Otrdienas vakarā notikusī protesta akcija, kas noslēdzās ar vardarbību un nekārtībām, kādas līdz šim ne piketos, ne protesta akcijās nebija notikušas, raisīja jautājumu, kādēļ šoreiz tā izvērtās un vai kas tāds var atkārtoties.
Sociologs Aigars Freimanis vērtē, ka varbūtība agresīvai rīcībai protestā pastāvēja. Pirms iepriekš notikušajām protesta akcijām līdz šim nav izskanējuši aicinājumi uz agresiju un vardarbīgu rīcību, taču šoreiz īpaši internetā bija lasāmi šādi pamudinājumi. Izskanēja aicinājumi vardarbīgi gāzt varu, par to kriminālprocesu jau pirms akcijas ierosināja drošības policija.
A. Freimanis neslēpj, ka aicinājumi uz vardarbību, kā arī protestētāju sagatavotība tai liek domāt, ka „kāds bija ieinteresēts visu saasināt, cik vien iespējams”. Manifestācijas laiks bija neveiksmīgi izvēlēts, jo bija tumšs, tas protestētājos radīja sajūtu, ka rīcība netiks pamanīta, un palielināja bezatbildību.
Sociologs analizē: „Diemžēl mītiņa norise bija ļoti sasteigta un nesagatavota. Pietrūka kopēja vadmotīva. Tā bija haotiska runu teikšana, turklāt ar pretrunīgiem mērķiem bija nākuši arī organizatori. Sauklis, ko pauda „Sabiedrība citai politikai”, bija Saeimas atlaišana, taču piedalījās arī citas partijas, kuras iebilda pret Saeimas atlaišanu.
Domāju, ka arī policija nebija īsti gatava. Radās iespaids, ka lēmumi tiek pieņemti notikumu gaitā un tie nav īsti prognozēti. Manuprāt, pārāk viegli no visām pusēm šī akcija tika uztverta. Tādēļ arī tā izvērtās tā, kā izvērtās. Pasaules vēsture un demokrātisko valstu pieredze rāda, ka ir bezgala daudz veidu, kā demonstrēt savu nostāju bez agresivitātes. Iespējams, nebija izraudzīta pareizā forma, un tas izraisīja to, kas sekoja pēc tam.”
A. Freimanis uzskata – protesta akcija parādījusi, ka vāja ir ne tikai vara, bet arī opozīcija. Tas pieļauj arī ekstremālu formu izpausmi. „Īstermiņā ieguvēja ir valdība, jo tūdaļ sekoja solījums vēl stingrāk uzraudzīt šāda veida pasākumus un neļaut tiem notikt valsts iestāžu tuvumā. Domāju, ka cilvēki, kuri jūtas apdraudēti, kuri baidās par savu mantu un veselību, atbalstīs šāda veida stingrāku uzraudzību,” atzīst A. Freimanis.
„Druva” sociologam vaicāja, vai iespējams, ka līdzīgas, agresīvas akcijas varētu notikt arī turpmāk un vai tas varētu radīt sabiedrībā šķelšanos. A. Freimanis uzskata: „Ja ekonomiskā situācija nemainīsies un problēmas turpinās pieaugt, nemieri var atkārtoties. Sociālā nevienlīdzība un problēmas daudzām sociālajām grupām ir nopietns stimuls šādai rīcībai un norisēm. Domāju, ka liela daļa no tā baidās gan vārdos, gan sirdī un negrib šāda veida rīcību. Tomēr, iespējams, daļa notikušo vārdos nosoda vai paklusē, bet varbūt pat nejūtas par to pārāk sašutuši. Sabiedrība šādos jautājumos noteikti šķelsies.”
Protesta akcija un sekojošie vardarbīgie nemieri izraisījuši negaidītu un neprognozētu Valsts prezidenta Valda Zatlera reakciju. Prezidents uzdevis Saeimai līdz 31. martam pieņemt grozījumus Satversmē, kas dotu tiesības tautai atlaist Saeimu. Tāpat par pienākumu noteikts izveidot uzraudzības padomi, kas uzraudzītu ekonomikas stimulēšanas plāna izstrādi un starptautiskā aizdevuma izlietošanu. Turklāt V. Zatlers uzdevis Saeimai veikt grozījumus vēlēšanu likumos, kas liegtu deputātiem mainīt partiju piederību viena parlamenta sasaukuma laikā. Vispārsteidzošākā ir prezidenta apņemšanās: “Uz jautājumu, kas notiks, ja tas netiks izdarīts 31. martā, es atbildēšu kategoriski – es rosināšu tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu.”
A. Freimanis vērtē: „Prezidenta reakcija bija negaidīta un pārsteidzoši asa. Pat ultimatīva, kā to jau paspējuši nodēvēt daži politiķi. Redzēsim, kas sekos. Iespējama arī pretreakcija no dažādu partiju politiķiem. Tomēr domāju, politiķiem pašiem jāapdomā, ko prezidents prasa. Manuprāt, dažas prasības nav juridiski gluži korektas. Piemēram, prasība mainīt vēlēšanu likumu – tai noteikti jābalstās uz juridiski korektu diskusiju.”
Komentāri