Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Vecais kuģis, jaunie tīkli

Druva
17:21
11.12.2013
35

Nemaz nebija tik ilgi jāgaida. Pēc ilgākas klusēšanas Ainārs Šlesers šogad vasarā atgriezās publiskajā telpā, lai par sevi atgādinātu un komentētu politiskos notikumus. Pagājušajā nedēļā viņš tika ievēlēts par partijas „Vienoti Latvijai!” vadītāju. Savu atgriešanos A. Šlesers kopā ar draugiem bija plānojis centīgi – pamazām, bet regulāri atgādinot par sevi. Gada sākumā A. Šlesera ilggadējais reklāmu autors Ēriks Stendzenieks klāstīja, ka tādu cilvēku kā A.Šlesers „ļoti pietrūkst Latvijas politikā un vispār Latvijas sabiedrībā”. Uzticīgi pildot savu reklāmista lomu, Ē. Stendzenieks neskopojās ar dažādiem cildinājumiem – cik A. Šlesers esot principiāls, kā sasniedzot mērķus un pildot solījumus. Un to viņš sacīja tanī pašā intervijā, kurā apgalvoja, ka ar politisko reklāmu vairs nenodarbojas.

Jūlijā A. Šlesers stāstīja, ka lēmums par politiskās darbības atsākšanu vēl neesot pieņemts, tanī pašā laikā cītīgi kritizēja valdošo koalīciju – tai trūkstot ideju un „esošā politika sāk izbeigties”. Savukārt medijos parādījās dažādi pārspriedumi par to, kura partija A. Šleseram būtu piemērotākā – jauna vai kāda no esošajām. Pats A. Šlesers turpmākos mēnešus pavadīja, vienlaikus gan noliedzot, gan nenoliedzot plānus atkal darboties politikā, toties izrādīja satraukumu par diskusijām saistībā ar valdības mēģinājumiem pārskatīt kārtību, kādā tiek tirgotas uzturēšanās atļaujas Latvijā. Savulaik paša virzītās kārtības saglabāšana viņam ir svarīga kaut vai tāpēc, ka A.Šlesers darbojas nekustamo īpašumu jomā, kura ir viena no galvenajām ieguvējām no uzturēšanās atļauju izsniegšanas apmaiņā pret investīcijām. Taču viņa aktivizēšanās nebija saistīta tikai ar mēģinājumu sargāt uzturēšanās atļauju kārtību. Plāni atrast partiju, kas viņam ļautu atkal nonākt Saeimā, acīmredzot jau bija formulēti.

Partija “Vienoti Latvijai” ir jaunā platforma A. Šlesera politiskajiem plāniem. Šogad tā startēja pašvaldību vēlēšanās un astoņās pašvaldībās partijas kandidāti tika ievēlēti. Piesaistot vēl citus vietēja mēroga partiju kandidātus, šī partija centīsies ieņemt reģionāla politiskā spēka nišu. Vai šāda niša Latvijas vēlētājiem ir vajadzīga un, vēl vairāk, vai viņiem vēlreiz ir vajadzīgs A. Šlesers Saeimā – tie ir tikai minējumi. Taču vismaz pašlaik A.Šlesers tieši šeit ir saskatījis politisko pieprasījumu.

A.Šlesera līdzšinējā politiskā darbība ir tieši dažāda veida politiskā pieprasījuma īstenošanas iznākums. Kas tikai viņš nav bijis! 90. gados iesaistījies Jaunajā partijā, viņš saprata, ka ir jākļūst par kristīgo vērtību nesēju Latvijas politikā, un tā tapa Latvijas Pirmā partija. Pēc tam tā saplūda ar „Latvijas ceļu”, un šai savienībai nekādi netraucēja tas, ka „Latvijas ceļš” bija liberāla partija, kuras sākotnējās vērtībās diez vai ietilpa mācītāju varas realizēšana. Taču, ja mērķis ir nevis noteiktas ideoloģijas stiprināšana, bet gan vienkārši tiek meklētas un izmantotas nišas, politiskajos darbos ir iespējama krietni lielāka elastība. A. Šlesers būs īsteni ticīgais kristietis, ja tas būs izdevīgi, bet, kad tas vairs nebūs aktuāli, viņš kļūs par kaut ko citu.

Tagad A. Šlesers, izmantojot jau pārbaudītu pieeju, atkal nāk ar jaunu un ambiciozi formulētu programmu. Viņš stāsta, ka nepieciešama sabiedrības saliedēšana, jāizstrādā „nācijas izlīgums” un jāveido konstruktīvākas attiecības ar Krieviju. Tāpat viņš ir satraucies par cilvēku izbraukšanu no valsts uz neatgriešanos. Taču ir pilnīgi vienalga, ko A. Šlesera izpratnē nozīmē viņa minētie jēdzieni – tie ir radīti, nevis domājot par konkrētu politisko saturu, bet lai slēptu to, ka nekāda reāla satura tur nav un nebūs. A. Šlesers politikā ir pietiekami ilgu laiku, lai būtu zināms, ko nozīmē „50 tūkstoši jaunu darbavietu” un kas ir „raķetes” un „buldozeri”. Tas, protams, neizslēdz, ka ir vēlētāji, kuriem tieši to vajag – ilūziju, ka pie varas ir kāds, kurš dara un nepārtraukti rosās, neatkarīgi no tā, kāds ir šo darbību iznākums. Taču Latvijas neseno gadu pieredzei skaudri un neaizmirstami vajadzētu atgādināt, kurp ved „gāzi grīdā” pieeja.

Ja A. Šleseram no kļūdām mācīties nav lāgā nekādas motivācijas, varētu vismaz cerēt, ka pilsoņiem šāda motivācija ir. Protams, atlikušos mēnešus pirms vēlēšanām A. Šlesers un viņa draugi ļoti nopūlēsies, lai stāstītu, ka šis politiķis patiesībā ir valsts glābējs, vizionārs un vienīgā cerība. Kā skumjš kuriozs un ievads gaidāmajā kampaņā bija bijušā „tēvzemieša” Jāņa Straumes izteikumi „Vienoti Latvijai” pasākumā. Viņš A. Šleseru slavēja, stāstot, ka šis „politikas smagsvars” nekad nerīkošot dzīres mēra laikā, nekaušoties ar provokatoriem pie pieminekļiem, un izteica pārliecību, ka tieši A. Šlesers spēšot realizēt jaunu politiku Latvijā.

Nekādas jaunās politikas te, protams, nav un nevar būt. Piedāvājumā ir tā pati vecā politika un tas pats politbizness. Tie paši vecie zvejas kuģi, vien ar jauniem tīkliem vēlētāju balsu zvejošanai. Jānis Buholcs

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
23
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi