Valdība, pēc iedzīvotāju domām, pārāk daudz laika velta politiskām intrigām un bieži vien nemaz tā īsti nezina, kas būtu darāms. Turklāt iedzīvotājiem maz tiek skaidrots, kas un kāpēc notiek – ir pārliecināta liela daļa janvāra „DNB barometrs” aptaujātie iedzīvotāji. Kā zināms, „DNB barometrs” ir ikmēneša socioloģiskā aptauja, kurā tiek pētīta iedzīvotāju attieksme pret aktuāliem notikumiem un norisēm Latvijā.
Janvāra aptauja liecina par pretrunām iedzīvotāju uzskatos par politiķiem un savu iespēju kaut ko ietekmēt valstī notiekošajā. 59 procenti aptaujāto uzskata, ka iedzīvotājiem politikā nav nekādas ietekmes, bet tajā pašā laikā 48% domā, ka visefektīvākais veids, kā politiķus ietekmēt, ir vēlēšanas. Protams, var jau pretrunas skaidrot tā, ka ir divas aptaujāto grupas – vieni, kuri vēlēšanās saredz iespēju piedalīties politikā, kas veido valsti, bet otri uzskata, ka mainīt neko nevar nekādā veidā. Iespējams, tāds skaidrojums arī ir tuvu patiesībai un tie, kas teic, ka politiķi dzīvo savu dzīvi, bet vēlētāji savu, nedomā, ka vēlēšanas kaut ko var mainīt.
Vēlētāju līdzdalība pēdējās, 11. Saeimas vēlēšanās, bija 59,45 %, tās bija ārkārtas vēlēšanas pēc iepriekšējās Saeimas atlaišanas. Savukārt 10. Saeimas vēlēšanās piedalījās 63,59% vēlētāju. Ar vārdu sakot, izskatās, ka vēlētāji lielāko tiesu rīkojas atbilstoši saviem uzskatiem par to, cik lielas ir viņu iespējas ietekmēt valsts politiku.
Šopavasar, 24.maijā, notiks Eiropas Parlamenta deputātu vēlēšanas, bet rudenī, 4. oktobrī, tiks vēlēta 12. Saeima. Jau tagad cilvēki bieži apspriež, vai piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, vai tomēr nelikties ne zinis par politiku un politiķiem. Tiem, kuri negrasās vēlēt, pamatojums ir vienkāršs: visi viņi vienādi un jēgas Eiropā no viņiem maz. Otri teic, ka, neejot uz vēlēšanām, latvieši riskē ar to, ka vēlēšanās proporcionāli vairāk piedalīsies krievi un „Saskaņas centrs” (SC) nokļūs pie varas, tātad mēs nonāksim vēl ciešākos Krievijas apskāvienos. Par to, ka nav lielas jēgas strādāt Eiroparlamentā, pat negribas strīdēties, jo Latvijas deputāti ir izdarījuši krietni daudz – cik tas bijis iespējams, jo galu galā katrai valstij ir savas intereses un vajadzības un nav tā, ka visa Eiropa dzīvo tikai mums un domā tikai par mums, patiesībā, katra valsts cenšas to deķīti pavilkt uz savu pusi. Par Kremļa apskāvieniem jāteic, ka sava patiesība cilvēku sacītajā ir, bet tas vairāk attiecas uz Saeimas vēlēšanām. Eiroparlamentā no SC un Rubika partijas ievēlētie vairāk nodarbojas ar trokšņa taisīšanu, kuru Briselē īpaši neievēro, bet reālo ekonomikas un finanšu jautājumu risināšanā nepiedalās gandrīz nemaz. Latvijā šo deputātu paziņojumi, iebildumi un dažādās akcijas izskan daudz skaļāk nekā Eiroparlamentā, un stāsti par to, kādu ievērību SC un Rubika cilvēki tur gūst, ir vairāk no fantastikas literatūras sērijas.
Sarežģītāk, neapšaubāmi, ir ar Saeimas vēlēšanām. Dusmīgie un aizvainotie jau tagad saka, ka vai nu nekur neies vai arī vēlēs par SC, lai vienreiz „parādītu tiem tur”. Manuprāt, tā ir visai dīvaina izpratne par mums un mūsu valsti, jo valsts nav nepatīkams kaimiņš, kuram gribas kaut kādā veidā ieriebt, bet tie esam mēs paši. Un runa nav par slaveno saukli „krievi nāk!”. SC ir arī latvieši, turklāt ne viens vien, drīzāk runa ir par vērtībām un to izpratni, lai cik banāli šodien arī skanētu vērtību pieminēšana. Galu galā, var aiziet uz vēlēšanām, izsvītrot visus vai gandrīz visus sarakstā esošos, tomēr savu balsi nodot par partiju, kura katra ieskatā tomēr ir mazliet uzticamāka un jēdzīgāka. Jā, var iznākt tāda balsošana par mazāko ļaunumu, tomēr tas nav sliktākais, ko varam darīt. Jebkurā gadījumā Eiroparlamenta vēlēšanas nav ļoti tālu, un, domāju, dusmojoties uz politiķiem, nevajadzētu pārcensties. Sallija Benfelde
Komentāri