domās jau ir 24 procenti. Starp tiem, kuri informācijas iegūšanai pamatā izmanto Youtube kanālus, valsts politiku par nepareizu uzskata 27 procenti aptaujāto. Nepārsteidz, ka Putina neatbalstītāju vidū to, kuri domā, ka Krievijā viss notiek nepareizajā virzienā, jau ir 80 procentu aptaujāto. Valstī kopumā Putinu atbalsta 87 procenti iedzīvotāju, bet neatbalsta 11 procenti. Ar vārdu sakot, pašapmāns un akla uzticēšanās Putinam un varai Krievijā turpinās.
Komentāri