Ceturtdiena, 21. novembris
Vārda dienas: Zeltīte, Andis

Vērtību cena

Sallija Benfelde
20:25
08.10.2024
33
1
Sallija Benfelde

Agresorvalsts Krievijas zaudējumi pilna mēroga iebrukuma gados Ukrainā ir milzīgi – nogalinātas, ievainotas vai bez vēsts pazudušas ir aptuveni 565 710 militārpersonas, iznīcināti 8893 tanki.

Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs 2. oktobrī ziņoja par veiksmīgu ballistisko raķešu ATACAMS triecienu pa okupantu radiolokācijas staciju “Небо-М”. Okupantiem esot atlikušas vairs tikai desmit tādas stacijas, un katra maksājot vairāk nekā 100 miljonu dolāru. Tajā pašā laikā tiek arī ziņots, ka naktī uz 3. oktobri Krievija raidījusi uz Ukrainas teritoriju vairāk nekā simts dronu, no kuriem ukraiņiem izdevies notriekt 78. Ģene­rāl­štābs 2. oktobrī ziņoja arī par Krievijas uzbrukumiem frontē diennakts laikā deviņās vietās, veicot 69 aviotriecienus, izmantojot 126 vadāmās aviobumbas.

Kā zināms, septembrī Krievija katru dienu veica dronu shahed triecienus pa Ukrainu – no 1339 droniem ukraiņiem izdevās notriekt 1107, vēl daļu izdevās deaktivēt ar radioelektronikas iekārtu palīdzību. Ukrainas ziemeļ­austrumos, Harkivas apgabalā, Krievija turpina pastāvīgi izmantot vadāmās aviobumbas, lai izraisītu plašus ugunsgrēkus, un tie tiek izmantoti kā jauna veida ierocis pret ukraiņiem. Ar vārdu sakot, situācija Ukrainas frontē ir ar mainīgām sekmēm, tā kļūst par pozīciju karu, bojā iet aizvien vairāk civiliedzīvotāju, jo okupanti dronus izmanto uzbrukumiem visā Ukrainas teritorijā, ne tikai piefrontē.

Ukrainas prezidents Volo­dimirs Zelenskis nepārtraukti atgādina Rietumu sabiedrotajiem, ka vajadzīga lielāka palīdzība. Reuters ziņo, ka Ukraina jau no kara sākuma ir lūgusi ASV atļauju izmantot raķetes ATACMS aviobāzu iznīcināšanai Krievijas teritorijā un tagad vēlas tās izmantot arī triecieniem pa agresorvalsts militārajiem komandcentriem, degvielas un ieroču noliktavām, arī pa armijas bāzēm tās teritorijā. Bet Putins 25. septembrī paziņoja, ka ir atjaunojis Krievijas pamatnostādnes atom­ieroču izmantošanas politikā un paplašinājis to lietošanas noteikumus. Viņš arī ir paziņojis, ka Rie­tumos ražoto ieroču izmantošanu triecieniem Krievijas teritorijā uzskatīs par NATO tiešu iesaistīšanos karā. The New York Times publiskotā informācija liecina, ka Krievijas vadošās militārpersonas ir apspriedušas, kad un kā var izmantot taktiskos atomieročus Ukrainā. Tiesa gan, jau kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Putina režīms draud ar atomieroču izmantošanu, un draudi joprojām ietekmē to valstu lēmumus, kuras atbalsta un palīdz Ukrainai. Jāpiebilst, ka Krievija plāno nākamajā gadā karam Ukrainā izlietot 13 triljonus rubļu (135 miljardi eiro). Un, kamēr Krievijai pietiek naudas un ieroču, tā no savas teritorijas var turpināt iznīcināt Ukrainu un cilvēkus gadiem ilgi, ja ukraiņu iespējas iznīcināt agresora militāro tehniku un citus ar karu saistītos resursus tā teritorijā būs ierobežotas.

Nepārsteidz, ka, redzot visu šo raibo politikas ainavu un nereti bīstamo demokrātijas un solidaritātes izpratni, Ukrainas politisko norišu analītiķis Viktors Andru­sivs 20. septembrī savā blogā ar rūgtumu un skepsi rakstīja: “Mums nav paveicies ne jau ar Putinu, bet ar Rietumiem. Pie­ķēru sevi pie atziņas, ka nekad neesmu dzirdējis par Rietumu “sarkanajām līnijām”. Esmu dzirdējis par Krievijas un Ķīnas “sarkanajām līnijām”, kuras nevar pārkāpt, bet par Rietumu neesmu. Ja šādas līnijas būtu, iespējams, situācija būtu cita. Spēlē par “sarkanajām līnijām” uzvar tas, kurš tās novelk pirmais. Jo pēc tam otra puse ir situācijā, kad jāizvēlas, vai tās pārkāpt vai ievērot. Iedomāsimies, ka “sarkanā līnija” būtu mūsu enerģētikas iznīcināšana. Johaidī, tas patiesībā ir genocīds, uzbrukums miljoniem iedzīvotāju: sievietēm, bērniem, veciem cilvēkiem. Ja Rietumi teiktu Putinam: pārkāpsi šo līniju, mēs atļausim veikt triecienus dziļi Krievijas teritorijā (ar saviem ieročiem). Un Putinam atliktu izvēlēties – viņu ir brīdinājuši, tā ir viņa izvēle. (..) Un Putinam jāizvēlas, pārkāps šo “līniju”, saņems atbildi. Un kurš būs vainīgs? Putins pats būs vainīgs. Galu galā ir vēl viena “sarkanā līnija” – vai nu apstājies un meklē mieru, vai mēs sākam pārrunas ar Ukrainu par iestāšanos NATO. Katra tāda “līnija” liktu Putinam izvēlēties.”

Protams, tāds vērtējums ir ļoti skarbs, tomēr atliek vien piekrist Vīnes Universitātes profeso­rei Silvijai Kricingerei, kura sarunā ar Latvijas Televīziju, vērtējot galēji labējās Brīvības partijas panākumus vēlēšanās Austrijā, sacīja: “Tas nav pārsteidzoši. Vēlētājus galvenokārt uztrauc iekšpolitika – vai nu tā ir migrācija, sociālā politika, ekonomika, klimats un tā tālāk. Ārpolitika ir mazāk viņu redzeslokā. Līdzīgi arī citur Eiropā – vēlētāji skatās, kas notiek valstī, nevis ārpus tās.” Un, protams, politiķi cenšas sekot vēlētājiem, nereti deklarētos solidaritātes un demokrātijas principus atstājot pēdējā vietā. Tā teikt, vērtības ir smuka lieta, bet par desmaizi ar tām nesamaksāsi.

Komentāri

  • Vecais saka:

    Būtu interesanti uzzināt, kādu tik ļoti pievilcīgu un pārliecinošu “desmaizi” galēji labējā Austrijas Brīvības partija vēlētājiem piedāvājusi migrācijas, sociālās politikas, ekonomikas, klimata jomā. Un, galvenais, kāpēc to spējuši piedāvāt tikai “galēji labējie”.

  • Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

    Saistītie raksti

    "Miera plānu konkurss"

    10:38
    21.11.2024
    5

    Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

    Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

    10:31
    21.11.2024
    5

    Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

    Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

    10:29
    21.11.2024
    4

    Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

    Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

    11:38
    20.11.2024
    20

    Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

    Salnu mēneša pelēcītis

    14:51
    14.11.2024
    23

    Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

    Šleseram un Rosļikovam neizdevās

    14:51
    13.11.2024
    36

    Ja reizēm, palasot soci­ālo saziņas vietņu komentārus par parlamentu, kuru paši esam ievēlējuši, un valdību, kuru tie mūsu ievēlētie izraudzījušies, šķiet, ka sabiedrībai ir mentālās veselības problēmas, tomēr jāatzīst – kopumā esam stabili apdomīgi, saprātīgi un mums netrūkst kritiskās domāšanas. Tā jāsecina, kad mediji ziņo – pirms gada Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) iesniegto iniciatīvu par […]

    Tautas balss

    Vai svarīgākā ir domes vadība

    11:01
    21.11.2024
    5
    J. raksta:

    “Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

    Sveiciens glābējiem un policistiem

    11:01
    21.11.2024
    4
    Seniore raksta:

    “Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

    Kur novilkt robežu

    11:39
    20.11.2024
    18
    Lasītāja raksta:

    “Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

    Pilsoniska atbildība

    11:39
    20.11.2024
    19
    M.N. raksta:

    “Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

    Nevar atrast tualetes

    14:54
    13.11.2024
    63
    Seniore no kaimiņu novada raksta:

    “Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

    Sludinājumi