Viens no iemesliem, kamdēļ daļai cilvēku patika Ivars Godmanis valdības vadītāja amatā, bija tāds, ka viņš ne tikai smagi strādāja, bet arī prata atstāt iespaidu, ka smagi strādā. Allaž ar rūpju rievu pierē, mapēm padusē un skaitļiem galvā. Tam, ko premjers saka un ko padara, ne vienmēr var sekot līdzi, bet iespaidu viņš atstāj. Un iespaids ir, ka viņš ir krīzes laika valdības vadītājs.
Šo to no I. Godmaņa publiskās atzīšanas veiksmes stāsta, šķiet, ir mācījies arī premjera amata kandidāts Valdis Dombrovskis. Rūpju rievu pierē viņam tik daudz nav, toties bažas par situāciju raisīt viņš var ne sliktāk par Godmani. Tā, lai mums nepaliktu īpaši daudz ilūziju, ka viss pats no sevis un itin drīz nokārtosies.
Ja mums bija kāda nepieciešamība mainīt valdības vadītāju, tad tikai tamdēļ, lai I. Godmaņa valdības vietā nāktu tāda, kam nebūtu par grūtu sabiedrībai paskaidrot, kas notiek ar budžetu un ekonomiku. Izskatās, ka V. Dombrovskis to, nudien, neslēps. Jau tagad viņš runā par 700 miljoniem latu, kuru budžetā nav un kuru sadabūšanai, domājams, vēl vairāk būs jāceļ nodokļi. V. Dombrovskis arī pavēstījis, ka sagaidāma jauna štatu un algu samazināšana, tomēr vismaz pensijas sola nesamazināt. Un tas viss ir nevis vienkārši galu savilkšanai – viņš draud ar valsts bankrotu.
Premjera amata kandidāts jau tagad liek manīt, ka turpmākais ceļš būs vēl trakāks par to, ko mīt sāka I. Godmanis. Pagājušajā nedēļā izskanēja balsis, ka šādā veidā viņš jau pirms laika sāk iebiedēt visus un ka tā nav pareiza valoda. Tomēr nepareizāka ir slēpt to, kas notiek – kaut vai tāpēc vien, lai mēs zinātu, par kādu situāciju mums ir jāpateicas tiem politiķiem, kas līdz šim bijuši pie varas. Tanī pašā laikā nevajadzētu šaubīties, ka I. Godmanim izteiktā kritika par nepaveiktajiem darbiem ir mēģinājums viņam pašam jau no sākuma izskatīties pēc darītāja, kas, atšķirībā no iepriekšējā vadītāja, zina, kur ir problēma un gatavs to risināt. Vai viņš būs darītājs? No Latvijai netipiskās sava priekšgājēja zākāšanas budžetā vairāk naudas neparādīsies. Politologi un politiķi uzteic V. Dombrovska matemātiķa spējas, zināšanas ekonomikā, tomēr grūti pateikt, vai viņam izdosies turēties pretim politikas intrigām.
Veiksmīgi tikusi vaļā no I. Godmaņa, Tautas partija jau paspējusi itin pielaidīgi runāt par gatavību darbam vēl pirms dažiem gadiem tik nicinātajā „Jaunā laika” vadībā. Tiesa, Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis jau izteicies – V. Dombrovska paziņojums, ka valdības veidošanai viņam nepieciešamas divas nedēļas, „ir šaubīgs”, jo tam esot jānotiek daudz ātrāk. Pašlaik gan vēl tikai notiek sarunas un neformāla portfeļu dalīšana, tomēr pastāv iespēja, ka šajā valdībā redzēsim jaunas sejas. Pat Ainārs Šlesers ir izdomājis, ka vairs nevēlas būt par satiksmes ministru un jau noskatījis jaunu mērķi – kļūt par Rīgas galvu. Turpretim jaunus piedzīvojumus sola Einars Repše, kas varētu atgriezties finanšu ministra amatā. Par spīti tam, ka pašam ar savām finansēm viņam neko labi nav veicies, E. Repše jau pavēstījis, ka „šobrīd mans uzdevums ir izvest valsti no krīzes”.
Veco seju aizvadīšana kompensācijās izmaksās tūkstošiem latu, tomēr to, cik jaunām sejām izdosies tikt pie portfeļiem, noteiks tas, vai partiju sākotnējā vēlme strādāt kopā tāda arī saglabāsies. Lai arī Tautas partijas pārstāvji sākotnēji itin droši prognozēja, ka ies valdībā, partijas līderis Mareks Segliņš pagājušajā nedēļā piepeši paziņoja, ka visu izšķiršot sarunas. Gan jau pagātnes nesaskaņas nekur nav pazudušas un gan jau arī turpmāk pieejas atšķirības starp Tautas partiju un „Jauno laiku” parādīsies. Savukārt „Jaunais laiks” vismaz pašlaik var priecāties, jo ir radusies iespēja pamest sev tik ierasto opozicionāru lomu, kuras dēļ partija ir vājinājusies un arī sašķēlusies.
Ko tad V. Dombrovskis saņems mantojumā no I. Godmaņa? Valsti ar finanšu grūtībām un saistībām pret Starptautisko Valūtas fondu. Ja saistības netiks izpildītas, nākamo maksājumu nesaņemsim. Saistības paredz, ka valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt piecus procentus no iekšzemes kopprodukta, un, lai caurumu budžetā aizlāpītu, ātrākais risinājums ir celt nodokļus. Nodokļi veido lielāko daļu budžeta ienākumu, tomēr nodokļu slogs gulstas pār visu ekonomiku, tajā cirkulē mazāk naudas un līdz ar to valsts atpakaļ var saņemt mazāk naudas arī nodokļos. Pagājušajā mēnesī nodokļu ienākumi no plāna atpalika par 8,8 procentiem jeb 29,2 miljoniem latu. Vissliktāk veicas ar pievienotās vērtības nodokļa, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksu iekasēšanu. Tās ir sekas tam, ka krītas apgrozījums un pieaug bezdarbs.
Komentāri