Katru gadu Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa un Latvijas Rakstnieku savienība rīko akciju “Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens”.
“Akcija rosina sabiedrību diskutēt par valodu. Pievērst uzmanību tās attīstībai, kā ikdienā runājam, jauniem, labskanīgiem vārdiem, norādīt, kuri latviešu valodā neiederas,” saka Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas vadītājs Uģis Nastevičs un uzsver, ka, vērtējot iesūtītos vārdus, nevārdus un spārnotos teicienus, var atskatīties, arī atcerēties, kāds valodas attīstībā bijis iepriekšējais gads. Tas noteikti arī valodas attīstībā tieši saistīts ar ārkārtējo situāciju, pandēmiju. “Bija nepieciešamība, lai rastos jauni vārdi, ar kuriem apzīmēt sabiedrībai svarīgas problēmas, norises,” uzsver U.Nastevičs. Iepriekšējos gados uzmanība lielākoties bija pievērsta dažādiem nelatviskiem terminiem, kas saistīti ar jaunajām tehnoloģijām.
Domas lido ar spārniem
Par pagājušā gada spārnoto teicienu izraudzīts – “Mēs paliekam darbā jūsu dēļ. Jūs palieciet mājās mūsu dēļ!”, kas pērn martā izskanēja kā mediķu aicinājums un spilgti raksturo pandēmijas laiku. U.Nastevičs pastāsta, ka uz gada spārnotā teiciena godu kandidēja daudzi sabiedrībā sadzirdēti teicieni. Tā kā valsts vadītāji, ministri krietni biežāk nekā kādreiz uzstājās televīzijā, skaidroja aktuālo un atbildēja uz jautājumiem, viņi arī kļuvuši par daudzu sadzirdētu un neaizmirstamu teicienu autoriem. Kaut vai premjerministra K.Kariņa novembra nogalē izteiktā frāze “Draugi, nav labi!” un jūnijā paustā atziņa, ka “Divi metri nekur nepazudīs”, bet Lieldienu laikā “Krāsojam savas olas, rādām citiem savas olas!”. Valsts prezidenta dzīvesbiedres Andras Levites izskanējusī doma: “Pašlaik mēs visi atrodamies vienā laivā, bet dažiem ir jāairē.” Valsts prezidenta Egila Levita atziņa: “Tie cilvēki, kuri ir miruši no covid, tiem šogad Ziemassvētku nebūs.” Uzmanību pievērsis labklājības ministres Ramonas Petravičas vēstītais: “Tas tiešām ir ļoti satraucoši, jo Latvijā uz nabadzības robežas dzīvo apmēram pusmiljards cilvēku.” Vēl sadzirdēti teicieni – “Ar drošību uz ceļiem cietušo un bojāgājušo ziņā pērn sasniegti teicami rezultāti”, “Es tevi nedzirdu, tev mikrofons izslēgts”, “Dumpis aicina sēdēt mājās, Kariņš saglabāt mieru, bet Viņķele – neaizrauties ar vīniem”, “Ieviešot pilnnestrādi, cilvēkiem būs jāievēro mājsēde. Ielgājis tiks atļauts tikai dižvajadzības gadījumā, brīvklīžiem policija piemēros tišmāji”, ”Mazgā rokas nevainībā! Paliec mājās!”, ”No dīvāna labāk redzams” (par ekspertiem).
Īsi un skaidri – sejauts
Par 2020.gada vārdu izraudzīts “sejauts”. To ieteikts lietot, domājot mutes un deguna aizsegu. “Tas ir latviskas cilmes vārds, saliktenis, labskanīgs. Sejauts ir no auduma, vārds arī to norāda. Kāpēc ne maska? Tas ir svešvārds. Kad gāja ķekatās, uz sejas, lai neatpazītu, lika viepļus,” skaidro U.Nastevičs.
Lai gan jau sarunvalodā plaši tiek lietots vārds “mājsēde” un visiem skaidrs, ko šis vārds nozīmē, valodniekiem savs vērtējums. “Mājsēde – sēdēšana mājās. No valodas uzbūves principiem tas nav labskanīgs. Sēde saistās ar sapulci, apspriedi,” stāsta valodnieks un piebilst, ka angliskā lokdauna vietā piedāvāti arī vārdi: slēgonis, liekste, cietis, apture un citi.
Allaž interesi raisa un reizē pārsteidz jaunvārdi. “Mājsēdis – vīriešu dzimtē, iepriekšnieks – iepriekšējais priekšnieks, elperis – ierīce, ar ko elpina smagi sirgstošos, negriba – pretēji valstgribai, ņemse – lietvārds no darbības vārda ņemties, prātgrozis – nesen par nevārdu atzītā “influenceri” vietā”, ar dažiem iepazīstina U.Nastevičs un piebilst, ka pagājušajā gadā jaunu nozīmi ieguvis vārds “burbulis”. Tagad ar to apzīmē arī tuvējo informācijas un cilvēku saskares loku vīrusa ierobežošanas nolūkā. Kontaktpersonas bija cilvēki, ar ko sazināties, tagad – ja esi labvēlīgā saskarē ar vīrusu.
Katram vārdam sava vieta
2020. gada nevārda godam bija krietni mazāk pieteikumu nekā citus gadus. Viens no tiem – mājsaimniecība. Tulkotāja Ieva Kolmane skaidrojusi: “Šis vārds bieži tiek lietots nevietā. Proti, “saimniecība” ir ekonomikas vienība, un “mājsaimniecībai” būtībā vajadzētu būt ēku, lopu, ļaužu kompleksam, visu ar saimniecību saistīto darbu kompleksam. Biežāk mēs to lietojam tad, kad domājam tikai par cilvēkiem, kuri dzīvo kopā. Šajā nozīmē ieteicams būtu vārds “saime” vai būtībā jaunvārds “mājsaime”.” Ekrānšāviņu vēlams aizstāt ar vārdu ekrānuzņēmums , podkāstu ar raidierakstu. Valodnieki arī piebilst, ka vārdā, o izrunājot kā divskani, var nokļūt neērtā situācijā. Tāpat arī ieteikt vakcīnas un vakcinēšanās vietā teikt – potēt un potēties.
Par 2020. gada nevārdu kļuvis “vaibs” (angliski – vibe), ko ieteicams aizstāt ar latviskiem un ikvienam saprotamiem vārdiem– gaisotne un noskaņa. Muļķīgi taču skan: melanholisks vaibs, atsaukt atmiņā vasaras vai jubilejas vaibu, radīt mājās mājīgu vaibu.
U.Nastevičs atgādina, ka nevar pateikt, vai kāds vārds iedzīvosies vai ne. Pērn gada vārds bija notumse, ar ko apzīmē elektrības pārrāvumu. Tā kā elektrības pārrāvumu nebija tik daudz kā pirms gada, vārds jau daudziem piemirsies. Taču visi zina zīmolu, glābējsilīti, mēstuli, talkot, zibakcija, staidzināt (piemēram, mājdzīvnieku), pašbilde, jaunuzņēmums, zibmaksājumi, straumēšana – tie latviešu valodā iedzīvojušies.
Valoda attīstās, un katrs, kurš runā, to ietekmē. U.Nastevičs uzsver, ka ikdienā, ieklausoties, kā runājam, var saklausīt daudz ačgārnību un nepareizību. “Kāpēc atzīmēt, ja var svinēt svētkus? Aizvien jūk cipari un skaitļi, aizvien izejam kursus, vērtējam gada un mēneša griezumā. Nepareizi sakām – izlejams piens. Mēs taču neizlejam, bet lejam vai ielejam citā traukā, tātad lejams vai ielejams piens,” pārdomām rosina Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas vadītājs Uģis Nastevičs.
Komentāri