Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Vajag konkurētspējīgu ideju

Druva
23:00
16.10.2008
5

īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās

Gada beigās varēsim skaidri pateikt, kā Latvijā veicies ar Eiropas fondu naudas piesaistīšanu un apgūšanu. Daļa

vērienīgo projektu jāpabeidz līdz oktobrim, izpildes termiņi tika pagarināti tiem, kam bija problēmas. Patlaban tiek rakstītas atskaites. Esmu pārliecināts, ka būs apgūta gandrīz visa nauda vai ļoti tuvu tai summai, kuru bija iespējams saņemt. Esam uzņēmušies papildsaistības, ir projektu rezerve, ja kāds projekts dažādu iemeslu dēļ netiks pilnībā realizēts, finansējumu varēs saņemt cits. Eiropas nauda paredzēta valsts attīstībai, konkurētspējas veicināšanai, lai valsts pati attīstītos tālāk un varētu sevi nodrošināt. Nebeidzas diskusija, kur naudu ieguldīt – cilvēku zināšanās, prasmēs vai infrastruktūras sakārtošanā un attīstībā. Jāatrod optimālā proporcija. Īrija ieguldīja gan infrastruktūras sakārtošanā un attīstībā, gan cilvēkus zināšanās, savukārt Spānija un Portugāle vairāk naudas atvēlēja infrastruktūrai. Tas bija ieguldījums ilgtermiņam, un tik ātri nav redzami valsts attīstības rezultāti, kā tas ir Īrijā.

Par to, kuram projektam saņemt ES fondu finansējumu, vienmēr daudz runāts. Ir vajadzīga ideja – ko darīt. Tas īpaši svarīgi šajā ekonomiskajā situācijā. Bankas, kuras dod aizdevumu, vērtē, vai ideja ir konkurētspējīga, vai balstīta uz zinātniskiem pētījumiem, vai ir inovatīva. ES projektos ir arī valsts līdzfinansējums. Cik liels, tas atkarīgs no projekta.

Varu droši apgalvot, ka Latvijā ideju netrūkst, tās ir visās jomās, kur vien var piesaistīt ESF, ERAF vai Kohēzijas fonda līdzekļus. Daudzu īstenoto projektu atdevi jutīsim pēc gadiem. Ir speciāla programma, kas ar finansējumu atbalsta dabas zinātņu, matemātikas un svešvalodu apguvi. Ir vajadzīgi speciālisti, un lai tādi būtu, ir jāmāca, jāieinteresē šajās nozarēs. Tas ir ieguldījums nākotnē, un bez modernām laboratorijām, iekārtām neiztikt jau šodien.

Latvijā jaunajā plānošanas periodā esam izvēlējušies nedaudz vairāk par 12 procentiem pieejamo līdzekļu atvēlēt sociālo projektu īstenošanai, 16 – 17 procentus – uzņēmējdarbības un zinātniskiem projektiem, bet infrastruktūras un pakalpojumu attīstībai vairāk nekā 70 procentus ES fondu naudas. Latvijā daudz kas ir iekavēts, vajadzību ir ļoti daudz.

Infrastruktūras sakārtošana ir ļoti nozīmīga. Daudzās pašvaldībās tiek sakārtota ūdenssaimniecība, lai kanalizācija nepiesārņo vidi, lai cilvēkiem ir kvalitatīvs dzeramais ūdens. Der atcerēties, ka infrastruktūra nav tikai ceļu sakārtošana, tā ir arī ēku siltināšana, satiksmes drošības nodrošināšana un vēl daudz kas cits. Atkritumu šķirošana un noglabāšana – tas ir ieguldījums nākotnei. Jaunajā plānošanas periodā ūdenssaimniecības sakārtošanai paredzēts līdz pat septiņām reizēm vairāk naudas nekā laikā līdz šim. Izglītībai līdz divarpus reizes vairāk katru gadu.

Problēmas rada tas, ka trūkst projektu vadītāju, menedžeru. Visbiežāk pašvaldībās kādam darbiniekam uzrakstīt un vadīt projektu ir tikai viens no daudziem pienākumiem. Tikai daļu laika veltot šim darbam, nevar visu pagūt izdarīt, tāpēc rodas paviršības, nezināšana. Pieredzējuši cilvēki vada vairākus vērienīgus projektus un ar visu tiek galā. Jā, birokrātija ir samērā liela. Patlaban nopietni strādājam, lai to mazinātu. Un to var izdarīt, nesamazinot caurspīdīgumu un līdzvērtīgu konkurēšanu. Protams, ir arī ierobežotie konkursi, kur ministrijas jau pasaka, ka nauda tiks tiem un tiem objektiem. Bet arī šie projekti ir jāsagatavo, tiem jāatbilst prasībām. Ja projekts būs nekvalitatīvs, naudu nesaņems. Brīvas atlases konkursos uzņēmējiem ir noteikts kritērijs, ka reģioniem ar zemāku attīstību ir iespēja iegūt papildus punktus. Tas tiek darīts, lai attīstības iespējas būtu visā Latvijā, lai valsts attīstība kaut daļēji izlīdzinās.

Eiropas birokrātiju esam apguvuši un strādājam, lai prasības vienkāršotu. Bet ierodas auditors, pārbauda pirms pieciem gadiem īstenotu projektu dokumentāciju un atrod neprecizitātes Šodien šķiet, ka viss kārtībā, bet pēc gadiem atklājas, ka trūkst kādas atskaites vai iepirkumu dokumentu. Ja nav, uzņēmējam tiek prasīts saņemto naudu atdot. Lūk, piemērs – kāda augstskola īstenojusi projektu. Tā vadītājs strādājis gan pamatdarbā, gan uzrādījis, ka projekta vadīšanai arī veltījis astoņas stundas dienā. Auditors secina – dubultā laika uzskaite.

Realizējot ES projektus, kur prasības ir ļoti striktas, mēs arī ieraugām nepilnības Latvijas likumos. Tiek strādāts, lai veiktu grozījumus normatīvajos aktos un nebūtu pretrunu. Pierakstījusi Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
26

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
21

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Manifestēt savu realitāti. Kas tas par zvēru?

12:25
30.06.2024
18

Pēdējā laikā arī mūsu zemē populārs kļuvis vārds “manifestēt”! Anglicisms, kas daudziem nerada skaidrību – ko gan tas īsti nozīmē? Izrādās, kaut ko manifestēt nozīmē padarīt savus sapņus, mērķus un centienus par realitāti, ticot, ka tos patiešām iespējams sasniegt. Visam pamatā ir ideja, ka, ticot, ka patiešām varat kaut ko izdarīt, un koncentrējot savas domas […]

Lielā politika un karš

12:24
29.06.2024
23

Ukraina otrdien, 25. jūnijā, oficiāli sāka iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību (ES). Protams, tas nozīmē vairākus gadus ilgu procesu, tā laikā valstij ne tikai jāpārņem Eiropas Savienības normatīvās prasības, bet arī jāpierāda, ka sabiedrība un valsts pārvalde ir gatava pievienoties blokam. Šonedēļ ES ir vieno­jusies par jaunām sank­cijām pret Balt­krieviju. Ir zināms arī , ka […]

Noguruši no ziņu virsrakstiem…

12:29
27.06.2024
20

Raugoties TV ekrānā uz kādu no daudzajiem ziņu raidījumiem, pamanīju tekstu, kas rotāja ekrāna apakšmalu, ka kādā pasaules mēroga pētījumā apstiprinājies – cilvēki arvien mazāk seko līdzi ziņām. Atskār­tu, ka šim apgalvojumam absolūti piekrītu arī pati. Un, šķiet, daļai paziņu, tuvāku un tālāku, pēdējā laikā bija līdzīgs viedoklis. Ir skaidrs, ka ziņu mērķis vairs pat […]

Nemainīgie priekšstati

09:58
25.06.2024
30

Katram no mums, arī tautām un nācijām ir savi priekšstati par to, kādi esam, nereti ar laiku tie mēdz arī vairāk vai mazāk mainīties. Izskatās, ka Krievijas Federā­cijas iedzīvotāju priekšstati un uzskati tomēr nemainās, gan domājot par lielāko ienaidnieku, gan pašiem par sevi. Nav noslēpums, ka Krievijā vara to atbalsta un iedzīvotāji dzīvo priekšstatos, ka […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
22
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi