13. Saeimas vēlēšanu kampaņa pārspēj visas līdz šim piedzīvotās – gan nopietnu diskusiju, analītisku rakstu un interesantu pētījumu jomā, gan skaļu brēcienu un melīgu apgalvojumu ziņā.
Protams, īpaši aktīvi ir sociālie tīkli, to lietotāji var uzzināt visu iespējamo un neiespējamo, kas robežojas jau ar fantastikas žanru. Tomēr nav apdalīti arī tie, kuri lasa drukāto presi, klausās radio vai skatās televīziju un informāciju nemeklē sociālajos tīklos.
Līdz vēlēšanām atlikušas tikai deviņas dienas, katrs, kurš tiešām gribējis kaut ko uzzināt, to ir varējis izdarīt vai var vēl paspēt. Jāatzīst, sekojot priekšvēlēšanu kampaņai gan sociālajos tīklos, gan tradicionālajos medijos, var apjukt, jo brīžam izskatās un izklausās, ka gandrīz visi deputātu kandidāti un viņu partijas dzīvo tikai ar vienu vienīgi domu – kā celt Latviju saulītē. Arī programmās klaju muļķību nav daudz, un, protams, nevienā programmā vai priekšvēlēšanu bukletā nav rakstīts, ka kandidāts domā vienīgi par sevi un savu labumu.
Manuprāt, ir daži jautājumi, kuri jāuzdod gan kandidātiem, gan pašiem sev.
Deputātu kandidātiem uzdodamais jautājums, manuprāt, ir par naudu. Kā zināms, nākamajā gadā Latvijai budžeta deficīts ir jāsamazina par 300 miljoniem eiro. Visām partijām programmās ir solījumi vai principiālas nostādnes, kuru īstenošanai vajadzīgs finansējums. Partijas parasti saka, ka, pirmkārt, aktīvi cīnīsies ar ēnu ekonomiku. Otrkārt, pārskatīs dažādu iestāžu un institūciju nelietderīgos tēriņus, treškārt, mūsu iekšzemes kopprodukts (IKP) aug un augs.
Par ēnu ekonomiku un tās apkarošanu var ilgi runāt, bet dati liecina, ka 2017. gadā ir bijis ēnu ekonomikas pieaugums, kurš bijis pamanāms ne tikai statistikas kļūdas robežās. Starp citu, ēnu ekonomikas pieaugums Latvijā, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, ir vislielākais, bet kaimiņi mūs pamazām panāk, jo arī tur pēdējos trīs gados ēnu ekonomika aug. Par nelietderīgo tēriņu pārskatīšanu uzreiz jāteic, ka lielāko tiesu finanšu rezerves tiek meklētas ministrijās un tām pakļautajās iestādēs, bieži vien zāģējot zaru, uz kura paši sēžam, bet nozaru ietekmīgākie ļaudis prot panākt, ka viņu maciņš aiztikts netiek. Turklāt, samazinot kādus izdevumus, sitiens var smagi skart iedzīvotājus. Piemēram, šobrīd ražotājiem tiek lūgts pārskatīt medikamentu cenas, kas ir pareizs solis. Bet par 31 medikamentu nav zināms, vai tas izdosies. Ja neizdosies, tad šīs zāles būs ārā no kompensējamo medikamentu groza, tātad iedzīvotājiem izdevumi par zālēm var palielināties. Ja atceramies, ka valsts ir domāta tās iedzīvotājiem, nevis otrādi, tad jāteic, ka ar nelietderīgo tēriņu atrašanu viss nav tik vienkārši, kā var šķist pirmajā brīdī.
Par IKP pieaugumu jāatzīst, ka neviens nevar droši apgalvot, ka tā kāpums turpināsies vai nesamazināsies, jo to ietekmē ļoti daudzi faktori, arī tādi, kuri no mums nav atkarīgi. Piemēram, Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības, par kuru šobrīd nav nekādas skaidrības, vai ASV prezidenta Donalda Trampa nepatika pret Eiropu un kopumā visai agresīvā un neparedzamā politika. Un netrūkst arī citu ārēju faktoru, nemaz nerunājot par to, ka arī Latvija var pieņemt kļūdainus lēmumus. Tādēļ droši apgalvot, ka naudas pietiks visiem solījumiem, nevar.
Otrs jautājums, kuru mums katram vajadzētu uzdot pašam sev, ir – kādi ir tie cilvēki, par kuriem grasāmies balsot? Manuprāt, ļoti labi to pasaka profesore Vita Matīsa intervijā diasporas laikrakstam “Brīvā Latvija”: “Ja jums uz trim četrām dienām jādodas prom un jāatrod cilvēks, kas jūsu mājā paliks kopā ar jūsu mazo bērnu, sunīti vai kaķīti raudzīties, lai šie jūsu lolojumi būtu tīri, paēduši, pieskatīti un drošībā, ‒ kādam cilvēkam jūs to uzticētu? Mani pārsteidz, ja attiecībā uz bērnu, sunīti un kaķīti ir viens kritērijs, turklāt augsts, bet attiecībā uz valsti – pavisam cits. Kritērijam vajadzētu būt vismaz ļoti līdzīgam, citādi sanāk tā, ka Latvijas valsts ir tāda mazsvarīga rotaļlieta, ar ko paspēlēties, padauzīt un pamocīt, bet kaķītis vai bērns gan prasās pēc nopietnas, nosvērtas attieksmes.”
Atliek piebilst – vēl ir laiks jautājumiem sev un politiķiem.
Komentāri