Ceturtdiena, 10. oktobris
Vārda dienas: Elga, Helga, Elgars
casibom jojobet giriş jojobet Casibom holiganbet giriş casibom giriş Casibom casibom casibom giriş CASİBOM holiganbet Casibom Giriş casibom casibom güncel giriş casibom güncel Casibom Casibom holiganbet holiganbet casibom güncel giriş

Vērtību cena

Sallija Benfelde
20:25
08.10.2024
18
1
Sallija Benfelde

Agresorvalsts Krievijas zaudējumi pilna mēroga iebrukuma gados Ukrainā ir milzīgi – nogalinātas, ievainotas vai bez vēsts pazudušas ir aptuveni 565 710 militārpersonas, iznīcināti 8893 tanki.

Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs 2. oktobrī ziņoja par veiksmīgu ballistisko raķešu ATACAMS triecienu pa okupantu radiolokācijas staciju “Небо-М”. Okupantiem esot atlikušas vairs tikai desmit tādas stacijas, un katra maksājot vairāk nekā 100 miljonu dolāru. Tajā pašā laikā tiek arī ziņots, ka naktī uz 3. oktobri Krievija raidījusi uz Ukrainas teritoriju vairāk nekā simts dronu, no kuriem ukraiņiem izdevies notriekt 78. Ģene­rāl­štābs 2. oktobrī ziņoja arī par Krievijas uzbrukumiem frontē diennakts laikā deviņās vietās, veicot 69 aviotriecienus, izmantojot 126 vadāmās aviobumbas.

Kā zināms, septembrī Krievija katru dienu veica dronu shahed triecienus pa Ukrainu – no 1339 droniem ukraiņiem izdevās notriekt 1107, vēl daļu izdevās deaktivēt ar radioelektronikas iekārtu palīdzību. Ukrainas ziemeļ­austrumos, Harkivas apgabalā, Krievija turpina pastāvīgi izmantot vadāmās aviobumbas, lai izraisītu plašus ugunsgrēkus, un tie tiek izmantoti kā jauna veida ierocis pret ukraiņiem. Ar vārdu sakot, situācija Ukrainas frontē ir ar mainīgām sekmēm, tā kļūst par pozīciju karu, bojā iet aizvien vairāk civiliedzīvotāju, jo okupanti dronus izmanto uzbrukumiem visā Ukrainas teritorijā, ne tikai piefrontē.

Ukrainas prezidents Volo­dimirs Zelenskis nepārtraukti atgādina Rietumu sabiedrotajiem, ka vajadzīga lielāka palīdzība. Reuters ziņo, ka Ukraina jau no kara sākuma ir lūgusi ASV atļauju izmantot raķetes ATACMS aviobāzu iznīcināšanai Krievijas teritorijā un tagad vēlas tās izmantot arī triecieniem pa agresorvalsts militārajiem komandcentriem, degvielas un ieroču noliktavām, arī pa armijas bāzēm tās teritorijā. Bet Putins 25. septembrī paziņoja, ka ir atjaunojis Krievijas pamatnostādnes atom­ieroču izmantošanas politikā un paplašinājis to lietošanas noteikumus. Viņš arī ir paziņojis, ka Rie­tumos ražoto ieroču izmantošanu triecieniem Krievijas teritorijā uzskatīs par NATO tiešu iesaistīšanos karā. The New York Times publiskotā informācija liecina, ka Krievijas vadošās militārpersonas ir apspriedušas, kad un kā var izmantot taktiskos atomieročus Ukrainā. Tiesa gan, jau kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Putina režīms draud ar atomieroču izmantošanu, un draudi joprojām ietekmē to valstu lēmumus, kuras atbalsta un palīdz Ukrainai. Jāpiebilst, ka Krievija plāno nākamajā gadā karam Ukrainā izlietot 13 triljonus rubļu (135 miljardi eiro). Un, kamēr Krievijai pietiek naudas un ieroču, tā no savas teritorijas var turpināt iznīcināt Ukrainu un cilvēkus gadiem ilgi, ja ukraiņu iespējas iznīcināt agresora militāro tehniku un citus ar karu saistītos resursus tā teritorijā būs ierobežotas.

Nepārsteidz, ka, redzot visu šo raibo politikas ainavu un nereti bīstamo demokrātijas un solidaritātes izpratni, Ukrainas politisko norišu analītiķis Viktors Andru­sivs 20. septembrī savā blogā ar rūgtumu un skepsi rakstīja: “Mums nav paveicies ne jau ar Putinu, bet ar Rietumiem. Pie­ķēru sevi pie atziņas, ka nekad neesmu dzirdējis par Rietumu “sarkanajām līnijām”. Esmu dzirdējis par Krievijas un Ķīnas “sarkanajām līnijām”, kuras nevar pārkāpt, bet par Rietumu neesmu. Ja šādas līnijas būtu, iespējams, situācija būtu cita. Spēlē par “sarkanajām līnijām” uzvar tas, kurš tās novelk pirmais. Jo pēc tam otra puse ir situācijā, kad jāizvēlas, vai tās pārkāpt vai ievērot. Iedomāsimies, ka “sarkanā līnija” būtu mūsu enerģētikas iznīcināšana. Johaidī, tas patiesībā ir genocīds, uzbrukums miljoniem iedzīvotāju: sievietēm, bērniem, veciem cilvēkiem. Ja Rietumi teiktu Putinam: pārkāpsi šo līniju, mēs atļausim veikt triecienus dziļi Krievijas teritorijā (ar saviem ieročiem). Un Putinam atliktu izvēlēties – viņu ir brīdinājuši, tā ir viņa izvēle. (..) Un Putinam jāizvēlas, pārkāps šo “līniju”, saņems atbildi. Un kurš būs vainīgs? Putins pats būs vainīgs. Galu galā ir vēl viena “sarkanā līnija” – vai nu apstājies un meklē mieru, vai mēs sākam pārrunas ar Ukrainu par iestāšanos NATO. Katra tāda “līnija” liktu Putinam izvēlēties.”

Protams, tāds vērtējums ir ļoti skarbs, tomēr atliek vien piekrist Vīnes Universitātes profeso­rei Silvijai Kricingerei, kura sarunā ar Latvijas Televīziju, vērtējot galēji labējās Brīvības partijas panākumus vēlēšanās Austrijā, sacīja: “Tas nav pārsteidzoši. Vēlētājus galvenokārt uztrauc iekšpolitika – vai nu tā ir migrācija, sociālā politika, ekonomika, klimats un tā tālāk. Ārpolitika ir mazāk viņu redzeslokā. Līdzīgi arī citur Eiropā – vēlētāji skatās, kas notiek valstī, nevis ārpus tās.” Un, protams, politiķi cenšas sekot vēlētājiem, nereti deklarētos solidaritātes un demokrātijas principus atstājot pēdējā vietā. Tā teikt, vērtības ir smuka lieta, bet par desmaizi ar tām nesamaksāsi.

Komentāri

  • Vecais saka:

    Būtu interesanti uzzināt, kādu tik ļoti pievilcīgu un pārliecinošu “desmaizi” galēji labējā Austrijas Brīvības partija vēlētājiem piedāvājusi migrācijas, sociālās politikas, ekonomikas, klimata jomā. Un, galvenais, kāpēc to spējuši piedāvāt tikai “galēji labējie”.

  • Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

    Saistītie raksti

    Grubuļainas domas pie gluda ceļa

    21:20
    09.10.2024
    8

    Šonedēļ oficiāli atklās atjaunoto Stalbes ceļu. Pārgaujas iedzīvotājiem, kuri aktīvi rosījās, lai uzturētu brauktuves remonta aktualitāti karstu valsts ceļu būves programmās un plānos, tas nav tikai ilgi gaidīts notikums. Tā ir mazā uzvara, pieredzes diploms pilsoniskā brieduma un atbildības skolā. Droši vien atklāšanā pelnīti skanēs– paldies projektētājiem, būvētājiem, uzraugiem, projektu rakstītājiem un apstiprinātājiem. Taču riktīgs […]

    Cilvēks un vilciens

    20:28
    09.10.2024
    7

    ES, dzelzceļš un vilciens šķiet tādi nesaraujami saistīti jēdzieni, jo bērnībā ar vilcienu braucu uz skolu, vēlāk dzīvoju burtiski pāris metru attālumā no dzelzceļa, kā arī nereti ar to braucu uz studijām vai darbu. Tāpēc man vienmēr dzelzceļš un vilcieni patikuši. Tie, kas dzīvo sliežu tuvumā, zina, ka pie vilcienu rīboņas pierod tik ļoti, ka […]

    Diena viena, mērķi dažādi

    13:08
    03.10.2024
    30

    Katra diena ir kaut kam veltīta. Dažādas organizācijas gadu gaitā    ieteikušas, lai pievērstu uzmanību kādai problēmai, kam īpašam, vēsturiskiem notikumiem vai kaut ko atgādinātu. Dažas dienas ierakstītas arī kalendārā, citas ne. Starp tām, kuras kāds kaut kur piemin, ir piektdien kalendārā neierakstīta Pasaules smaida diena un Pasaules dzīvnieku diena, 10.oktobrī Starptautiskā putras diena un […]

    Uzzini par tuvāko apkaimi un Vidzemi “Druvā”!

    13:07
    02.10.2024
    33

    Tradīcijas nezūd. 1.oktobris ik gadu ir diena, kad sākas preses abonēšana. Iedzīvotājiem “Druvas” abonementu visam 2025.gadam visizdevīgāk iegādāties oktobrī. No 1. līdz 31.oktobrim “Druvu” nākamajam gadam var pasūtīt par 89,50 eiro. Tāda iespēja ir spēkā, noformējot abonementu jebkurā “Latvijas Pasta” nodaļā, pie pastniekiem, “Latvijas Pasta” vietnē abone.lv vai “Druvas” redakcijā.Avīzes mēneša abonements nākamajam gadam maksā […]

    Septembra ekvinokcijas svinēšana – mūspašu Miķeldiena

    11:45
    30.09.2024
    30

    Rudens patiešām ir skaists gadalaiks. Lai arī šogad mūsu platuma grādos laikapstākļi nudien lutina, tuvojas ierastais periods, kas izsenis licis ļaudīm izraibināt tumšos vakarus un drēgnās novakares ar teiksmām, mītiem, nostāstiem. Septembra izskaņa atnāk ar Miķeļdienu – seno latviešu svinamo brīdi, kas faktiski iezīmē rudens saulgriežus. Koki sāk mest savas dārgakmeņu lapas, saule sāk nolaisties […]

    Trauslā dzīvība

    11:43
    29.09.2024
    42

    Tā ir iekārtots, ka agrāk vai vēlāk, bet mēs visi no šīs dzīves aizejam. Jaunībā ejam uz līdzcilvēku pabeigto izglītības iestāžu izlaidumiem, uz draugu un radu kāzām, sveicam ar bērniņa piedzimšanu, bet tad pienāk vecums, kad sākam doties uz vien­audžu bērēm. Arī man ir pienācis vecums, kad aizgājēju dzimšanas skaitļos sāk parādīties arī mans dzimšanas […]

    Tautas balss

    Pastaigu laikā jāpiesēž

    20:28
    08.10.2024
    14
    Pastaigu cienītāja Ē. raksta:

    “Mēs, tie, kam patīk pastaigas un kas izmanto lielisko gājēju celiņu no Cēsīm uz Līvu ciematu, ļoti gaidām soliņus. Nav vairs jaunība, vajag pa laikam piesēst, ar autobusu pieturas soliņu ir par maz,” sacīja pastaigu cienītāja Ē.

    Neaptveramās zāļu cenas

    20:27
    08.10.2024
    11
    5
    Seniore raksta:

    “Kad klausos, cik maksā zāles, lai ārstētu vai nepieļautu atkārtoties vēzim, mati ceļas stāvus. Grūti saprast, kas tik astronomisks jāiegulda, lai medikamenta deva maksātu tūkstošiem, pat desmitiem un simtiem tūkstošus eiro! Un šausmīgi saprast, ka jāmirst, jo nevari to atļauties, bet valsts nekompensē,” pārdomās dalījās seniore.

    Laukos saites ciešākas

    20:26
    08.10.2024
    14
    Lasītāja V. raksta:

    “Otrdienas “Druvā” izlasīju par senioru biedrībām, kas ražīgi darbojas un gādā par sava vecuma cilvēkiem. Droši vien viens otram vairāk palīdz laukos, kur cits citu pazīst, Cēsīs tas grūtāk. Pilsēta pietiekami liela, apvienot visus vienā organizācijā nav viegli,” sprieda lasītāja V.

    Kā vecās filmās

    13:10
    01.10.2024
    29
    1
    Cēsnieks raksta:

    “Notikumi gluži kā senā zinātniskās fantastikas filmā vai romānā. Kos­miskajā stacijā iestrēguši divi ASV astronauti, kuriem vajadzēja tur pavadīt dažās dienas, bet nu jau ir vairākus mēnešus. Un tagad gatavo glābšanas misiju. Saki nu, ka māksla un literatūra nepareģo nākotni,” sprieda cēsnieks.

    Lauki kļūst tukšāki

    13:10
    01.10.2024
    25
    Seniore raksta:

    “Laukos paliek arvien mazāk cilvēku, lai kā televīzijā stāsta par jaunajām ģimenēm, kas izvēlas dzīvot viensētās. Daudz vairāk, nekā pārceļas uz pagastiem, no tiem aiziet, to taču var redzēt statistikas datos,” pauda seniore.