Nemaz nebija tik ilgi jāgaida. Pēc ilgākas klusēšanas Ainārs Šlesers šogad vasarā atgriezās publiskajā telpā, lai par sevi atgādinātu un komentētu politiskos notikumus. Pagājušajā nedēļā viņš tika ievēlēts par partijas „Vienoti Latvijai!” vadītāju. Savu atgriešanos A. Šlesers kopā ar draugiem bija plānojis centīgi – pamazām, bet regulāri atgādinot par sevi. Gada sākumā A. Šlesera ilggadējais reklāmu autors Ēriks Stendzenieks klāstīja, ka tādu cilvēku kā A.Šlesers „ļoti pietrūkst Latvijas politikā un vispār Latvijas sabiedrībā”. Uzticīgi pildot savu reklāmista lomu, Ē. Stendzenieks neskopojās ar dažādiem cildinājumiem – cik A. Šlesers esot principiāls, kā sasniedzot mērķus un pildot solījumus. Un to viņš sacīja tanī pašā intervijā, kurā apgalvoja, ka ar politisko reklāmu vairs nenodarbojas.
Jūlijā A. Šlesers stāstīja, ka lēmums par politiskās darbības atsākšanu vēl neesot pieņemts, tanī pašā laikā cītīgi kritizēja valdošo koalīciju – tai trūkstot ideju un „esošā politika sāk izbeigties”. Savukārt medijos parādījās dažādi pārspriedumi par to, kura partija A. Šleseram būtu piemērotākā – jauna vai kāda no esošajām. Pats A. Šlesers turpmākos mēnešus pavadīja, vienlaikus gan noliedzot, gan nenoliedzot plānus atkal darboties politikā, toties izrādīja satraukumu par diskusijām saistībā ar valdības mēģinājumiem pārskatīt kārtību, kādā tiek tirgotas uzturēšanās atļaujas Latvijā. Savulaik paša virzītās kārtības saglabāšana viņam ir svarīga kaut vai tāpēc, ka A.Šlesers darbojas nekustamo īpašumu jomā, kura ir viena no galvenajām ieguvējām no uzturēšanās atļauju izsniegšanas apmaiņā pret investīcijām. Taču viņa aktivizēšanās nebija saistīta tikai ar mēģinājumu sargāt uzturēšanās atļauju kārtību. Plāni atrast partiju, kas viņam ļautu atkal nonākt Saeimā, acīmredzot jau bija formulēti.
Partija “Vienoti Latvijai” ir jaunā platforma A. Šlesera politiskajiem plāniem. Šogad tā startēja pašvaldību vēlēšanās un astoņās pašvaldībās partijas kandidāti tika ievēlēti. Piesaistot vēl citus vietēja mēroga partiju kandidātus, šī partija centīsies ieņemt reģionāla politiskā spēka nišu. Vai šāda niša Latvijas vēlētājiem ir vajadzīga un, vēl vairāk, vai viņiem vēlreiz ir vajadzīgs A. Šlesers Saeimā – tie ir tikai minējumi. Taču vismaz pašlaik A.Šlesers tieši šeit ir saskatījis politisko pieprasījumu.
A.Šlesera līdzšinējā politiskā darbība ir tieši dažāda veida politiskā pieprasījuma īstenošanas iznākums. Kas tikai viņš nav bijis! 90. gados iesaistījies Jaunajā partijā, viņš saprata, ka ir jākļūst par kristīgo vērtību nesēju Latvijas politikā, un tā tapa Latvijas Pirmā partija. Pēc tam tā saplūda ar „Latvijas ceļu”, un šai savienībai nekādi netraucēja tas, ka „Latvijas ceļš” bija liberāla partija, kuras sākotnējās vērtībās diez vai ietilpa mācītāju varas realizēšana. Taču, ja mērķis ir nevis noteiktas ideoloģijas stiprināšana, bet gan vienkārši tiek meklētas un izmantotas nišas, politiskajos darbos ir iespējama krietni lielāka elastība. A. Šlesers būs īsteni ticīgais kristietis, ja tas būs izdevīgi, bet, kad tas vairs nebūs aktuāli, viņš kļūs par kaut ko citu.
Tagad A. Šlesers, izmantojot jau pārbaudītu pieeju, atkal nāk ar jaunu un ambiciozi formulētu programmu. Viņš stāsta, ka nepieciešama sabiedrības saliedēšana, jāizstrādā „nācijas izlīgums” un jāveido konstruktīvākas attiecības ar Krieviju. Tāpat viņš ir satraucies par cilvēku izbraukšanu no valsts uz neatgriešanos. Taču ir pilnīgi vienalga, ko A. Šlesera izpratnē nozīmē viņa minētie jēdzieni – tie ir radīti, nevis domājot par konkrētu politisko saturu, bet lai slēptu to, ka nekāda reāla satura tur nav un nebūs. A. Šlesers politikā ir pietiekami ilgu laiku, lai būtu zināms, ko nozīmē „50 tūkstoši jaunu darbavietu” un kas ir „raķetes” un „buldozeri”. Tas, protams, neizslēdz, ka ir vēlētāji, kuriem tieši to vajag – ilūziju, ka pie varas ir kāds, kurš dara un nepārtraukti rosās, neatkarīgi no tā, kāds ir šo darbību iznākums. Taču Latvijas neseno gadu pieredzei skaudri un neaizmirstami vajadzētu atgādināt, kurp ved „gāzi grīdā” pieeja.
Ja A. Šleseram no kļūdām mācīties nav lāgā nekādas motivācijas, varētu vismaz cerēt, ka pilsoņiem šāda motivācija ir. Protams, atlikušos mēnešus pirms vēlēšanām A. Šlesers un viņa draugi ļoti nopūlēsies, lai stāstītu, ka šis politiķis patiesībā ir valsts glābējs, vizionārs un vienīgā cerība. Kā skumjš kuriozs un ievads gaidāmajā kampaņā bija bijušā „tēvzemieša” Jāņa Straumes izteikumi „Vienoti Latvijai” pasākumā. Viņš A. Šleseru slavēja, stāstot, ka šis „politikas smagsvars” nekad nerīkošot dzīres mēra laikā, nekaušoties ar provokatoriem pie pieminekļiem, un izteica pārliecību, ka tieši A. Šlesers spēšot realizēt jaunu politiku Latvijā.
Nekādas jaunās politikas te, protams, nav un nevar būt. Piedāvājumā ir tā pati vecā politika un tas pats politbizness. Tie paši vecie zvejas kuģi, vien ar jauniem tīkliem vēlētāju balsu zvejošanai. Jānis Buholcs
Komentāri