Sestdiena, 29. marts
Vārda dienas: Aldonis, Agija

Vakcīnskeptiķu neloģiskais bieds

Anna Kola
10:56
25.09.2024
89
1 Anna Domas Copy 150x150.jpg

Kopš “Covid-19” pandēmijas sākuma pretvakcīnu kustība ir guvusi panākumus daudzās valstīs. Viņu agresīvā uzvedība ar atbildēm sociālajos medijos ir grūti nepamanāma. Nupat skaļi izskanējušais difterijas gadījums ar mirušo puisīti atkal aizsācis karstas diskusijas un viedokļu apmaiņas par šo tēmu, un, palasot ierakstus dažādās vietnēs, mazliet sāk mākt bažas par to, vai tiešām cilvēki nekad nepratīs dzīvot bez aizdomām, bez sazvērestības teorijām?

Pameklējot vairāk informācijas par šo tēmu angļu valodā, kas, par laimi vai diemžēl, piedāvā daudz vairāk avotu par dažādām tēmām un arīdzan plašāku viedokļu skatījumu, ir skaidrs, ka tā saucamo antivakseru saziņas stils interneta vidē ir diezgan agresīvs. Tā gan, protams, var teikt par iespēju komentēt tematus, ierakstus, bildes un video. Ļaudis jūtas daudzkārt drosmīgāki, slēpdamies aiz savu datoru vai viedierīču ekrāniem un nereti ir gatavi uzsākt nevienam nevajadzīgas, asas vārdu pārmaiņas ar pilnīgiem svešiniekiem, tādējādi vismaz kaut kādā mērā izraibinot savu pelēcīgo dzīves ikdienu.

Starp kādas paziņas ierakstiem feisbukā pamanīju pārpublicētu Āgenskalna klīnikas ārsta pārdomu rakstu par šo tēmu, proti, difterijas izplatību un šīs ziņas aktualizēšanu sabiedrībā. Lūk, neliels ieskats Dr.Edgara Medņa sacītajā: “Pēdējo notikumu sakarā ar it kā no difterijas mirušo bērniņu. Un visu tam sekojošo baiļu un baidīšanas kampaņu. Kovids ir pagājis, visi ar to saistītie melu un krāpšanas notikumi ir piemirsušies. Un te – re kā, difterija tiek izrakta. Gaidījām atkārtotu kovidu, gaidījām mērkaķbakas, bet, nē, kungi un kundzes nosvērās par labu vecajai labajai difterijai. Mārketings jau tiek izvērsts grandiozs. Žetons par izdomu un realizāciju šīs kampaņas organizatoriem. Žēl tikai, ka cieš bērni. Informācija, kas nāk, ir ļoooooti pretrunīga. Bija difterija, nebija difterija, pozitīvs tests, negatīvs tests. Sākumā negatīvs, kas vēlāk pārtapa par pozitīvu.

[..] Difterijas slimnieku šogad nav vairāk, kā bija iepriekšējos gados. Tāpat ir vakcinēti un nevakcinēti. Kā zināms, difterijas vakcīna NEPASARGĀ no saslimšanas. [..] Ažiotāžai, kāda tā ir pašreiz, nav īsti pamata, un tā, maigi sakot, nav ētiska. Ja vien neņem vērā biznesu.”

Kungs savu viedokli pamato ar to, ka no septembra Latvijā esot ieviesta jauna elektronisko vakcīnpasu sistēma un caur šīm ziņām, ārstu aicinājumiem vecākiem būt saprātīgiem un pasargāt bērnus no gadsimtiem senām slimībām, kas var rezultēties ar nāvi, kāds plāno izmēģināt šīs medicīnas sistēmas jaun­ieveduma testēšanu praksē. Lasot šīs rindas, patiešām metas zosāda. Jo paziņai, kas ar šo rakstu dalījusies, pie ieraksta ir pielikti patikšanas “īkšķīši”, sirsniņas simtos, vēl daudzos desmitos cilvēki ar šo rakstu dalījušies tālāk.

Protams, medīcīnas jomā var būt un ir arī biznesa intereses, par to nav šaubu, sevišķi vērojot to, kas noris aptieku monopolā – cenas augstas, ir it kā atlaides, bet tai pašā laikā, piemēram, Polijā tie paši medikamenti maksā trīs reizes lētāk bez visām akcijas atlaidēm. Tomēr šeit nu gan nav nekādas runas par biznesu! Tad taču varētu domāt, ka visiem tieši izdevīgi ir šie saslimušie, kas varētu atkal un atkal pirkt medikamentus, doties izmeklēties pie ārsta, pie speciālistiem. Kā var četrgadīga bērna nāvi vecāku lēmuma dēļ – un uzsvēršu, tikai un vienīgi vecāku labprātīga, apzināta un visdrīzāk arī krietni pārdomāta lēmuma – uzskatīt par mārketingu kaut kādam slēptam valdības plānam? Absurds.

Pētījumi par antivakseru kultūru sociālajos tīklos pierāda, ka viņu taktika, saziņa un valoda ir patiesi agresīva, asa, pat citu viedokli nepieņemoša. Nesenā sarunā ar kādu kolēģi prātojām, kur rodas tādas idejas, kā cilvēki nonāk pie pārliecības, ka visa mūsdienu medicīna, kurai ir tik garš mūžs ar arvien jauniem sasniegumiem, atklājumiem, kura ir tik ļoti attīstījusies un evolucionējusi, ir kaitīga un vēl cilvēku veselībai ļaunu? Nonācām pie vienotas atziņas, ka tas ir paradokss – savus bērnus nevakcinēt izlemj vecāki, kas paši ir vakcinēti, proti, paši ir no šīm slimībām pasargāti, bet izvēlas bērnus pakļaut nopietnam riskam.

Pirms vakcīnām cilvēkiem pat nebija iespējas mēģināt sevi pasargāt no šāda veida smagām infekcijas slimībām kā difterija. Pirms antibiotiku izgudrošanas katra bakteriāla infekcija varēja būt nāvējoša, tikai retais varēja izķepuroties. Šodien mēs baudām visus tos labumus, ko zinātne ir nesusi – no plaušu karsoņiem cilvēki tik bieži vairs nemirst, no brūču iekaisumiem vai sepses arī ne, jo ir iespēja ātri reaģēt, lai infekciju apturētu. Baisi vērot, ka jauno vecāku skaits, kas izvēlas bērnus nevakcinēt, arvien palielinās, vērtēju pēc tā, ko nākas dzirdēt starp pazīstamiem ļaudīm un vēroju vai lasu interneta vidē. Jācer, neatgriezīsimies viduslaikos, kad vakcīnu un vienkāršas profilakses vietā ņēma krupju novārījumus vai asins nolaišanu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
45

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
17

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
13

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
37

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
53

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Nāve sarkanās "Prada" kurpēs

17:13
17.03.2025
59

Domāt par nāvi ir noderīgs vingrinājums. Tas ir svarīgs, ja ne pats svarīgākais, notikums dzīvē un nepielūdzami tiešs spogulis, kurā ieskatoties var labi pamanīt, cik jēdzīgas vai bezjēdzīgas ir tavas gaitas šajā saulē.    Domāšana par nāvi, izrādās, var būt arī atspēriena dēlītis, kas palīdz pārlidot pāri kādam no nāves sliekšņiem. Ir gan filoloģiska ķeza: […]

Tautas balss

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
18
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
29
13
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
19
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
40
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
17
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Sludinājumi