Svētdiena, 6. aprīlis
Vārda dienas: Zinta, Vīlips, Filips, Dzinta, Dzintis

Vērtību demisija

Sallija Benfelde
10:01
20.06.2023
36

Stāsts gan nav par Aināra Šlesera un Alekseja Rosļikova vadīto Saeimas frakciju pieprasīto premjera Krišjāņa Kariņa demisiju – parlamentārās demokrātijās tas nav nekas neparasts vai ārkārtējs.

Nepārsteidz arī tas, ka koalīcija sakās Kariņu atbalstīt, bet visi pārējie, arī tie, kuri it kā gribētu iekļūt koalīcijā, sola balsot pret. Klausoties un lasot Saeimas partiju argumentus par vai pret kādu jautājumu, aizvien biežāk pārņem sajūta, ka tas, ko dēvējam par civilizētu un demokrātisku valstu vērtību sistēmu, grūst. Par partiju reitingiem jau rakstīju, varu vien piebilst, ka Aināra Šlesera sacītais, kāpēc vajadzīga valdības demisija un cita Saeima, noteikti gūst milzu atbalstu, un viņa reitings tikai kāps.

Demisijas pieprasījums iesniegts, “pamatojoties uz to, ka Kariņa vadītās valdības plāni transformēt ekonomiku un apturēt valsts labklājības lejupslīdi ir cietuši neveiksmi, bet viņa vēlme pēc Valsts prezidenta vēlēšanām paplašināt koalīciju faktiski ir paralizējuši valdības darbu” – uzskata Šlesers. Un patiesībā koalīcija buksē gan. Kariņš un Jaunā Vienotība (JV) kaut kā cenšas visus noturēt kopā, jo laikam jau jāpiekrīt tiem, kuri saka: labāk šī koalīcija, nevis koalīcija ar Šleseru un Rosļikovu. Rezultāts ir mīdīšanās uz vietas ar skaļiem solījumiem fonā. Savukārt Nacionālajai apvienībai (NA) neko mainīt nevajag, izņemot ļoti stingrus, drastiskus noteikumus saistībā ar latviešu valodu un pat­riotiskumu. Tiesa gan, savējie tiek aizstāvēti vienmēr un līdz pēdējam, lai ko viņi darītu vai būtu darījuši, un pēdējā laika spilgtākais piemērs ir Ogres mērs Egils Helmanis, kurš par savējo kļuvis arī Rosļikova acīs. Frakcijas “Stabilitātei!” vadītājs teic, ka “Helmaņa kungs ir malacis, strādā labi, viņš noteikti jāaizsargā.”

Par ekonomiku jāteic, ka NA ekonomikas ministre runā ļoti skaisti, vārdu plūdi ir neticami lieli un gari, bet visos plānos un koncepcijās es neredzu nekā konkrēta, neviena skaitļa, nav konkrētu termiņu, kad solīto vajadzētu izdarīt. Savukārt Apvie­notajam sarakstam (AP) interesē vienīgi ērtāka un nemainīgāka uzņēmēju dzīve ar lielāku peļņu, bet praktiski neko negribas mainīt, lai tikai naudiņa ripo. Vismaz tā notiekošais izskatās, raugoties no malas. Par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) ilūziju nav, ja viņi nokļūs koalīcijā, tad Aivars Lembergs Ministru kabinetā gan nevarētu piedalīties sēdēs un vismaz atklāti nevarētu kaut ko pieprasīt, kā tas ir bijis agrāk, bet domāt, ka ZZS nav savu interešu, ir nenopietni.

Protams, uz šī stagnācijas fona Aināra Šlesera un viņa partijas ideja vākt iedzīvotāju parakstus referendumam par Saeimas atsaukšanu noteikti ļoti patiks ne tikai viņa vēlētājiem. Tiesa gan, vispirms partijai nāksies noskaidrot, kad juridiski var sākt parakstu vākšanu referendumam par Saeimas atsaukšanu, jo vēl gadu pēc vēlēšanām referendums nevar notikt. Savā ziņā pat uzjautrinoši un arī absurdi, ka grūti nepiekrist Šlesera sacītajam: “Skaidrs ir viens, ka Saeimas deputātiem ir nepieciešams jauns mandāts, tāpēc ir vajadzīgas jaunas vēlēšanas. Saeima ar savu bezdarbību ir pievīlusi savus vēlētājus. Tā arī nespēj attīstīt valsts ekonomiku. Tagad klāt nāk arī vērtību maiņas.”

To, ka Latvijas vēsturē Saeima vienīgo reizi tika atlaista Šlesera dēļ, vēlētāji laikam ir aizmirsuši, tāpat kā to, ka savulaik Šlesers pieņēma sievas uzvārdu, jo viņa ģimenes uzvārds Leščinskis līdzi nesa pārāk daudz slikta. Tāpat acīmredzot vēlētājiem ir aizmirsies, ka tieši Šlesers panāca to, ka citu valstu pilsoņi par naudu (ieguldot vai nu ražošanā vai īpašumā) var nopirkt šeit uzturēšanās atļaujas, ko Krievijas miljonāri nekavējās izmantot.
Par to, ka Krievija Šleseram vienmēr ir bijusi tuva un vajadzīga, par gadu gaitā daudzajiem ar viņu saistītajiem skandāliem laikam pat nav vērts atgādināt, tāpat kā par moderno folkloru kļuvušajiem izteicieniem par “šofera dēliem” un skaistumu, kas “nāk no iekšām”. Un, protams, vēlētāji bieži laikam nepamana, ka paši ir ievēlējuši šo Saeimu, kas tagad esot jāatlaiž.

Jebkurā gadījumā kompromisi būs jāatrod, ar šo Saeimu ideālā valdība nevar sanākt, un atliek cerēt, ka Ainārs Šlesers un viņam līdzīgie nekļūs par vēlētāju jaunajiem elkiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
38

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
73

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
62

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
31

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
51

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
60

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
20
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
26
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
22
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi