Svētdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Vērtību cena

Sallija Benfelde
20:25
08.10.2024
71
1
Sallija Benfelde

Agresorvalsts Krievijas zaudējumi pilna mēroga iebrukuma gados Ukrainā ir milzīgi – nogalinātas, ievainotas vai bez vēsts pazudušas ir aptuveni 565 710 militārpersonas, iznīcināti 8893 tanki.

Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs 2. oktobrī ziņoja par veiksmīgu ballistisko raķešu ATACAMS triecienu pa okupantu radiolokācijas staciju “Небо-М”. Okupantiem esot atlikušas vairs tikai desmit tādas stacijas, un katra maksājot vairāk nekā 100 miljonu dolāru. Tajā pašā laikā tiek arī ziņots, ka naktī uz 3. oktobri Krievija raidījusi uz Ukrainas teritoriju vairāk nekā simts dronu, no kuriem ukraiņiem izdevies notriekt 78. Ģene­rāl­štābs 2. oktobrī ziņoja arī par Krievijas uzbrukumiem frontē diennakts laikā deviņās vietās, veicot 69 aviotriecienus, izmantojot 126 vadāmās aviobumbas.

Kā zināms, septembrī Krievija katru dienu veica dronu shahed triecienus pa Ukrainu – no 1339 droniem ukraiņiem izdevās notriekt 1107, vēl daļu izdevās deaktivēt ar radioelektronikas iekārtu palīdzību. Ukrainas ziemeļ­austrumos, Harkivas apgabalā, Krievija turpina pastāvīgi izmantot vadāmās aviobumbas, lai izraisītu plašus ugunsgrēkus, un tie tiek izmantoti kā jauna veida ierocis pret ukraiņiem. Ar vārdu sakot, situācija Ukrainas frontē ir ar mainīgām sekmēm, tā kļūst par pozīciju karu, bojā iet aizvien vairāk civiliedzīvotāju, jo okupanti dronus izmanto uzbrukumiem visā Ukrainas teritorijā, ne tikai piefrontē.

Ukrainas prezidents Volo­dimirs Zelenskis nepārtraukti atgādina Rietumu sabiedrotajiem, ka vajadzīga lielāka palīdzība. Reuters ziņo, ka Ukraina jau no kara sākuma ir lūgusi ASV atļauju izmantot raķetes ATACMS aviobāzu iznīcināšanai Krievijas teritorijā un tagad vēlas tās izmantot arī triecieniem pa agresorvalsts militārajiem komandcentriem, degvielas un ieroču noliktavām, arī pa armijas bāzēm tās teritorijā. Bet Putins 25. septembrī paziņoja, ka ir atjaunojis Krievijas pamatnostādnes atom­ieroču izmantošanas politikā un paplašinājis to lietošanas noteikumus. Viņš arī ir paziņojis, ka Rie­tumos ražoto ieroču izmantošanu triecieniem Krievijas teritorijā uzskatīs par NATO tiešu iesaistīšanos karā. The New York Times publiskotā informācija liecina, ka Krievijas vadošās militārpersonas ir apspriedušas, kad un kā var izmantot taktiskos atomieročus Ukrainā. Tiesa gan, jau kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Putina režīms draud ar atomieroču izmantošanu, un draudi joprojām ietekmē to valstu lēmumus, kuras atbalsta un palīdz Ukrainai. Jāpiebilst, ka Krievija plāno nākamajā gadā karam Ukrainā izlietot 13 triljonus rubļu (135 miljardi eiro). Un, kamēr Krievijai pietiek naudas un ieroču, tā no savas teritorijas var turpināt iznīcināt Ukrainu un cilvēkus gadiem ilgi, ja ukraiņu iespējas iznīcināt agresora militāro tehniku un citus ar karu saistītos resursus tā teritorijā būs ierobežotas.

Nepārsteidz, ka, redzot visu šo raibo politikas ainavu un nereti bīstamo demokrātijas un solidaritātes izpratni, Ukrainas politisko norišu analītiķis Viktors Andru­sivs 20. septembrī savā blogā ar rūgtumu un skepsi rakstīja: “Mums nav paveicies ne jau ar Putinu, bet ar Rietumiem. Pie­ķēru sevi pie atziņas, ka nekad neesmu dzirdējis par Rietumu “sarkanajām līnijām”. Esmu dzirdējis par Krievijas un Ķīnas “sarkanajām līnijām”, kuras nevar pārkāpt, bet par Rietumu neesmu. Ja šādas līnijas būtu, iespējams, situācija būtu cita. Spēlē par “sarkanajām līnijām” uzvar tas, kurš tās novelk pirmais. Jo pēc tam otra puse ir situācijā, kad jāizvēlas, vai tās pārkāpt vai ievērot. Iedomāsimies, ka “sarkanā līnija” būtu mūsu enerģētikas iznīcināšana. Johaidī, tas patiesībā ir genocīds, uzbrukums miljoniem iedzīvotāju: sievietēm, bērniem, veciem cilvēkiem. Ja Rietumi teiktu Putinam: pārkāpsi šo līniju, mēs atļausim veikt triecienus dziļi Krievijas teritorijā (ar saviem ieročiem). Un Putinam atliktu izvēlēties – viņu ir brīdinājuši, tā ir viņa izvēle. (..) Un Putinam jāizvēlas, pārkāps šo “līniju”, saņems atbildi. Un kurš būs vainīgs? Putins pats būs vainīgs. Galu galā ir vēl viena “sarkanā līnija” – vai nu apstājies un meklē mieru, vai mēs sākam pārrunas ar Ukrainu par iestāšanos NATO. Katra tāda “līnija” liktu Putinam izvēlēties.”

Protams, tāds vērtējums ir ļoti skarbs, tomēr atliek vien piekrist Vīnes Universitātes profeso­rei Silvijai Kricingerei, kura sarunā ar Latvijas Televīziju, vērtējot galēji labējās Brīvības partijas panākumus vēlēšanās Austrijā, sacīja: “Tas nav pārsteidzoši. Vēlētājus galvenokārt uztrauc iekšpolitika – vai nu tā ir migrācija, sociālā politika, ekonomika, klimats un tā tālāk. Ārpolitika ir mazāk viņu redzeslokā. Līdzīgi arī citur Eiropā – vēlētāji skatās, kas notiek valstī, nevis ārpus tās.” Un, protams, politiķi cenšas sekot vēlētājiem, nereti deklarētos solidaritātes un demokrātijas principus atstājot pēdējā vietā. Tā teikt, vērtības ir smuka lieta, bet par desmaizi ar tām nesamaksāsi.

Komentāri

  • Vecais saka:

    Būtu interesanti uzzināt, kādu tik ļoti pievilcīgu un pārliecinošu “desmaizi” galēji labējā Austrijas Brīvības partija vēlētājiem piedāvājusi migrācijas, sociālās politikas, ekonomikas, klimata jomā. Un, galvenais, kāpēc to spējuši piedāvāt tikai “galēji labējie”.

  • Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

    Saistītie raksti

    Informatīvajā virpulī, bet vientuļi

    12:24
    20.12.2025
    16

    “Lai gan dzīvojam laikā, kad pasaule ir tik savienota kā vēl nekad — ziņas nosūtīšana aizņem sekundes, bet lidojums uz otru Zemes puslodi mazāk par diennakti —, arvien vairāk laika tomēr pavadām vieni. Strādājot, ceļojot un piedzīvojot. Nereti tā ir apzināta izvēle, taču neatkarīgajai dzīvei ir arī ēnas puses. Pasaules Veselības Organizācijas pērn izstrādātais ziņojums […]

    Vēja parki – starp faktiem, bailēm un vajadzību pēc skaidras galvas

    09:56
    18.12.2025
    25

    Diskusijas pret vēja parkiem Cēsu novadā sit augstu vilni. Un ne tikai pie mums, emocionāls sasprindzinājums par vēja elektrostaciju būvniecību ir visā Latvijā. Saprotams, kurš gan grib no savas lauku mājas, savas lauku sētas ikdienā redzēt lielos vēja rotorus! Rimtajā Latvijas ainavā, kur mežu horizonts mijas ar lēzeniem pauguriem, pļavām un aizvien vairāk labības laukiem, […]

    Lielo puiku spēles

    09:54
    17.12.2025
    28

    Brīvdienā caurskatot ziņu virsrakstus internetā, uzmanību piesaistīja informācija vietnē “Tvnet.lv”, kas vēstīja: ”Eiropas Savienība (ES) ir jālikvidē, lai pārvaldību nodotu atsevišķām valstīm, paziņojis “Space X” dibinātājs un uzņēmuma “Tesla” īpašnieks miljardieris Īlons Masks, kuram Eiropas Komisija (EK) nesen piemēroja sodu 120 miljonu eiro apmērā. “ES ir jālikvidē, un suverenitāte jāatdod atsevišķām valstīm, lai valdības varētu […]

    Pasmejies par sevi pats

    15:12
    15.12.2025
    35

    Neesmu nekāds izņēmums, gribas un gribas to pasauli kritizēt, pasūkstīties, pažēloties, pavaimanāt. Ja tam visam vēl ir klausītāji, vēl labāk – piekritēji -, ko gan vairāk vēlēties! Šajā ziņā labāka temata kā “Kad mēs augām, tad tā negāja!” nav. Tomēr bieži vien jāatzīst – vaina jau ir arī manī pašā, jo nespēju tam laikam skriet […]

    Arvien "liesākā" veselības aprūpes pieejamība

    15:11
    14.12.2025
    37
    1

    Domāju, tāpat kā es, ne viens vien novadnieks brīdī, kad ir bijis jātiek pie kāda veselības aprūpes speciālista, ir secinājis, ka vai nu jāgaida ilgāk nekā līdz šim, vai arī šogad nemaz pie tā vairs nav iespējams tikt, jo kvotas vienkārši beigušās. Tur, kur kādreiz izmeklējumu varēja saņemt uzreiz, tagad labākā gadījumā rinda ir tikai […]

    Kā Putins pasauli dancināja

    15:10
    13.12.2025
    38

    Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

    Tautas balss

    Egle rada prieku

    09:57
    17.12.2025
    19
    Cēsniece L. raksta:

    “Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

    Klientus necenšas piesaistīt

    15:11
    13.12.2025
    36
    Lasītāja I. raksta:

    “Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

    Latvijas preces - dārgas

    15:11
    13.12.2025
    33
    Seniore M. raksta:

    “Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

    Ko mainīs likuma maiņa

    11:58
    07.12.2025
    50
    1
    Lasītāja A. raksta:

    “Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

    Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

    11:57
    06.12.2025
    51
    1
    Vecmāmiņa raksta:

    “Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

    Sludinājumi