Pagājušajā nedēļā, kad visdažādākajos līmeņos daudz tika runāts par brīvību, par to aizdomāties vajadzētu ikvienam.
Pirmkārt, kas ir brīvība, ko tā nozīmē mums katram un, iespējams, kas vissvarīgākais, vai esam brīvi no dažādiem aizspriedumiem, stereotipiem, pūļa ietekmes, lai formulētu – kas ir brīvība? Vai esam brīvi savā domāšanā? Iespējams, daļa sabiedrības savus formējumus balsta nevis paša atziņās, bet tajā, ko smēlušies sociālo tīklu neizsmeļamajā akā, kur diemžēl dažkārt darvas vairāk nekā medus. Ja tam klāt vēl padomju laikā iedēstītā dzīves uztvere, tad rezultātā veidojas pavisam ačgārns skats uz to, kas ir brīvība.
Te var citēt Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesora Andra Ambaiņa teikto intervijā “Latvijas Avīzei”, kad viņš, atbildot uz jautājumu par zināmas sabiedrības daļas pretošanos vakcinācijai, norāda, ka tie ir kādi psiholoģiskie faktori, kas ir kopīgi mūsu sabiedrībai, un daļa no tiem saistāmi ar padomju mantojumu. Zinātnieks saka: “Ja paskatāmies uz Eiropas karti, varam redzēt, ka Austrumeiropā vakcinēto ir daudzreiz mazāk nekā Rietumeiropā – jo tālāk uz austrumiem, jo sliktāk.”
Vai tas īpaši neliek domāt par joprojām aktuālo postpadomju ietekmi? Lai arī varētu likties, ka jau paaudze izaugusi brīvā Latvijā, daļā sabiedrības šī padomju domāšana joprojām ir ļoti dzīva. Arī attieksmē par to, kas ir brīvība.
“Postpadomju fons izpaužas arī tā, ka neuzticamies, ko mums saka vai norāda, baidāmies no varas, neesam pieraduši, ka lēmumi un ieteikumi balstās uz zinātni un ir saprātīgi, un vislabākais ir tiem sekot,” norāda zinātnieks.
Cilvēki gatavi ļauties dažādām ezotēriskām ietekmēm, atmiņu ūdeņiem un kam tik ne vēl, bet negrib ticēt zinātnei. Taču, ja paskatāmies pagātnē, tas nav nekas jauns un atkārtojas jau n-tās reizes. Džordano Bruno tika sadedzināts uz sārta, jo aizstāvēja ideju, ka zeme griežas ap sauli, nevis otrādi. Kad Eiropā sākās industrializācija, cilvēki tai pretojās, demolēja iekārtas, jo domāja, ka tās viņiem atņems darbu, iztiku.
Gadsimtiem ilgi cilvēki prātoja, kas izraisa infekcijas un slimības. Ikviens redzēja to traģiskos rezultātus, taču nevienam neizdevās noteikt cēloni. Un tad, pirms trīsarpus gadsimtiem, kāds mazizglītots holandiešu zinātnieks vārdā Antonijs Lēvenhūks ar pašdarināta mikroskopa palīdzību pirmo reizi ieraudzīja baktērijas un slimības izraisošos mikrobus! Un kopš tā laika zinātne, medicīna gājusi soli pa solim cīņā ar vīrusiem, slimībām, un šajā pandēmijas laikā mēs šo cīņu atkal varam redzēt, redzēt kārtējos svarīgos soļus.
Taču cilvēki arī tagad pretojas zinātnes atklājumiem, piemirstot, ka pēdējos gadu desmitos zinātne attīstījusies ļoti strauji, kas ļauj veikt pasaules nozīmīgus atklājumus salīdzinoši īsā laikā. Taču daudzi savā domu brīvībā nav tikuši līdzi šim ritējumam.
Cilvēki piketos pieprasa brīvību. Tiešām būtu interesanti pajautāt, ko viņiem nozīmē brīvība, kur tās trūkst. Katram ir brīvība izvēlēties, vai viņš grib iet uz koncertu, izrādi, pasākumu, kur ielaiž tikai ar sertifikātiem, vai turpināt ticēt, ka, atrodoties blakus vakcinētajai personai, var sākties spontānais aborts. Dažkārt no kristiešu puses dzirdēts, ka vakcinēties nevajag, jo Dievs par visu gādās. Te gan der atgādināt Jēzus Kristus teikto: “Dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.” Proti, dzīvojot Dievā, mums jāpieņem arī zināmi šīs pasaules nosacījumi. Un, ja spējam līdz tam aizdomāties, arī tā ir mūsu brīvība. Prast izvērtēt, kas ir tas, kas nāk par labu manai drošībai, veselībai, nākotnei. Varam jau staigāt ar alumīnija folijas cepurītēm un protestēt pret 5G, bet varam šo 5G izmantot mūsu ikdienā, mūsu nākotnes kaldināšanai. Jautājums – kāda ir mūsu izvēles brīvība?
Vēl gribētu citēt kādu ierakstu feisbukā, kura autors ir Rojs Puķe un par ko tiešām vērts padomāt visu šī brīža pasaules aktualitāšu kontekstā. Viņš raksta: “Par kādu brīvību tu runā, Draugs? Vai neesi ko sajaucis? Vai neesi aizmaldījies? Kurš tevi ir paverdzinājis? Kurš tevi ir ieslodzījis? Tevi kāds grib pārdot vai neļauj tikties ar tuvajiem? Kurš ko tev neļauj?
Es saprotu, ka Afganistānā cilvēki sauc pēc brīvības, sievietes tur var kliegt pēc cilvēktiesībām. Baltkrievijā un Ziemeļkorejā cilvēki ir nospiesti uz ceļiem un cer uz brīvību jebkurā tās izpausmē.
Tu, mans Draugs, vari brīvi doties uz lidostu un iegādāties biļetes, doties jebkurā virzienā! Kurš ierobežo tavu brīvību?
Mūsu sabiedrība ir tik ļoti brīvību mīloša, ka esam šo jēdzienu notrulinājuši. Jānis grib būt ar Pēteri – brīvību! Anna nevēlas vakcinēties un nodot siekalu testus – brīvību! Jeļena nevēlas mācīties latviešu valodu – brīvību! Un tā mēs turpinām – brīvību, brīvību, brīvību! Paskaties, kas notiek pasaulē, izvērtē un novērtē to, ka tu vari izteikt savu viedokli, ģērbties, kā vēlies, klausīties jebkādu mūziku un aiziet uz veikalu, nebaidoties no uzlidojuma vai ka tiksi nomētāts ar akmeņiem! Mūsu vecvectētiņi dzīvoja režīmā, kurā neļāva ne dziedāt Līgo dziesmas, ne greznot Ziemassvētku eglīti!!! Mana vecmāmiņa tika represēta un Krievijā piedzīvoja badu.
Brīvība – tā nav visatļautība, bet iespēja brīvi izteikties un rīkoties ar savu laiku! Es esmu brīvs!”
Komentāri