Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Vēl var pajautāt

Sallija Benfelde
07:27
01.10.2018
5

13. Saeimas vēlēšanu kampaņa pārspēj visas līdz šim piedzīvotās – gan nopietnu diskusiju, analītisku rakstu un interesantu pētījumu jomā, gan skaļu brēcienu un melīgu apgalvojumu ziņā.

Protams, īpaši aktīvi ir soci­ālie tīkli, to lietotāji var uzzināt visu iespējamo un neiespējamo, kas robežojas jau ar fantastikas žanru. Tomēr nav apdalīti arī tie, kuri lasa drukāto presi, klausās radio vai skatās televīziju un informāciju nemeklē sociālajos tīklos.

Līdz vēlēšanām atlikušas tikai deviņas dienas, katrs, kurš tiešām gribējis kaut ko uzzināt, to ir varējis izdarīt vai var vēl paspēt. Jāatzīst, sekojot priekšvēlēšanu kampaņai gan sociālajos tīklos, gan tradicionālajos medijos, var apjukt, jo brīžam izskatās un izklausās, ka gandrīz visi deputātu kandidāti un viņu partijas dzīvo tikai ar vienu vienīgi domu – kā celt Latviju saulītē. Arī programmās klaju muļķību nav daudz, un, protams, nevienā programmā vai priekšvēlēšanu bukletā nav rakstīts, ka kandidāts domā vienīgi par sevi un savu labumu.

Manuprāt, ir daži jautājumi, kuri jāuzdod gan kandidātiem, gan pašiem sev.
Deputātu kandidātiem uzdodamais jautājums, manuprāt, ir par naudu. Kā zināms, nākamajā gadā Latvijai budžeta deficīts ir jāsamazina par 300 miljoniem eiro. Visām partijām programmās ir solījumi vai principiālas nostādnes, kuru īstenošanai vajadzīgs fi­nan­sējums. Partijas parasti saka, ka, pirmkārt, aktīvi cīnīsies ar ēnu ekonomiku. Otrkārt, pārskatīs dažādu iestāžu un institūciju nelietderīgos tēriņus, treškārt, mūsu iekšzemes kopprodukts (IKP) aug un augs.

Par ēnu ekonomiku un tās apkarošanu var ilgi runāt, bet dati liecina, ka 2017. gadā ir bijis ēnu ekonomikas pieaugums, kurš bijis pamanāms ne tikai statistikas kļūdas robežās. Starp citu, ēnu ekonomikas pieaugums Latvijā, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, ir vislielākais, bet kaimiņi mūs pamazām panāk, jo arī tur pēdējos trīs gados ēnu ekonomika aug. Par nelietderīgo tēriņu pārskatīšanu uzreiz jāteic, ka lielāko tiesu finanšu rezerves tiek meklētas ministrijās un tām pakļautajās iestādēs, bieži vien zāģējot zaru, uz kura paši sēžam, bet nozaru ietekmīgākie ļaudis prot panākt, ka viņu maciņš aiztikts netiek. Turklāt, samazinot kādus izdevumus, sitiens var smagi skart iedzīvotājus. Piemēram, šobrīd ražotājiem tiek lūgts pārskatīt medikamentu cenas, kas ir pareizs solis. Bet par 31 medikamentu nav zināms, vai tas izdosies. Ja neizdosies, tad šīs zāles būs ārā no kompensējamo medikamentu groza, tātad iedzīvotājiem izdevumi par zālēm var palielināties. Ja atceramies, ka valsts ir domāta tās iedzīvotājiem, nevis otrādi, tad jāteic, ka ar nelietderīgo tēriņu atrašanu viss nav tik vienkārši, kā var šķist pirmajā brīdī.

Par IKP pieaugumu jāatzīst, ka neviens nevar droši apgalvot, ka tā kāpums turpināsies vai nesamazināsies, jo to ietekmē ļoti daudzi faktori, arī tādi, kuri no mums nav atkarīgi. Piemēram, Lielbritānijas izstāšanās no Ei­ro­pas Savienības, par kuru šobrīd nav nekādas skaidrības, vai ASV prezidenta Donalda Trampa nepatika pret Eiropu un kopumā visai agresīvā un neparedzamā politika. Un netrūkst arī citu ārēju faktoru, nemaz nerunājot par to, ka arī Latvija var pieņemt kļūdainus lēmumus. Tādēļ droši apgalvot, ka naudas pietiks visiem solījumiem, nevar.

Otrs jautājums, kuru mums katram vajadzētu uzdot pašam sev, ir – kādi ir tie cilvēki, par kuriem grasāmies balsot? Manuprāt, ļoti labi to pasaka profesore Vita Matīsa intervijā diasporas laikrakstam “Brīvā Latvija”: “Ja jums uz trim četrām dienām jādodas prom un jāatrod cilvēks, kas jūsu mājā paliks kopā ar jūsu mazo bērnu, sunīti vai kaķīti raudzīties, lai šie jūsu lolojumi būtu tīri, paēduši, pieskatīti un drošībā, ‒ kādam cilvēkam jūs to uzticētu? Mani pārsteidz, ja attiecībā uz bērnu, sunīti un kaķīti ir viens kritērijs, turklāt augsts, bet attiecībā uz valsti – pavisam cits. Kritērijam vajadzētu būt vismaz ļoti līdzīgam, citādi sanāk tā, ka Latvijas valsts ir tāda mazsvarīga rotaļlieta, ar ko paspēlēties, padauzīt un pamocīt, bet kaķītis vai bērns gan prasās pēc nopietnas, nosvērtas attieksmes.”

Atliek piebilst – vēl ir laiks jautājumiem sev un politiķiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
12

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
19

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
20
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi