Galvenie jautājumi, par kuriem partijas runās pirms vēlēšanām, nav grūti uzminami, bet rezultātus gan šobrīd prognozēt grūti.
Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS Sociāli politisko pētījumu projektu direktore Ieva Strode, vaicāta par vēlētāju noskaņojumu un galvenajiem jautājumiem, saka: “Dienaskārtību, protams, var nojaust. Inflācija skar visus, un tur, kur tā vēl nav manāma, tā tiek gaidīta. Nav tikai vienas vai dažu jomu, kur viss kļūst dārgāks. Piemēram, pārtikas cenas, kas atsevišķiem produktiem aug ne pa dažiem centiem, bet pat vairākas reizes, tiešām skar visus, ne tikai tos, kuri jau skaitīja katru centu. Nākas rēķināt, ko katrs var atļauties, un jautājums, piemēram, ir, kas rudenī notiks ar kredītiem, ko paņēmušas jaunās ģimenes. Bažas rada arī karš, tas, ar ko Krievija draud Lietuvai. Var teikt, ka tie ir tikai murgi, bet bija grūti arī noticēt, ka Krievija iebruks Ukrainā. Tajā pašā laikā maz ticams, ka Krievijai pietiks spēka un jaudas divām frontēm. Tādēļ ir grūti kaut ko prognozēt.
Un tad vēl kovids, kurš nekur nav pazudis. Uz kara un inflācijas fona tam pašlaik uzmanību nepievēršam, bet arī šajā jautājumā neviens nezina, kas notiks rudenī. Tādēļ inflācija un algas, kuras nekad nav bijušas augstas, karš ar tā radītajām problēmām, ieskaitot apdraudējumu un iespējamo energoresursu krīzi, kovids – tas viss summējas. Un tad vēl “mūžīgās” problēmas, kuras nav pazudušas – piemēram, izglītība, veselības aprūpes jautājumi.” I.Strode arī teic, ka svarīgākais ir prast atšķirt to, ko valsts var ietekmēt, no tā, ko valsts ietekmēt nevar, un piebilst, ka, protams, ir iedzīvotāji, kuri uz valdību ir apvainojušies, tā teikt, pēc definīcijas: valdība ir vainīga pie visa. Šiem vēlētājiem ir vienalga, ko valdība dara vai nedara. I.Strode vērtē, ka iespējams protesta balsojums, bet tieši prognozēt situāciju patlaban nevar.
“Tas, kā katrs cilvēks uztver notiekošo, ir viņa patiesība, un tad jebkurš un jebkādā līmenī var stāstīt, ka tas, ko viņš redz, nav patiesība, bet cilvēks tam neticēs. Tas ir jāsaprot arī politiķiem. Tāpat kā vēlētājiem ir jāsaprot, ko valdība var vai nevar ietekmēt un par ko no tā, kas notiek, valdība var uzņemties atbildību. Jaunienācēji 13.Saeimā ar to laikam nebija rēķinājušies, ka ar sabiedrību tomēr vajag runāt skaidri un saprotami un ka ir jautājumi, par kuriem atbild pie varas esošie,” Ieva Strode saka.
Nupat Jāņa Dombura vadītajā TV raidījumā “Kas notiek Latvijā?” sevi pieteica uzņēmēja un miljonāra Ulda Pīlēna dibinātā un reklamētā biedrība “Apvienotais Latvijas saraksts”. Manuprāt, ierakstu ir vērts paskatīties, tas ir skatāms sabiedrisko mediju portāla lsm.lv mājaslapā vai LTV feisbuka kontā. Jāteic, Uldis Pīlēns kopā ar četriem biedrības līdzdibinātājiem izskatījās ļoti nepārliecinoši. Viņi prata pateikt, ka glābs Latviju un ka zina, kā tas jādara, bet tā arī nepateica, kas un kā ir jādara. Pēc Pīlēna domām, Latviju viņi izglābs, piesaistot uzņēmējus, tā arī nepaskaidrojot, ko tad uzņēmēji jaunu piedāvā, izņemot acīmredzot tikšanu pie valsts un, iespējams, arī Eiropas fondu naudas, kuras, daudzuprāt, viņiem tiek dots par maz. Tas gan netraucēja Pīlēna kungam pārmest valdībai par valsts aizņēmumiem, nepieminot to, ka sabiedrība, arī uzņēmēji, visu laiku prasīja dot vairāk naudas un ka to varēja izdarīt tikai aizņemoties.
Tāpat arī Uldis Pīlēns, vaicāts par darbošanos Tautas partijā un tās valdē, nesaskatīja nekādu savu atbildību 2008. gada krīzē un noliedz arī toreizējā Tautas partijas premjera Aigara Kalvīša atbildību par “gāzi grīdā!” un neesošo krīzes plānu. Patiesībā pēc dzirdētā jājautā: vai aiz idejas biedrībai apvienoties ar Latvijas Reģionu apvienību un divām partijām, kuras līdz šim ļoti labi sapratās ar Aivaru Lembergu, stāv Andris Šķēle un vēlme tikt pie naudas? Proti, gan Latvijas Zaļajai partijai, kura aiziet no ZZS, gan “Liepājas partijai” ir kļuvis skaidrs, ka Lembergs vairs nav “stiprā kārts”, tādēļ jāmeklē veidi, kā nokļūt pie varas. Gan domāju, ka šim trīs partiju un biedrības apvienotajam sarakstam ir maz izredžu iekļūt Saeimā un Pīlēna kungam var neizdoties kļūt par premjeru. Vismaz pašlaik šis pasākums vairāk izskatās kā atgriešanās pagātnē.
Nupat par “Gods kalpot Rīgai” (GKR) apvienošanos vienā 14. Saeimas vēlēšanu sarakstā ar Aināra Šlesera vadīto partiju “Latvija pirmajā vietā” (LPV) ir paziņojis GKR valdes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.
Iespējams, pirms vēlēšanām vēl gaidāmi dažādi pārsteigumi, atliek tikai skatīties, kuras partijas un politiķi meklēs glābiņu jaunos sarakstos.
Komentāri