Svētdiena, 14. decembris
Vārda dienas: Auseklis, Gaisma

Vajag konkurētspējīgu ideju

Druva
23:00
16.10.2008
11

īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās

Gada beigās varēsim skaidri pateikt, kā Latvijā veicies ar Eiropas fondu naudas piesaistīšanu un apgūšanu. Daļa

vērienīgo projektu jāpabeidz līdz oktobrim, izpildes termiņi tika pagarināti tiem, kam bija problēmas. Patlaban tiek rakstītas atskaites. Esmu pārliecināts, ka būs apgūta gandrīz visa nauda vai ļoti tuvu tai summai, kuru bija iespējams saņemt. Esam uzņēmušies papildsaistības, ir projektu rezerve, ja kāds projekts dažādu iemeslu dēļ netiks pilnībā realizēts, finansējumu varēs saņemt cits. Eiropas nauda paredzēta valsts attīstībai, konkurētspējas veicināšanai, lai valsts pati attīstītos tālāk un varētu sevi nodrošināt. Nebeidzas diskusija, kur naudu ieguldīt – cilvēku zināšanās, prasmēs vai infrastruktūras sakārtošanā un attīstībā. Jāatrod optimālā proporcija. Īrija ieguldīja gan infrastruktūras sakārtošanā un attīstībā, gan cilvēkus zināšanās, savukārt Spānija un Portugāle vairāk naudas atvēlēja infrastruktūrai. Tas bija ieguldījums ilgtermiņam, un tik ātri nav redzami valsts attīstības rezultāti, kā tas ir Īrijā.

Par to, kuram projektam saņemt ES fondu finansējumu, vienmēr daudz runāts. Ir vajadzīga ideja – ko darīt. Tas īpaši svarīgi šajā ekonomiskajā situācijā. Bankas, kuras dod aizdevumu, vērtē, vai ideja ir konkurētspējīga, vai balstīta uz zinātniskiem pētījumiem, vai ir inovatīva. ES projektos ir arī valsts līdzfinansējums. Cik liels, tas atkarīgs no projekta.

Varu droši apgalvot, ka Latvijā ideju netrūkst, tās ir visās jomās, kur vien var piesaistīt ESF, ERAF vai Kohēzijas fonda līdzekļus. Daudzu īstenoto projektu atdevi jutīsim pēc gadiem. Ir speciāla programma, kas ar finansējumu atbalsta dabas zinātņu, matemātikas un svešvalodu apguvi. Ir vajadzīgi speciālisti, un lai tādi būtu, ir jāmāca, jāieinteresē šajās nozarēs. Tas ir ieguldījums nākotnē, un bez modernām laboratorijām, iekārtām neiztikt jau šodien.

Latvijā jaunajā plānošanas periodā esam izvēlējušies nedaudz vairāk par 12 procentiem pieejamo līdzekļu atvēlēt sociālo projektu īstenošanai, 16 – 17 procentus – uzņēmējdarbības un zinātniskiem projektiem, bet infrastruktūras un pakalpojumu attīstībai vairāk nekā 70 procentus ES fondu naudas. Latvijā daudz kas ir iekavēts, vajadzību ir ļoti daudz.

Infrastruktūras sakārtošana ir ļoti nozīmīga. Daudzās pašvaldībās tiek sakārtota ūdenssaimniecība, lai kanalizācija nepiesārņo vidi, lai cilvēkiem ir kvalitatīvs dzeramais ūdens. Der atcerēties, ka infrastruktūra nav tikai ceļu sakārtošana, tā ir arī ēku siltināšana, satiksmes drošības nodrošināšana un vēl daudz kas cits. Atkritumu šķirošana un noglabāšana – tas ir ieguldījums nākotnei. Jaunajā plānošanas periodā ūdenssaimniecības sakārtošanai paredzēts līdz pat septiņām reizēm vairāk naudas nekā laikā līdz šim. Izglītībai līdz divarpus reizes vairāk katru gadu.

Problēmas rada tas, ka trūkst projektu vadītāju, menedžeru. Visbiežāk pašvaldībās kādam darbiniekam uzrakstīt un vadīt projektu ir tikai viens no daudziem pienākumiem. Tikai daļu laika veltot šim darbam, nevar visu pagūt izdarīt, tāpēc rodas paviršības, nezināšana. Pieredzējuši cilvēki vada vairākus vērienīgus projektus un ar visu tiek galā. Jā, birokrātija ir samērā liela. Patlaban nopietni strādājam, lai to mazinātu. Un to var izdarīt, nesamazinot caurspīdīgumu un līdzvērtīgu konkurēšanu. Protams, ir arī ierobežotie konkursi, kur ministrijas jau pasaka, ka nauda tiks tiem un tiem objektiem. Bet arī šie projekti ir jāsagatavo, tiem jāatbilst prasībām. Ja projekts būs nekvalitatīvs, naudu nesaņems. Brīvas atlases konkursos uzņēmējiem ir noteikts kritērijs, ka reģioniem ar zemāku attīstību ir iespēja iegūt papildus punktus. Tas tiek darīts, lai attīstības iespējas būtu visā Latvijā, lai valsts attīstība kaut daļēji izlīdzinās.

Eiropas birokrātiju esam apguvuši un strādājam, lai prasības vienkāršotu. Bet ierodas auditors, pārbauda pirms pieciem gadiem īstenotu projektu dokumentāciju un atrod neprecizitātes Šodien šķiet, ka viss kārtībā, bet pēc gadiem atklājas, ka trūkst kādas atskaites vai iepirkumu dokumentu. Ja nav, uzņēmējam tiek prasīts saņemto naudu atdot. Lūk, piemērs – kāda augstskola īstenojusi projektu. Tā vadītājs strādājis gan pamatdarbā, gan uzrādījis, ka projekta vadīšanai arī veltījis astoņas stundas dienā. Auditors secina – dubultā laika uzskaite.

Realizējot ES projektus, kur prasības ir ļoti striktas, mēs arī ieraugām nepilnības Latvijas likumos. Tiek strādāts, lai veiktu grozījumus normatīvajos aktos un nebūtu pretrunu. Pierakstījusi Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
20

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
31

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
33

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Saldējums pret galvassāpēm

11:55
06.12.2025
26

Izklausās lielisks attaisnojums saldējuma lietošanai. Un regulārai – jo vairāk. Taču nopietni par nenopietno – šāds saldējums tik tiešām esot ieviests, lai arī cik savādi un pat smieklīgi tas neizklausītos. Nu jau vairāk nekā gadsimtu iznākošā zinātnes žurnāla “ScienceNews” sociālā medija vietnē “Facebook” publiskotā ziņa liecina – kāds Nīderlandes aptieku tīkls piedāvājis neparastu sadarbības projektu […]

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
41

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
29
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
14
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
14
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
34
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
37
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
35
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi