Vairākus gadus mūsu “sirdis sildīja” autoritāšu paustais un plašsaziņas līdzekļos regulāri publicētais sauklis: “Latvija ir zaļākā valsts pasaulē!” Tūrisma bukletos, reklāmas klipos un reprezentācijas pasākumos šis apgalvojums konkurēja ar otru devīzi, ka esam “zeme, kas dzied”.
Valstu “zaļuma” novērtēšanu veic prestižas universitātes un starptautiskas organizācijas, piemēram, Pasaules Ekonomikas forums. Kritēriji katram citādi, tādēļ kopvērtējumā pēc vieniem parametriem esam trešajā vietā, pēc citiem ceturtajā desmitniekā. Jaunākā informācija satriec mūsu pašapziņu. Pēc “Environmental Performance Index” (EPI) Latvija “zaļāko valstu” sarakstā ir tikai 37. vietā. Šādu vides indeksa pētījumu Jēlas un Kolumbijas universitātes veikušas, vērtējot, kā valstī tiek risināti vides aizsardzības jautājumi, cik liela enerģija ieguldīta, īstenojot dažādas vides iniciatīvas, piemēram, nelietojot enerģijas ražošanā akmeņogles un aktīvi atjaunojot mežus. Latvijas Dabas fonda pārstāvji apstiprina, ka šobrīd vājākās jomas, kurās vērtējums strauji krities, ir lauksaimniecība, enerģētika un mežsaimniecība. Aprēķināts, ka valstī samazinājusies kokiem klātā platība. Arī pēc aizsargājamo teritoriju īpatsvara esam vieni no pēdējiem Eiropas Savienībā.
Latvijas novērtējums iepriekš bijis dažāds. Piemēram, 2012.gadā 132 valstu konkurencē Latvija ieņēma otro vietu pasaulē, atpaliekot tikai no Šveices, savukārt 2008. gadā bijām 8. vietā, 2010. gadā – 21. vietā.
Neticami augstais “zaļuma” novērtējums pirms sešiem gadiem tiek uzskatīts par kļūdu, kuru veikli izmantoja valsts tēla spodrināšanai. Vēl arvien dabas pētniekiem ir bezgala sarežģīti kaut ko iestāstīt valstsvīriem par reālām bioloģiskās daudzveidības problēmām mūsu zemē, jo atbilde skan: “Mums viss ir kārtībā, esam taču zaļākā valsts pasaulē!”
Mārketinga speciālists Aigars Plotkāns raksta: “Uz kopējā zemeslodes fona tiešām esam ekoloģiski tīra, sakopta un mežiem bagāta valsts. Ja ieviestu piesārņojuma rādītāju “izmestās drazas uz vienu lauku ceļa kilometru”, tad izgaismotos būtiska problēma – iedzīvotāju attieksme pret apkārtējo vidi. Līdz 2020.gadam Eiropas Savienībā būs jāsašķiro 50 procenti atkritumu. Mēs pagaidām varam “lepoties” ar 20 procentu rādītāju.”
Pārskatot valstis, kuras sarakstā ir pirms Latvijas, skeptiķi iebilst. Piemēram, Islandē nav mežu. Kā gan var salīdzināt nesalīdzināmo?
Ir citi vides kritēriji, kur Islande ir daudz pārāka. Pasaules Dabas fonda pārstāve Elīna Kolāte skaidro, ka ir mainījušies vērtēšanas kritēriji, valstis sarindojot pēc vides indeksa. Tādēļ Latvija iepriekšējos gados bijusi gan 40., gan 2., gan tagad – 37. vietā: “Tehnoloģijas attīstās, līdz ar to vairāk iegūstami dažādi dati. Jēlas Universitāte izmanto datus no 2014., 2015.gada, jo tos apkopo un nosūta katra valsts. Zinātnieki nevar atbraukt un paši saskaitīt, kas mums ir. Dati balstīti uz visu valstu ziņotāju godaprātu. Pēc diviem gadiem pētījums atspoguļos realitāti vēl precīzāk, jo bioloģiskās daudzveidības jomā aizsargājamās dabas teritorijās Latvijai ir labi rezultāti – 25. vieta no 180 valstīm. Problēmas ir par pārējo valsts teritoriju, kur esam 120. vietā. Sliktākā ziņa, ka pēc mežu vērtējuma esam 131. vietā.”
Ornitologs Viesturs Ķerus uzskata, ka Latvijas mežu apsaimniekošanā jāievēro interešu līdzsvars, kā arī jāvērtē mežsaimnieciskās darbības ietekme uz vidi gluži tāpat, kā vērtē lauksaimniecības ietekmi: “Latvijas mežu apsaimniekošanas politikas dokuments uzrakstīts pirms divdesmit gadiem, bet pa šo laiku neviens nav tur rakstīto centies ieviest dzīvē.”
Pēc “Swedbank” apkopotajiem ilgtspējas indikatoriem vides aizsardzības jomā Latvija patlaban ir zaļāka valsts nekā Igaunija un Lietuva. Lielāks atjaunojamās enerģijas īpatsvars, salīdzinoši zemas CO2 emisijas, savukārt diezgan liela energointensitāte un atpalicība atkritumu šķirošanā.
Lai valsts patiešām būtu zaļa, jāsāk ar sevi, ar pārdomātu resursu patēriņu, ar atkritumu šķirošanu. Kāds šīs tēmas komentētājs tviterī raksta: “Valsts nodrošinātajās darba vietās nav atkritumu šķirošanas konteineru. Varbūt varam saņemties un rādīt paraugu, ieviešot atkritumu šķirošanu, sākot ar valsts iestādēm?”
Starp citu, ja tomēr neesam “zaļi”, vēl ir cerība, ka tādi būsim tuvākajā nākotnē, jo Nacionālajam attīstības plānam (NAP) ir optimistiska vīzija par ekonomiskā izrāviena vadmotīvu: “Latvija 2020.gadā – zaļākā valsts pasaulē.”
Komentāri