Kopš “Covid-19” pandēmijas sākuma pretvakcīnu kustība ir guvusi panākumus daudzās valstīs. Viņu agresīvā uzvedība ar atbildēm sociālajos medijos ir grūti nepamanāma. Nupat skaļi izskanējušais difterijas gadījums ar mirušo puisīti atkal aizsācis karstas diskusijas un viedokļu apmaiņas par šo tēmu, un, palasot ierakstus dažādās vietnēs, mazliet sāk mākt bažas par to, vai tiešām cilvēki nekad nepratīs dzīvot bez aizdomām, bez sazvērestības teorijām?
Pameklējot vairāk informācijas par šo tēmu angļu valodā, kas, par laimi vai diemžēl, piedāvā daudz vairāk avotu par dažādām tēmām un arīdzan plašāku viedokļu skatījumu, ir skaidrs, ka tā saucamo antivakseru saziņas stils interneta vidē ir diezgan agresīvs. Tā gan, protams, var teikt par iespēju komentēt tematus, ierakstus, bildes un video. Ļaudis jūtas daudzkārt drosmīgāki, slēpdamies aiz savu datoru vai viedierīču ekrāniem un nereti ir gatavi uzsākt nevienam nevajadzīgas, asas vārdu pārmaiņas ar pilnīgiem svešiniekiem, tādējādi vismaz kaut kādā mērā izraibinot savu pelēcīgo dzīves ikdienu.
Starp kādas paziņas ierakstiem feisbukā pamanīju pārpublicētu Āgenskalna klīnikas ārsta pārdomu rakstu par šo tēmu, proti, difterijas izplatību un šīs ziņas aktualizēšanu sabiedrībā. Lūk, neliels ieskats Dr.Edgara Medņa sacītajā: “Pēdējo notikumu sakarā ar it kā no difterijas mirušo bērniņu. Un visu tam sekojošo baiļu un baidīšanas kampaņu. Kovids ir pagājis, visi ar to saistītie melu un krāpšanas notikumi ir piemirsušies. Un te – re kā, difterija tiek izrakta. Gaidījām atkārtotu kovidu, gaidījām mērkaķbakas, bet, nē, kungi un kundzes nosvērās par labu vecajai labajai difterijai. Mārketings jau tiek izvērsts grandiozs. Žetons par izdomu un realizāciju šīs kampaņas organizatoriem. Žēl tikai, ka cieš bērni. Informācija, kas nāk, ir ļoooooti pretrunīga. Bija difterija, nebija difterija, pozitīvs tests, negatīvs tests. Sākumā negatīvs, kas vēlāk pārtapa par pozitīvu.
[..] Difterijas slimnieku šogad nav vairāk, kā bija iepriekšējos gados. Tāpat ir vakcinēti un nevakcinēti. Kā zināms, difterijas vakcīna NEPASARGĀ no saslimšanas. [..] Ažiotāžai, kāda tā ir pašreiz, nav īsti pamata, un tā, maigi sakot, nav ētiska. Ja vien neņem vērā biznesu.”
Kungs savu viedokli pamato ar to, ka no septembra Latvijā esot ieviesta jauna elektronisko vakcīnpasu sistēma un caur šīm ziņām, ārstu aicinājumiem vecākiem būt saprātīgiem un pasargāt bērnus no gadsimtiem senām slimībām, kas var rezultēties ar nāvi, kāds plāno izmēģināt šīs medicīnas sistēmas jaunieveduma testēšanu praksē. Lasot šīs rindas, patiešām metas zosāda. Jo paziņai, kas ar šo rakstu dalījusies, pie ieraksta ir pielikti patikšanas “īkšķīši”, sirsniņas simtos, vēl daudzos desmitos cilvēki ar šo rakstu dalījušies tālāk.
Protams, medīcīnas jomā var būt un ir arī biznesa intereses, par to nav šaubu, sevišķi vērojot to, kas noris aptieku monopolā – cenas augstas, ir it kā atlaides, bet tai pašā laikā, piemēram, Polijā tie paši medikamenti maksā trīs reizes lētāk bez visām akcijas atlaidēm. Tomēr šeit nu gan nav nekādas runas par biznesu! Tad taču varētu domāt, ka visiem tieši izdevīgi ir šie saslimušie, kas varētu atkal un atkal pirkt medikamentus, doties izmeklēties pie ārsta, pie speciālistiem. Kā var četrgadīga bērna nāvi vecāku lēmuma dēļ – un uzsvēršu, tikai un vienīgi vecāku labprātīga, apzināta un visdrīzāk arī krietni pārdomāta lēmuma – uzskatīt par mārketingu kaut kādam slēptam valdības plānam? Absurds.
Pētījumi par antivakseru kultūru sociālajos tīklos pierāda, ka viņu taktika, saziņa un valoda ir patiesi agresīva, asa, pat citu viedokli nepieņemoša. Nesenā sarunā ar kādu kolēģi prātojām, kur rodas tādas idejas, kā cilvēki nonāk pie pārliecības, ka visa mūsdienu medicīna, kurai ir tik garš mūžs ar arvien jauniem sasniegumiem, atklājumiem, kura ir tik ļoti attīstījusies un evolucionējusi, ir kaitīga un vēl cilvēku veselībai ļaunu? Nonācām pie vienotas atziņas, ka tas ir paradokss – savus bērnus nevakcinēt izlemj vecāki, kas paši ir vakcinēti, proti, paši ir no šīm slimībām pasargāti, bet izvēlas bērnus pakļaut nopietnam riskam.
Pirms vakcīnām cilvēkiem pat nebija iespējas mēģināt sevi pasargāt no šāda veida smagām infekcijas slimībām kā difterija. Pirms antibiotiku izgudrošanas katra bakteriāla infekcija varēja būt nāvējoša, tikai retais varēja izķepuroties. Šodien mēs baudām visus tos labumus, ko zinātne ir nesusi – no plaušu karsoņiem cilvēki tik bieži vairs nemirst, no brūču iekaisumiem vai sepses arī ne, jo ir iespēja ātri reaģēt, lai infekciju apturētu. Baisi vērot, ka jauno vecāku skaits, kas izvēlas bērnus nevakcinēt, arvien palielinās, vērtēju pēc tā, ko nākas dzirdēt starp pazīstamiem ļaudīm un vēroju vai lasu interneta vidē. Jācer, neatgriezīsimies viduslaikos, kad vakcīnu un vienkāršas profilakses vietā ņēma krupju novārījumus vai asins nolaišanu.
Komentāri