Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,893 miljoni iedzīvotāju – par 14 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) tautas skaitīšanas dati. Cēsu novadā ( Cēsīs un Vaives pagastā) gada sākumā dzīvoja 14 815 iedzīvotāji. Tātad gada laikā valsts pazaudējusi tik, cik dzīvo vienā mazpilsētā. Vēl jāatceras, ka pagājušais gads ar pandēmiju daudziem lika atgriezties mājās un daudziem neļāva aizbraukt. Kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas 2011. gadā iedzīvotāju skaits sarucis par 177 000. Aptuveni tāds ir iedzīvotāju skaits trīs lielajās pilsētās Daugavpilī, Liepājā un Rēzeknē kopā.
Tā ar katru gadu paliekam mazāk. Administratīvā reforma cenšas kaut ko saglābt. Ja neko citu, tad vismaz cilvēkā apziņu, ka viņš nedzīvo kādā nostūrī, ka nav mazs un nevajadzīgs, bet piederīgs kam lielākam. Paplašinās mērogs teritorijai, kas ir tava, teritorijai, ar kuru identificē sevi. Saka jau, ka tas, kas nav acu priekšā, vienmēr šķiet pievilcīgāks, labāks, tur viss notiek pareizāk. Vai tā ir, var uzzināt, tikai pašam pārliecinoties. Lai gan tas, kurš nav apmierināts ar dzīvi un visās nedienās vaino citus, vienmēr paliks neapmierināts.
Pēdējā laikā diezgan bieži dzirdētas cerības, ka nu jau sāksies skaistāka dzīve, jo ieradusies jauna vara. Tikai aizmirsts, ka tai neviens nav iedevis brīnumnūjiņu, kuru atliktu pamāt un visas problēmas būtu atrisinātas. Laikam jau cilvēkam vajag kādu, kam neuzticēties, lai varētu meklēt ko labāku. Ne viena vien bijušā novada neapmierinātais tagad dzīvo cerībās uz brīnumu, ka viņam svarīgais tiks atrisināts. Vienalga kā un uz kā rēķina. Vecā vara taču nekam nederēja, jaunā, saulītes apmirdzēta, amatu krēslus ieņēmusi, nu pildīs katra iedzīvotāja gribu. Diemžēl tā nenotiek. Un tam būs vien jānotic.
Lai arī vīruss mudinājis doties dzīvot no pilsētām uz laukiem, jo tur drošāk, un tas kaut mazliet atdzīvina pagastus un vietējo ekonomiku, taču iedzīvotājus tikai izklīdina. Viņu Latvijā vairāk nerodas. Administratīvi teritoriālās reformas galvenais mērķis ir līdzsvarota reģionālā attīstība. Kā to panākt? Tie, kas pārceļas uz laukiem, parasti ir cilvēki ar stabilu darbu un ienākumiem. Bet to, kas laukos gadu desmitiem, ir par maz, lai kāds uzdrošinātos atvērt ražotni. Ja nu tomēr, tad produkcijas aizvešanu līdz patērētājam pa bedraino grants ceļu diezin vai var ieplānot izdevumos un cerēt, ka kāds bagātnieks investēs.
Vara, cilvēki, teritorija. Trīs lielumi, kas nosaka attīstību. Un pats galvenais trijotnē ir cilvēks. Ja viņa nav, nekas neiznāks. Ja nebūs pietiekami daudz, arī nesanāks. Vai pēc gada atkal CSP ziņos, ka Latvijā iedzīvotāju skaits samazinājies par daudziem tūkstošiem? Vieni cer, ka vairāk dzims bērnu, citi, ka atgriezīsies tie, kuri aizbraukuši. Cerēt jau var.
Komentāri