Vidzemes Augstskolas asociētā profesore
Šāda valdības izbraukuma sēde, protams, ir arī sabiedrisko attiecību jautājums. Bet, manuprāt, šoreiz bija labi piestrādāts pie tā, lai demonstrētu, kā valdībā jautājumi tiek risināti. Darba kārtība bija veiksmīgi izvēlēta un arī labi sagatavota. Ļoti pozitīvu iespaidu atstāja Gulbenes rajona padomes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs ar savu uzstāšanos par Vidzemes reģiona problēmām. Viņa prezentācija radīja labas debates, jo, piemēram, jautājums par Limbažu rajona piederību Vidzemes vai Rīgas reģionam tik tiešām bija vietā, runājot par reģionu attīstību. Tas rosināja arī vairākus ministrus apmeklēt ministrijām piederīgas iestādes Vidzemē.
Mani iepriecināja arī tas, ko beidzot pateica reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs – pienācis pēdējais laiks, lai šai ministrijai izveidotu filiāles, daloties un deleģējot varu un naudas resursus. No šī viedokļa raugoties, izbraukuma sēde bija ļoti produktīva.
Ja šī paliks kā vienreizēja izrāde, tad tā būs bijusi tikai izrāde. Viss būs atkarīgs no tā, vai valdībai būs vēlme pārvarēt atsvešinātību, kas pastāv starp Latvijas iedzīvotājiem un politiķiem, valdību. Tā kā tuvojas pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanas, lielas naudas sadalīšana, tad, jo vairāk valdības pārstāvji stāstīs par savu darbu, par to, kas saņem finanšu resursus, jo mazāk šīs naudas varētu izmantot piesavinoties vai nelikumīgi izmantojot. Šajos jautājumos ir vajadzīgs maksimāli liels caurspīdīgums.
Agrāk valdības sēdes notika aiz slēgtām durvīm. Premjera Einara Repšes laikā Ministru kabineta sēdes tika padarītas par atklātām. Cits jautājums, vai tas veicina valdības locekļu konstruktīvu sarunu, ja ministriem ir jāatrodas zem prožektoriem un jādomā, kā prese interpretēs viņu teikto. No šīm pozīcijām raugoties, ja valdības sēdes ir slēgtas, ir iespēja daudz niansētāk, asāk un konstruktīvāk pārrunāt visus jautājumus.
Tomēr jāņem vērā, ka Ministru kabineta sēdes ir tikai aisberga redzamā daļa, lielāko darbu veic valsts sekretāri un ierēdņu armija. Pamatjautājumi tiek sagatavoti jau Ministru kabineta komiteju sēdēs un Ministru kabineta sēdē tie tiek tikai akceptēti.
Runājot par pasaules praksi organizēt šādas izbraukuma sēdes, vispirms prātā nāk tikai nesenā Krievijas pieredze, taču tur notiek nevis valdības izbraukuma sēdes, bet gan citi pasākumi. Piemēram, prezidents Vladimirs Putins organizē valsts padomes (GOSSOVET) sēdes dažādos reģionos, turklāt saistībā ar nacionālo projektu notiek arī izbraukuma sesijas.
Es nedomāju, ka šis viens pasākums nozīmētu ko grandiozu, bet šoreiz nav pamata būt ļoti kritiskiem un teikt, ka tā bija tikai izrāde. Pat, ja tā ir izrādīšanās, tas, ka valdība grib informēt cilvēkus un demonstrēt, kā tā strādā, jau pati par sevi ir laba ziņa. Pierakstījusi Māra Majore
Komentāri