Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Vēl var pajautāt

Sallija Benfelde
07:27
01.10.2018
14

13. Saeimas vēlēšanu kampaņa pārspēj visas līdz šim piedzīvotās – gan nopietnu diskusiju, analītisku rakstu un interesantu pētījumu jomā, gan skaļu brēcienu un melīgu apgalvojumu ziņā.

Protams, īpaši aktīvi ir soci­ālie tīkli, to lietotāji var uzzināt visu iespējamo un neiespējamo, kas robežojas jau ar fantastikas žanru. Tomēr nav apdalīti arī tie, kuri lasa drukāto presi, klausās radio vai skatās televīziju un informāciju nemeklē sociālajos tīklos.

Līdz vēlēšanām atlikušas tikai deviņas dienas, katrs, kurš tiešām gribējis kaut ko uzzināt, to ir varējis izdarīt vai var vēl paspēt. Jāatzīst, sekojot priekšvēlēšanu kampaņai gan sociālajos tīklos, gan tradicionālajos medijos, var apjukt, jo brīžam izskatās un izklausās, ka gandrīz visi deputātu kandidāti un viņu partijas dzīvo tikai ar vienu vienīgi domu – kā celt Latviju saulītē. Arī programmās klaju muļķību nav daudz, un, protams, nevienā programmā vai priekšvēlēšanu bukletā nav rakstīts, ka kandidāts domā vienīgi par sevi un savu labumu.

Manuprāt, ir daži jautājumi, kuri jāuzdod gan kandidātiem, gan pašiem sev.
Deputātu kandidātiem uzdodamais jautājums, manuprāt, ir par naudu. Kā zināms, nākamajā gadā Latvijai budžeta deficīts ir jāsamazina par 300 miljoniem eiro. Visām partijām programmās ir solījumi vai principiālas nostādnes, kuru īstenošanai vajadzīgs fi­nan­sējums. Partijas parasti saka, ka, pirmkārt, aktīvi cīnīsies ar ēnu ekonomiku. Otrkārt, pārskatīs dažādu iestāžu un institūciju nelietderīgos tēriņus, treškārt, mūsu iekšzemes kopprodukts (IKP) aug un augs.

Par ēnu ekonomiku un tās apkarošanu var ilgi runāt, bet dati liecina, ka 2017. gadā ir bijis ēnu ekonomikas pieaugums, kurš bijis pamanāms ne tikai statistikas kļūdas robežās. Starp citu, ēnu ekonomikas pieaugums Latvijā, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, ir vislielākais, bet kaimiņi mūs pamazām panāk, jo arī tur pēdējos trīs gados ēnu ekonomika aug. Par nelietderīgo tēriņu pārskatīšanu uzreiz jāteic, ka lielāko tiesu finanšu rezerves tiek meklētas ministrijās un tām pakļautajās iestādēs, bieži vien zāģējot zaru, uz kura paši sēžam, bet nozaru ietekmīgākie ļaudis prot panākt, ka viņu maciņš aiztikts netiek. Turklāt, samazinot kādus izdevumus, sitiens var smagi skart iedzīvotājus. Piemēram, šobrīd ražotājiem tiek lūgts pārskatīt medikamentu cenas, kas ir pareizs solis. Bet par 31 medikamentu nav zināms, vai tas izdosies. Ja neizdosies, tad šīs zāles būs ārā no kompensējamo medikamentu groza, tātad iedzīvotājiem izdevumi par zālēm var palielināties. Ja atceramies, ka valsts ir domāta tās iedzīvotājiem, nevis otrādi, tad jāteic, ka ar nelietderīgo tēriņu atrašanu viss nav tik vienkārši, kā var šķist pirmajā brīdī.

Par IKP pieaugumu jāatzīst, ka neviens nevar droši apgalvot, ka tā kāpums turpināsies vai nesamazināsies, jo to ietekmē ļoti daudzi faktori, arī tādi, kuri no mums nav atkarīgi. Piemēram, Lielbritānijas izstāšanās no Ei­ro­pas Savienības, par kuru šobrīd nav nekādas skaidrības, vai ASV prezidenta Donalda Trampa nepatika pret Eiropu un kopumā visai agresīvā un neparedzamā politika. Un netrūkst arī citu ārēju faktoru, nemaz nerunājot par to, ka arī Latvija var pieņemt kļūdainus lēmumus. Tādēļ droši apgalvot, ka naudas pietiks visiem solījumiem, nevar.

Otrs jautājums, kuru mums katram vajadzētu uzdot pašam sev, ir – kādi ir tie cilvēki, par kuriem grasāmies balsot? Manuprāt, ļoti labi to pasaka profesore Vita Matīsa intervijā diasporas laikrakstam “Brīvā Latvija”: “Ja jums uz trim četrām dienām jādodas prom un jāatrod cilvēks, kas jūsu mājā paliks kopā ar jūsu mazo bērnu, sunīti vai kaķīti raudzīties, lai šie jūsu lolojumi būtu tīri, paēduši, pieskatīti un drošībā, ‒ kādam cilvēkam jūs to uzticētu? Mani pārsteidz, ja attiecībā uz bērnu, sunīti un kaķīti ir viens kritērijs, turklāt augsts, bet attiecībā uz valsti – pavisam cits. Kritērijam vajadzētu būt vismaz ļoti līdzīgam, citādi sanāk tā, ka Latvijas valsts ir tāda mazsvarīga rotaļlieta, ar ko paspēlēties, padauzīt un pamocīt, bet kaķītis vai bērns gan prasās pēc nopietnas, nosvērtas attieksmes.”

Atliek piebilst – vēl ir laiks jautājumiem sev un politiķiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
22

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
24
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
32

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
24

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
21

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi