Kas būs aiz horizonta, vēlējās zināt Dullais Dauka. Un viņš gāja. Tagad valsts vērties tālumā mudina jaunās ģimenes. Strādājiet, maksājiet nodokļus un, lai uzlabotu valsts demogrāfisko un secīgi arī ekonomisko situāciju un mazinātu sociālo slogu, izskan pat lūgumi dzīvību dāvāt vairākiem mazuļiem.
Demogrāfi pauž viedokļus, ka pārskatāmā laikā latviešu skaits strauji saruks. Cēsu pašvaldības sociālā dienesta darbinieki, rakstot stratēģiskos plānus, parēķinājuši, ka, ja dzimstība ruks tik strauji kā pašlaik, tad pēc gadsimta Cēsīs nedzīvos vietējie. Kāds jau dzīvos, bet latviešu dzimtu kokus būs sarežģīti rakstīt. Uz demogrāfu skaudrajiem atzinumiem reaģējuši arī plašsaziņas līdzekļi. Mums simtiem reižu atgādina: “Bērni ir mūsu svētība!”, ik pa reizei arī valstsvīri dod padomu, kā situācija jārisina. Valsts prezidents Valdis Zatlers nav skopojies ar viedokli kādā interneta portālā. “Ja mēs savam vienīgajam bērnam vēlam labu, tad, nelaižot pasaulē otro un trešo mazuli, mēs faktiski viņam nodarām pāri. Tāpēc, ka viņš dzīvos sabiedrībā, kurā viņam būs jāuztur abi vecāki,” tā prezidents. Taču atbildīgi vecāki zina, ka dabā horizonts ir tikai māns. Iedomāta līnija, kura attālinās. Tā sanācis ar valsts sociālā atbalsta iespējām jaunajām ģimenēm. Bija runa, ka pabalstu griestus ievēros vien krīzes laikā, pēc tam atcels. Tagad noteikts jauns atcelšanas laiks- 2014. nevis 2012. gads. Strādājošos tāpat mudina maksāt nodokļus, bet jaunos vecākus, samierinoties ar mazāku vecāku pabalstu, glābt sociālo budžetu.
Nav jau runa par bērniem. Iespējams, ka ir gados jauni cilvēki, kuri saka, ka nemaz nevēlas kļūt par vecākiem, taču liela daļa tomēr domā, kā tiks galā ar viena bērna vajadzībām šodien, rīt, pēc gadiem, tāpēc otrajam nespēj saņemties. Pieaudzis, atbildīgs cilvēks taču visu laiku nespēj raudzīties vien tālumā, uzticēties vīzijām. Viņam jāturas pie tā, kas ir. Un jaunie vecāki vēlas stabilitāti- pašu un savu mazuļu interesēs. Ilze Kalniņa
Komentāri